Psihologs Kellijs Flanagans savā blogā drkellyflanagan.com regulāri raksta vēstules savai meitai par dažādiem tematiem. Lūk, viena no psihologa vēstulēm savai mazajai meitiņai par viņas topošo vīru.
"Mazulīt,
Nesen mēs ar mammu kaut ko meklējām Google. Meklēšanā nejauši tika piedāvāts saraksts ar vispopulārākajiem meklēšanas jautājumiem visā pasaulē. Saraksta augšgalā bija jautājums:"Kā noturēt vīrieti".
Šis meklēšanas pieprasījums mani pārsteidza. Es pārskatīju vairākus no neskaitāmajiem pieejamajiem rakstiem par to, kā vienmēr būt seksīgai, kad vislabāk viņam pienest alu, bet kad – sviestmaizi un kā savu vīrieti padarīt gudrāku un superīgāku.
Un es sadusmojos.
Mazulīt, tā nav patiesība – tev nekad nebija, nav un nebūs tāda uzdevuma – "noturēt vīrieti".
Mazulīt, tavs vienīgais uzdevums – atcerēties, ka tu esi laba cilvēka mīlestības vērta. Sargā šo pārliecību dziļi sirdī, tur, kur to nevarēs izjaukt zaudējumi, neveiksmes un egoisms, ko mēs visi sastopam dzīves ceļā. (Ja tu atcerēsies, ka ne tikai tu, bet jebkurš cilvēks ir pelnījis cieņu un mīlestību, cīņu tavā dzīvē var uzskatīt par uzvarētu. Taču šī jau ir citas vēstules tēma.)
Ja tu noticēsi, ka esi vērtība pati par sevi, tad piesaistīsi zēnu, kurš būs spējīgs tevi cienīt un kuram gribēsies ar tevi pavadīt visu savu dzīvi, arvien stiprāk un stiprāk iemīloties tevī.
Mazulīt, es gribu tev pastāstīt par zēnu, kurš negaida, lai viņu noturētu, - tāpēc, ka viņš pats vēlēsies būt blakus tev.
Man "uzspļaut", vai viņš pareizi tur elkoņus pie galda, - galvenais, lai viņš nenovērš acis no tava degunteļa, kad tu smieklīgi to sarauc, smejoties.
Man "uzspļaut", vai viņš kaut nedaudz prot spēlēt golfu, - galvenais, ka viņš varēs rotaļāties ar bērniem, ko tu viņam dāvāsi, un ar sajūsmu vai satraukumu spēs pamanīt, cik viņi līdzīgi tev.
Man "uzspļaut", cik viņš ir vai nav vīrišķīgs, - galvenais, lai viņam pietiek spēka ietekmēt tavu sirdi un jūtas.
Vismazāk mani interesē, par ko viņš balso vēlēšanās, - ja vien viņš tevi dziļi sirdī cienīs.
Man "uzspļaut" uz viņa ādas krāsu – ja vien viņš pārklās jūsu kopdzīvi ar pacietības krāsām un spēju ziedoties viens otram.
Man "uzspļaut", kādu reliģiju viņš pārstāv, vai arī viņš izaudzis pavisam nereliģiozā ģimenē, - galvenais, lai viņš saprastu, ka dzīvē pastāv svētas lietas un zinātu, ka katra dzīves minūte kopumā un katra tavas dzīves minūte ir dziļi saistītas.
Un pēdējais, mazulīt, ja tu satiksi šādu vīrieti savā dzīves ceļā un viņam ar mani nekā kopēja nebūs, mums vienalga būs kopīga pati svarīgākā dzīves vērtība: TU.
Tādēļ vienīgā lieta, ko tev ir vērts darīt, lai "noturētu vīrieti", - būt tādai, kāda esi.
Mūžīgi tevi mīlošais vīrietis, tētis."
"Es uzrakstīju šo vēstuli meitai, bet vēlos to veltīt ikvienai pieaugušai sievieti, ko esmu saticis savā ceļā, - pie saviem lasītājiem vēršas blogeris, psihologs Flanagans. Sievietei, kurai nekad nav nācies dzirdēt šādus vārdus no sava tēva. Tāpat es to uzrakstīju šīs paaudzes zēniem – topošajiem vīriešiem, kuriem nepieciešams sadzirdēt pa īstam svarīgas lietas. Vai mana mazā meita savā dzīvē satiks mīlošu pavadoni, atkarīgs no tā, vai kaut viens no visiem neaizmirsīs par šīm svarīgajām lietām. Es lūdzos par tevi."