Foto: Shutterstock
Spēja piedot ne vienmēr nāk viegli. Tomēr vairums no mums apzinās, ka vien šādi ir iespējams dzīvot laimīgu un pilnasinīgu dzīvi, jo aizvainojuma glabāšana liek zust mūsu dzīves kvalitātei un spējai to izbaudīt. Lūk, blogeres Melisas Dālas apkopotie fakti par piedošanu, kas, iespējams, likt aizdomāties arī tev par savas dzīves pamatvērtībām vai vienkārši uzjautrinās ar savu neparastumu.

Ikvienu pāridarījumu ir iespējams piedot

Psihologs, kurš padziļināti pētījis piedošanas fenomenu – Roberts Enraits – apgalvo, ka piedot spēj ikviens. Protams, tas nenotiek vienā dienā, nedēļā vai mēnesī – nereti spēja piedot mostas vien pēc vairākiem gadiem. Tomēr šī atbrīvošanās notiek ar ikvienu no mums.

Smagākie pāridarījumi

Dažādās aptaujās noskaidrots, ka visgrūtāk piedot ir neuzticību romantiskās attiecībās, kā arī lauztus solījumus un nodotus noslēpumus.

Kaķi nespēj piedot

Analizējot dažādu dzīvnieku sugu uzvedību, atklāts, ka piedošanas jūtas nemājo vien kaķos. Savukārt dažādu primātu sugās, kā arī starp hiēnām un pat kazām ir novērojama emocionālā pieķeršanās, tās izrādīšana, kā arī aizvainojuma un piedošanas demonstrēšana.

Dažādie piedošanas veidi

Piedošanu raksturo uzvedības modeļu maiņa komunikācijā ar līdzcilvēkiem – visizplatītākā ir apzināta piedošana, kurā pāridarījums tiek pārrunāts un aizmirsts, uzsverot negatīvās sajūtas, kādas piedzīvotas. Savukārt emocionālā piedošana maina jūtas, kas mums ir pret konkrēto cilvēku, kurš reiz radījis aizvainojumu. Emocionālās piedošanas laikā aizvainojumu, dusmas un spītu pakāpeniski aizstāj empātijas spējas, līdzjūtība un pat mīlestība, izprotot konkrētā cilvēka rīcību un tās iemeslus.

Visvieglāk piedod bērni

Ja desmit un vienpadsmit gadus veciem bērniem vispirms ir nepieciešams dzirdēt atvainošanos, lai piedotu, septiņus un astoņus gadus veci bērni to dara bez pamudinājuma, paejot noteiktam laikam atkarībā no nodarījuma, līdz tas tiek aizmirsts.

Ko nodara aizvainojuma glabāšana?

Erasmus Universitātes pētnieki veikuši neparastu eksperimentu, kura gaitā pirmajai pētījuma dalībnieku grupai lūdza uzrakstīt īsu situācijas izklāstu, kurā viņi kādam piedevuši, savukārt otrajai – raksturot situāciju, kāpēc viņi joprojām nav raduši spēju atteikties no aizvainojuma, to glabājot sevī. Pēc tam visiem dalībniekiem, kuri bija aptuveni vienādā svarā un auguma garumā, bija jāpalecas. Atklājās, ka pirmā dalībnieku grupa uzlēca 30 centimetru augstumā, savukārt otrā – vien 22 centimetrus augstu. Tādējādi secinājums, ka nespēja piedot gluži fiziski "spiež mūs pie zemes" patiešām atbilst patiesībai.

Piedošana visvairāk nepieciešama ekstravertiem cilvēkiem

To, cik viegli spējam kādam piedot pāridarījumu, nosaka mūsu personība. Piemēram, ekstravertiem cilvēkiem piedot pāridarītājiem ir krietni vieglāk, kā arī viņus neuztrauc, vai paši to ir saņēmuši no līdzcilvēkiem. Savukārt introvertiem ir ļoti būtiski saņemt piedošanu no apkārtējiem par saviem nodarījumiem, kā arī viņi paši piedošanas spēju sevī rod krietni lēnāk.

Vairāk piedošanas, veselāka sirds

Domājot par pāridarījumiem, ko esam izjutuši, paaugstinās mūsu asinsspiediens un paātrinās sirdsdarbība. Savukārt brīdī, kad esam piedevuši, aizvainojuma smagums patiešām noveļas no sirds arī fiziskā līmenī. Tiesa, tai jābūt emocionālajai piedošanai, pretējā gadījumā aizvainojuma radītās negatīvās emocijas joprojām saglabāsies.

Piedošanas negatīvā puse

Kādā pētījumā pāri, kuri savas attiecības raksturoja kā piedodošas, atzina, ka laulības pirmajos gados cieta no vairāk konfliktiem un nopietnākas agresijas. Respektīvi, ātra piedošana nerosina negatīvu uzvedības modeļu maiņu, kas nepieciešama attiecību pastāvēšanai, tāpēc lēmumus ir vērts pieņemt pārdomāti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!