Par mazo meiteni Moniku jau esam rakstījuši. Viņai ir reta saslimšana - somu tipa nefrotiskais sindroms, un tā ir ļoti smaga nieru slimība. Viņa ir vienīgā, kurai Latvijā diagnosticēta šāda saslimšana. Tagad meitenītes ārstēšanās procesā iesaistījusies arī Ādažu novada bāriņtiesa, jo meitenes vecāki nepiekrīt Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) mediķu apstiprinātajam ārstēšanas plānam.
Sākumā bāriņtiesu uzrunāja slimnīca, bet nu jau arī vecāki svarīgu lēmumu pieņemšanā paši aicina to pārstāvjus piedalīties sarunās starp vecākiem un ārstiem.
Monikas atgriešanās no klīnikas Izraēlā
Pirms laiciņa meitenes tētis Kaspars Kadzejs ar portāla "Cālis.lv" starpniecību vērsās pie sabiedrības, lūdzot ziedot naudu, lai meiteni varētu nogādāt Izraēlas bērnu klīnikā, kur mediķiem ir liela pieredze šādas saslimšanas ārstēšanā. Monika no Izraēlas atgriezās un kā iepriekš bija norunāts, tūliņ devās pie ārstējošiem ārstiem BKUS. Dakteriem tika uzrādīti visi Izraēlā sniegtie slēdzieni par Monikas veselību. Izraēlā meitene deviņas dienas dzīvojusi bez asins komponenta – albumīna ievadīšanas, kas ir galvenais medikaments, ko šobrīd Latvijā meitene saņem.
Galvenie strīdi starp vecākiem un BKUS dakteriem patlaban notiek par albumīna devu. Proti, Izraēlas un arī citu valstu mediķi meitenes tēvam apliecinājuši, ka Monikai tiek ievadīta pārāk liela albumīna deva, kas bojā meitenes asinsvadus. Lai gan "uz papīra" šie bojājumi nav apstiprināti, netieši ārsti jau esot apliecinājuši, ka tas tā patiešām notiek.
Vecākus šokē ārstu attieksme
Pēdējās dienās Monikas slimnīcas palātā iet īpaši "karsti", stāsta gan tētis, gan mamma Viktorija. Pirmdien, 30.martā, meiteni ārsti gribējuši vest uz intensīvās terapijas nodaļu, jo uzskatījuši, ka meitenei ir strauji pasliktinājusies veselība. Vecāki pretojās, un būtībā pēdējā nedēļa slimnīcā pagājusi abu pušu sarunās, kas ne ar kādiem lēmumiem tā arī nav beigušās. Pēc tēta teiktā, ārsti tikai draudējuši, ka izmantos likumiskās tiesības un Monikai bez vecāku piekrišanas veiks ieplānotās manipulācijas. Vecākiem likts parakstīt dokumentus par piekrišanu vai atteikšanos ārstu noteiktajai ārstēšanai. Bet vecāki izmanto savas iespējas, meklējot palīdzību pie juristiem, tiesībsarga un citās iestādēs.
Otrdien, 31.martā, Monikas tētis pats lūdzis ierasties bāriņtiesas pārstāvjiem, lai viņi piedalītos sarunās ar ārstiem. Pēc tēta novērojumiem, arī bāriņtiesai dakteri atļāvušies pārmest, ka viņi nepieņem kādu konkrētāku lēmumu. Sarunas bijušas smagas, bet patlaban panākts kompromiss uz laiku. Tā kā ārsti ar analīzēm pierādījuši, ka Monikai patlaban ir radusies iekšēja tūska, vecāki piekrituši turpināt dakteru nozīmētās albumīna devas ievadīšanu. Taču, kā saka tētis, ilgi viņš to nepieļaus un sarunas ar ārstiem tiks atsāktas.
Tikmēr slimnīca komentāros ir skopa, jo atsaucas uz likumu par to, ka par konkrētiem saslimšanas gadījumiem nav tiesīgi runāt.
Kā slimnīca pamato bāriņtiesas iesaistīšanos
Slimnīca bija pirmā, kas lūdza bāriņtiesas palīdzību šī konflikta risināšanā. BKUS sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Romēna Namniece portālam "Cālis.lv" norāda, ka "ārstniecība un aprūpe ir profesionalitātes, sadarbības, pacientu drošības un uzticēšanas modelis, kurā līdzdarbojas gan mediķi, gan pacients, gan vecāki."
"Bērnu slimnīcas speciālisti vienmēr ir rīkojušies un rīkojas bērnu interesēs, meklējot kompromisus un kopīgu valodu ar vecākiem, lai iespējami uzlabotu vai nekavējoties uzsāktu ārstniecību, ja to prasa bērna veselības stāvoklis. Tomēr situācijās, kad bērnam ir veselības vai dzīvības apdraudējums, bet vecāki nedod savu piekrišanu ārstniecības uzsākšanai, lēmumu par ārstniecības uzsākšanu pieņem ārstu konsilijs. Vienlaikus par pieņemto lēmumu, informējot bāriņtiesu," tā par šo konfliktu saka Namniece.