Izvērtē savu dzīvi! Pārsteidzoši iemesli, kāpēc ikdienu pavadi stresā

Lai gan sākotnēji tie var šķist nenozīmīgi, kā apgalvo psihiatrs, Toronto Universitātes pētnieks un profesors Skots Šīmans, ilgtermiņā šāds "ikdienas" stress var radīt ievērojamu kaitējumu mūsu fiziskajai un garīgajai veselībai.

Lūk, raksta turpinājumā piedāvājam iepazīties ar biežākajiem satraukuma cēloņiem, no kuriem, kā apgalvo speciālisti, ikdienā cieš lielākā daļa cilvēku. Izvērtē to klātbūtni arī savā dzīvē un apdomājies, vai un kā vari to mainīt.

Pat, ja attiecības ar tavu otro pusīti, ir saskanīgas un mierpilnas, visticamāk, arī jūs laiku pa laikam tomēr izjūtat aizkaitinājumu viens pret otru. "Attiecību sākumā tā ir pieslīpēšanās un partnera paradumu pieņemšana. Ne velti tik daudz strīdu rodas par nepareizi izspiestu zobu pastu vai ne tajā virzienā novietotu tualetes papīra rullīti.

Vēlāk par konfliktu un attiecīgi arī stresa cēloni var kļūt atšķirīga pieeja bērnu audzināšanas jautājumiem un citas nesaskaņas, taču, lai tās veiksmīgi atrisinātu, pietiek vien ar godīgu komunikāciju un vēlmi rast kompromisus, kā arī partnera pozitīvo īpašību akcentēšanu.

Tieši spēja paturēt prātā iemeslus, kas reiz mums lika iemīlēties otrajā pusītē, ir viens no svarīgākajiem laimīgu attiecību priekšnoteikumiem," stāsta Šīmans.

Lai gan apzināmies, ka nav vērts ļaut sevi nokaitināt tādiem sīkumiem kā pārdevēja rupjā izturēšanās, pārpildītā stāvvieta un pēdējā brīža uzdevumi, ko saņemam darba dienas beigās, tieši šādas ikdienas nebūšanas mūsu noskaņojumu un emocionālo stāvokli ietekmē visvairāk.

"Šīs lietas mūs satrauc tāpēc, ka aktivizē bailes, kas mūsos mīt – bailes no tā, ka citiem šķitīsim nekompetenti, bailes no nesaskaņām, bailes no atkārtotas kavēšanās, tiekoties ar sev nozīmīgiem cilvēkiem utt. Lai no tām atbrīvotos, ir vērts distancēties no konkrētā brīža situācijas un atcerēties, ka dotajā mirklī darām visu, kas ir mūsu spēkos," aicina psihoterapeits.

Pērn Vācijā veiktā pētījumā secināts, ka stress ir "lipīgs" – vairākkārtēju eksperimentu sērijā atklāts, ka cilvēkiem ir tendence pārņemt haotisku un satrauktu rīcības modeli no komunikācijas partneriem, kā arī, uzturoties nervozu sarunas biedru klātbūtnē, paaugstinās arī mūsu organismā esošais kortizola līmenis.

Pētījumos atklāts, ka traumatiski notikumi un pārdzīvojumi bērnībā ietekmē mūsu stresa līmeni un vispārējo veselības stāvokli arī pieaugušā vecumā. Respektīvi, pēc spēcīgiem pārdzīvojumiem mainās veids, kā smadzenes apstrādā satraucošu informāciju un spēj rast risinājumus krīzes situācijām.

Nereti tā rezultātā uzvedība stresa situācijās kļūst neadekvāta vai, tieši pretēji, pārsteidzoši nesatricināma, satraukumam izpaužoties vēlāk un nereti tiekot remdētam, aizraujoties ar kaitīgiem ieradumiem vai meklējot veidus, kā izjust adrenalīnu.

Kofeīnu saturoši ēdieni un dzērieni – šokolāde, tēja, kafija u.c. – uzlabo koncentrēšanās spējas, taču arī paaugstina kortizola līmeni organismā. Tāpat tas var kaitēt gremošanas sistēmas darbībai un, gluži likumsakarīgi, izraisīt bezmiegu, kas rezultēsies vēl lielākā stresā.

Turklāt, ja ar stresu cīnies, strādājot virsstundas, aizraujoties ar neveselīgām uzkodām un saldumiem, kā arī izlaižot sporta zāles apmeklējumu, situācija tikai pasliktināsies. Tieši veselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes mazina kortizola līmeni organismā, uzlabojot arī pašsajūtu.

Ja uzskati, ka, darot vairākus darbus vienlaicīgi, paveiksi vairāk, tu maldies! Tā rezultātā patiesībā cietīs gan tava darba kvalitāte, gan veselība, īpaši, sirdsdarbība. Savukārt, ja ilgstoši koncentrēsies uz vienu uzdevumu, paveiksi to ātrāk, labāk un nenodarot kaitējumu savam organismam stresa dēļ.

Ja īsi pirms došanās pie miera lietosi elektroniskas ierīces – datoru, tālruni vai planšeti – cietīs tavs miegs un, tā rezultātā – arī veselība. Turklāt pārmērīgi bieža komunicēšana sociālajos tīklos pasliktina mūsu reālās saskarsmes spējas, kas pat ikdienišķu sarunu var pārvērst satraukuma pilnā brīdī.

Turklāt, ja, dodoties gulēt, pārskatīsi darba e-pastu jaunumus, tad cerētās atpūtas vietā tavu prātu nodarbinās raizes par nepaveiktajiem vai gaidāmajiem pienākumiem.

Nav nozīmes tam, cik ļoti mīli savu pūkaino draugu – mājdzīvnieks nes papildus atbildību, vairojot stresu ierosinošos faktorus. Lai gan dzīvnieki sniedz beznosacījuma mīlestību, tie pieprasa arī lielu daudzumu enerģijas un rūpju. Šai sakarā situāciju, protams, nav iespējams mainīt, ja mājdzīvnieks jau mitinās tavā mājoklī, taču, ja apsver iespēju to iegādāties, izvērtē savu dzīvesveidu un spējas par to parūpēties!