Keksiņu vai seksiņu?
"Gribu pastāstīt kā mūs sasmīdināja mans vidējais dēliņš, kad viņam bija aptuveni 2,5 gadi. Brīvdienas ir tās dienas, kad gribas palutināt ģimeni ar ko gardu. Tā arī šajā saulainajā sestdienas rītā es un mana mamma pētām kulinārijas receptes. Ieraudzījusi interesantu ķirbju keksiņu recepti, saku: "Varbūt pamēģinām šos keksiņus?" "Es arī gribu seksiņu," no pagaldes atskan mazā Jānīša balss," jautru izsmiešanos vēl Māra (21), Jāņa (četri gadi) un Daniela (gads un septiņi mēneši) mamma Gunita.
Lai kaķis viens pats nav bēdīgs
"Agate (pusotrs gads) aizmet aiz gultas savu iemīļoto, pūkaino plīša kaķi. Mamma cenšas visādi iežēlināt meitiņu, sakot: " Nu kāpēc tu aizmeti savu mīļo kaķīti aiz gultas, viņš tur tagad viens pats, bēdīgs.... Meitiņa pastāv, mirkli padomā, tad aiziet pakaļ vēl dažām mīkstajām mantām un iemet pie kaķa arī tās. "Nu vairs nebūs viens un bēdīgs!" lasāms meitiņas acīs. Smējos ilgi," mamma Evija.
Ar sviestiņu vai mērcīti?
"Tātad, es - mamma "sanervozējusies", "sacepusies" un nogurušu seju, ka bērni saslimuši. Vienam deguns jāšņauc ik pa minūtei, otram - kompreses jāliek. Pienāk vakars, daktere lika bērnam uzlikt uz krūtiņām kartupeļu plāceni (samīcīti vārīti, silti kartupeļi, ielikti maisiņā). Atnāku pie mazā un saku: "Pacel krekliņu, uzliksim "kartupeļu mīceknīti" (šādi vecmamma sauc kartupeļu biezeni, ko mēs savukārt netaisām, tāpēc tādu vārdu esam paķēruši no mammas). Mazais paceļ krekliņu un pilnā nopietnībā jautā man: "Ar sviestiņu vai mērcīti?" Mēs ar lielo bērnu "beigtas" - smējāmies ilgi. Šis joks mums palicis atmiņā vislabāk," Katrīnas un Jasmīnas mamma.
Cilvēkiem šodien puķes nedāvina, tikai meitenēm
"Mūsu mazais dēliņš Artūrs Kārlis (trīs gadi) bieži izsaka smieklīgas frāzes. Viena no pēdējā laika TOP frāzēm bija 8.martā. Artūram devu rozītes un teicu, ka vienu vajadzēs uzdāvināt Elitai, vienu Gunitai. Puika man prasa: "Bet kur puķītes Gunāram un krusttēvam?" Es viņam skaidroju, ka šodien ir meiteņu diena un puķes dāvina meitenēm. Artūrs atbild: "Ā, cilvēkiem šodien nevajag dāvināt puķītes, tikai meitenēm?" Artūra joku pastāstīja mamma Gunita.
Temperatūra ir pazemota
"Te divi smieklīgi joki no mana dēliņa Gustava (trīs gadi un astoņi mēneši) repertuāra:
Kādu dienu sākām runāt par slimošanu. Un pēkšņi Gustaviņš saka: "Jā, mammu, es atceros, ka man pirms mēneša bija pazemota temperatūra. Alberts (dārziņa cīņu biedrs) arī saslimis, un viņam ir pazemota temperatūra." Skaidroju, ka temperatūra var būt pazemināta, bet viņš joprojām palika pie tā, ka temperatūra ir pazemota, nevis pazemināta.
Gustaviņš no rīta pirms dārziņa sēž un ēd putru. No guļamistabas iznāk tētis un saka: "Gustaviņ, tev laiks doties uz dārziņu!" Gustaviņš paskatās uz tēti halātā un nosaka: "Tēti, tev laiks doties uz darbu!" Gustava mamma Ilze.
Senči no mērkaķiem?
"Ivo (seši gadi) prasa mammai: "Kā radās cilvēki? Nu no kurienes tie vispār ir uzradušies?
Mamma, salasījusies Darvina teorijas, ņemas stāstīt: "Mūsu senie senči ir cēlušies no mērkaķiem..."
Mazā Ieva (trīsarpus gadi) iepleš acis: "Tu, mammu, biji mērkaķis?" Mamma: "Nē, mūsu sensenie senči ir cēlušies no mērkaķiem". Ivo gudri, saprazdams, kas ir senie senči: "Nu tu nē, bet tava mamma gan, vai ne?" Jokus iesūtīja nu jau arī vecmāmiņa trīsgadniekam Laila.
Cūkai taču nav cīsiņu!
"Nosūtu sava dēliņa Kristera Olivera joku. Pusdienās vāru cīsiņus. Kristers (četri gadi) man jautā: "No kā taisīti cīsiņi?" Es atbildu: "No cūkgaļas." Kristers neizpratnē iesaucas: "Kā tad, kur tad cūkai ir cīsiņi! Dēla joku pastāstīja mamma Evija.
Par kaķa apbērēšanu
"No trīsgadnieces Jetes kolekcijas:
- Mamma: "Vai es esmu lieka?
Jete: Nē! Tu esi slieka!
- Mamma: "Vai tev patīk jaunais spilvens?"
Jete: "Jā!"
Mamma: "Bet vai Tu pamanīji ka tas ir lielāks, nekā iepriekšējais?"
Jete: "Jā!"
Mamma: "Bet vai Tev patīk, ka tas ir lielāks?"
Jete: "Man viskautkas patīk! Man arī patīk braukt ciemos pie Oskara un Indras!"
- Braucam pa vientuļu meža ceļu (Jetei bija 2 gadi, bet nespējam šo aizmirst ) ar plānu apglabāt savu mirušo kaķi, pretī brauc mašīna. Jete dziļdomīgi: "Tie jau savu kaķi aprakuši!", Jetes mamma Anda.
Mamma nav skolotājs
"Nu jau gandrīz četrgadnieces Annijas joks. Vakarā pēc dārziņa Annijai stāstu un mācu, ka
citu bērnu higiēniskās lūpu krāsas nevajag aiztikt. Un uz to visu sekoja teksts no Annijas: "Mammu, beidz, Tev nav skolotājas diploma. Nemāci mani!" – joku iesūtīja mamma Vija.
Opis tikai ēd un guļ
"Mika joks (trīs gadi), ko iesūtīja mamma Elīna.
Mamma prasa Mikam:
-"Ko opaps laukos dara?"
- "Guļ un ēd".
- "Un ko vēl viņš dara?"
- "Sēž un ēd."
Stulbs jautājums: Kas tev mutē?
Mamma Evitas iesūtītie joki: "Tētis paņēma Annu (divi gadi un četri mēneši) guļus uz rokām. Skatos, ka Annai kaut kas mutē un saku, lai tētis viņu liek uz zemes, jo nobijos, ka neaizrijas. Prasu Annai:" Kas Tev ir mutē?" Anna atbild :"Zobi, zobi!".
Paula (toreiz četri gadi) ieraudzījusi pirmo sniegu, sēž pie loga un skaļā balsī spiedz: "Mammu, re, kur vate krīt!"
Tētis ir adatu galva?
Mammas Līvas iesūtītie joki: "Bija brīdis, kad Annai ļoti patika ieslēgt un izslēgt gaismu. Reiz, kad mamma atrodas vannas istabā, aiz durvīm dzirdami mazi solīši un balstiņa: "Mammīt? Es Tev ieslēgšu tumsu!" un pēc brīža apņēmības pilns: "Jā!" un mamma paliek tumsā (Annai bija aptuveni divarpus gadi).
Vakarā sēžam un skatāmies TV, tētis klusi kaut ko nosaka, Anna pagriežas pret tēti un jautā: "Ko tu pukšķini, adatu galva?" Mamma un tētis saskatās un, iekšēji raustoties smieklos, turpina sarunu. Pēc pāris dienām Anna skatās iemīļoto multfilmu "Ābolu maiss" un saprotam, ka, pirms pāris dienām tētim uzdoto jautājumu multfilmā zaķis uzdod ezim (Annai divi gadi un septiņi mēneši).
Reiz, kad pie mums ciemojas tēta māsa, Anna lūdz, lai tieši viņa izlasa pasaku pirms miedziņa. Kad abas jau dodas uz bērnistabu, tētis māsai uzsmej: "Tikai lasi izteiksmīgi!" un abas aiziet miega peles medībās. Pēc kāda laika no istabas iznāk tēta māsa un smiedamās stāsta, ka vienā brīdī Anna pārtraukusi viņu pusvārdā un pilnā nopietnībā lūgusi: "Mīļā, izteiksmīgāk!" (Annai divi gadi un septiņi mēneši).
Ragana - omīte
"Ciemojamies ar mazo pie vecvecākiem, Sofija (gads un septiņi mēneši) atrod plauktā vectēva raganu figūriņu kolekciju. Paņēmusi pašu lielāko un baisāko, kādu brīdi domīgi groza to pirkstos un uzmanīgi pēta, savilkusi profesora cienīgas grumbas pierē, līdz beidzot atplaukst plašā smaidā un skaļi iesaucas: "Omīte!" ar sveicieniem, Sofijas mamma Aija.
Krustmāte pie puišiem?
"Kārļa smieklīgie izteicieni:
- Toreiz viņam bija gsds un seši mēneši. Stāvam pie akvārija un pētām lielas zivtiņas. Aizrautīgi stāstu, ka te zivtiņai actiņas, šeit spuriņas, astīte, uz ko dēls aizrautīgi māj ar galvu un garšīgi nokomentē - gaļa! (Jā, Kārlim ļoti patīk labi paēst).
- Turpinot ēdienu tēmu, šeit nu jau 2,4 gadus vecā Kārļa izpratne par sievietes un vīrieša lomu ģimenē. Ir vakars, aicinu Kārli no pagalma iekšā mājās, bet Kārlis nopietni atbild: "Nē, tu ej mājās, taisi vakariņas! Lūdzu, vāri makaronus, mērcīti šodien nevajag!"
- Līdzīgā vecumā turpinām par lomu dalījumu. No rīta visi ielienam samīļoties vecāku lielajā gultā, arī nesen piedzimusī māsiņa. Kādu brīdi mīļojamies, kad Kārlis paziņo - jūs ar māsu ejiet vārīt putru, mēs ar tēti paliksim vēl pagulēt!
- Līdz ar māsiņas ierašanos ģimenē filosofējam par un ap "Bendžamina Batona" tēmu (atgādinājumam - filma, kurā cilvēkam piemīt reta slimība, un novecojot tas kļūst par zīdaini). Sēžam pie māsiņas blakus aktivitātes paklājiņam, un Kārlis man stāsta: "Kad tu būsi maziņa, tu atkal gulēsi šeit, spēlēsies ar māsas grabulīti. Un vecmamma tevi baros ar pupiņu"
- Kārlim 2,1 gadi. Esam ciemos pie vecvecākiem. Vectētiņu Kārlis dēvē par papu. Puika pēta mīkstās rotaļlietas, to skaitā eksotisku papagaili. Pēc brīža pieiet pie vectētiņa kopā ar papagaili un nopietni saka: "Papu, tas ir tavs putns!" Uz mūsu izbrīnīto skatienu Kārlis izteiksmīgi paskaidro: "Nu tas ir papa-gailis!" Ā, tātad putns, kas pieder papam.
- Vispār, Kārlis visu zina vislabāk. Vakar vēlu vakarā izlaižam pie mājas Klāva krustmāti, ar kuru kopā bijām ciemos. Atvadāmies, braucam tālāk, un Kārlis domīgi nosaka: "Krustmāte aizgāja pie puišiem..." (Vispār, krustmāte dzīvo viena, bet ej nu sazini, kā tur ir patiesībā)
Paldies par iespēju piedalīties konkursā, jo šādi var apkopot jokus, kas ikdienas steigā diemžēl nav pierakstīti! Lai priecīgs 1.aprīlis un daudz smieklu, mazo bērnu izteicienus lasot, mamma Kristīne.
Kas ir Gladimirs Putniņš?
"Arī bērni seko līdzi politiskajiem notikumiem pasaulē, par to liecina Ralfiņa jautājums mammai:"Mammu, kas ir Gladimirs Putniņš?" Izklausās tik mīlīgi, tā mamma Zane.
Govis kā dalmācieši
Mammas Diānas iesūtītie joki:
1. Gustavs (trīs gadi) stāsta, kas būs Ziemassvētku vecīša dāvanu maisā... Tur būs iekšā kō (konfektes), saldums, ābols, vitamīns un burkāniņš...
2.Gustavs rāda uz vēderu un saka...te ir sirsniņa, un te desas...
3.Tētis ieber vannā vannas sāli, Gustavs jautā: "Kas Tev tās par birzdiņām?"
4.Brālis atnāk no skolas, Gustavs prasa: "Nu, kāds nummuriņš bija šodien? (domāts, kādu atzīmi nopelnīji?)
5.Rāda reklāmu, kur ir ļoti vasarraibumains zēns. Gustavs iesaucas: "Re, kāds tas netīrs!"
6.Mazais brālis grib padzerties ūdeni, saku, lai Gustavs viņam to iedod. Dzerot, brālītis aplējās, Gustavs to neredzēja. Tad Gustavs saka: "Es viņam iedevu ūdeni, bet viņš vienalga bļauj (bet bļauj tāpēc, ka aplējās).
7.Laukā ganās govs. Gustavs saka: "Re, kur gotiņa pļauj zāli!"
8.Es saku, ka nopirkšu glaunas bikses, Gustavs pārprasa: "Bikses ar klauniem?"
9.Gustavs (4 g.) skaita, bet izlaiž ciparu 6.Tētis saka, ka 6 pazuda. Gustavs atbild: "Es nemaz par 6 neskaitu".
10.Ejam pa ceļu, Gustavs saka: "Šito ceļu taisīja taisnieki."
11.Gustavam bija aizpampušas actiņas. Viņš pieiet pie spoguļa un man pēc tam saka: "Es redzēju baigo aci, tādu briesmīgu..."
12.Uz lauka ganās raibas govis, Gustavs saka: "Re, kur dalmācieši..."
13.Gustavs saņēmis man uz rokas augošu vienu spalviņu... "Tev te kaut kāds diegs ir...".
14.Gustavs pienāk man klāt ar pumpi un saka: "Es pumpēšu, lai Tu būtu milzīgs..."
15.Gustavs skrien pa istabām, es saku, lai sakārto mantas, viņš tik atsauc: "Nedzirdu, nedzirdu!"
16.Pēc nolijuša lietutiņa ejam ar Gustavu laukā, ir peļķes, kurās ir sliekas. Gustavs saka: "Redz, cik te daudz makaroni..."
17.Tētis ēd marinētu gurķi, piedāvā arī Gustavam, Gustavs prasa: "Tas ir tas slapjais gurķis? Mums bērnu dārzā arī deva slapjo gurķi..."
No končām vēders nesāp
Mammas Gunas iesūtītie Rebekas (divarpus gadi) joki:
"Vecmāmiņa cenšas pierunāt Rebeku uz vakara mazgāšanos, saka, ka visi vakaros iet mazgāties, gan pati vecmāmiņa, gan vectētiņš un arī Rebekai jāiet mazgāt zobiņi, mutīte un dupsītis. Kad Rebeka beidzot nomazgājusies, viņa ieskrien istabā un priecīgi sauc vectētiņam: "Vectētiņ, tagad tava kārta mazgāt dupsīti! "
- Rebeka: "Man sāp puncītis".
Mamma: "Tas gadījumā nevarētu būt no tiem daudzajiem saldumiem, ko šodien apēdi?"
Rebeka: "Nē, nevarētu gan. Man sāp puncītis no banāna."
Pārdzīvosi izsistus zobus
"Pie galda sēž mamma ar dēliem. Mazākais (pusotru gadu vecs) dīdās mammai pa klēpi, kamēr nejauši ar savu galviņu iesit mammai pa zodu. Mamma: "Dēliņ, Tu man izsitīsi zobus!"
Vecākais dēls (četri gadi):
-"Nekas mamma, pārdzīvosi..." ar joku dalās tētis Artūrs.
Rati salūzīs
Mammas Austas iesūtais joks:
"Pele brauca, rati čīkst ar to miega vezumiņ…" omīte dzied jau kuro reizi, bet Arturam (divi gadi un septiņi mēneši) miedziņš kā nenāk tā nenāk.
"Pastāsti vēl kā pele velk ratus!" pieprasa Arturs.
"Pelīte maza, rati lieli un smagi, ceļš tik nelīdzens ar bedrēm..." Omītei jau lēnām zūd pacietība nemitīgi atkārtot pelītes grūto ceļu miedziņa nogādāšanā bērniem - "ver actiņas ciet un miedziņš ātri, ātri atnāks."
"Ātri nevar. Rati salūzīs!" – Arturs ir sašutis."
Tētis nav vīrietis, bet puisis
Mamma Natālija dalās ar savu bērnu jokiem:
"Divgadīgā dēliņa pēdējais top izgājiens - apliek segu apkārt kā svārkus un saka: "Mammu, es esmu sieviete!" Saku, ka viņš ir puisis, uz ko viņš atbild: "Nē, es esmu vīrietis, tētis ir puisis!"
Vēl mūs ļoti sasmīdina viņa monologs ar 10 mēnešus veco māsu, kas ir tādā profesora pamācošā tonī. Piemēram, "māsa, viss kārtībā"; "Enīti, neraudi, viss labi"; "māsīte, kur ej, ko Tu dari, nedari to un šito, nē, tas nav labi, tas nav pareizi" utml.
Kad redz, ka mammīte baro māsiņu, liek savu miega zilonīti pie sava pupiņa un saka: "Zilonītis tagad padzers pieniņu! Kuš, netraucē, mammu! Būs atraudziņa un tad ies šušāt!"
10 mēnešus vecā meitiņa pagaidām smīdina tikai ar savām izdarībām -mēģina iekost brālim, paplēst aiz matiem, smejas par to. Vakar noplēsa tapetes, attipināja parādīt ar lepnumu un atdeva tētim."
Bailes no vecumdienām
"Stāsts par Jēkabu (pieci gadi):
Pa TV rāda reklāmu par vecumdienām. Kad rāda reklāmu, Jēkabs vienmēr ieklausās un paliek kluss un bailīgs. Vienā reizē pēc reklāmas noskatīšanās Jēkabu sūtu uz tualeti, jo redzu, ka puišelim vajag pačurāt. Jēkabs skrien uz vannas istabu un pēkšņi apstājas, un atrunājas, ka nevajag uz tualeti, ka sajaucis. Prasu, kas noticis un Jēkabs atzīstas, ka viņam bail no vecumdienām un viens uz vannas istabu neiešot, jo tur var būt vecumdienas, kas pie viņa atnākušas," tā Jēkaba mamma Līga.
Bebra kungs
"Mūsu puika Bruno (10 mēneši). Tā kā Bruno jau kopš sešu mēnešu vecuma nāk zobiņi, tad viņam patīk grauzt visu, kas ir no koka. Visa koka gultiņas mala ir apgrauzta un daļēji palikusi bez krāsas. Mūsu mazais "bebra kungs".
Bruno patīk pētīt mammas un tēta sejas. Ar īpašu interesi izpēta un aptausta mūsu zobus. Varbūt, kad izaugs liels, būs stomatologs?
Kad mamma piedāvā Bruno padzerties ūdeni bērniem domātā krūzītē, tad viņš vispirms iemērcē rokas un pašļakstās ar ūdeni, un tikai pēc tam padzeras. Otra izklaide ar krūzīti ir to pielikt pie mutes un tajā dūdināt smieklīgā balsī, jo krūzītē tā atskan ļoti dobji," stāsta mamma Amanda.
Neesmu nekāds tīģeris!
Ar Sofijas (trīsarpus gadi) jokiem dalās mamma Diāna:
"Ēdām pusdienas. Sofija (trīs gadi un četri mēneš) saka māsai Enijai, lai ēd, lai ņem vēl ēdienu. Es saku: "Sofija, bet kāpēc tu pati neēd?" Sofa: "Es asistēju Enijai!"
Prasu Sofijai, kur ir viņas šalle. Sofija diezgan skaļā balsī nokliedzas: "Es iedevu Enijai šalli!". Es saku: "Sofija, nekliedz, tu vari to pateikt klusām". Sofija: "Es nekliedzu, es tikai paziņoju!"
Sofija niķojas. Saku, lai padomā par savu uzvedību. Sofija: "Man nav jādomā, es vienkārši raudu!"
Šorīt Sofija teica: "Man nepatīk šitās oranžās zeķes ar melnajām svītrām! Es taču neesmu nekāds tīģeris!"
Esam pāris reizes lasījušas pasaku par kukulīti, kuru apēda lapsa (pirms tam viņš aizmuka no kaķa, suņa un vilka). Sofija šorīt pie galda pilnā nopietnībā saka: "Visiem dzīvniekiem vajag nogriezt tos zobus, lai viņi neēd nekādus kukulīšus!
Esam Rīgā, man jāpiedalās olimpiādē un tētim jāliek Sofiju gulēt. Sofija raud un saka, ka grib, lai mamma liek gulēt. Es saku: "Mammai ir jāpiedalās konkursā, tāpēc tētis tevi liks gulēt." Sofija kliedz: "Nē, tu nepiedalīsies konkursā! Tu piedalīsies mājās!"
Vienu vakaru tētis liek Sofiju gulēt un saka: "Tev ir jāklausa mamma un tētis, jo mamma un tētis tevi audzina." Sofija: "Nē, mamma tikai audzina, tētis neaudzina." Tētis: "Ko tad TĒTIS dara?"
Sofija: "Spēlējas! "
Kad sunim asti cirtīsi nost?
Iesūtījusi mamma Inga:
"Esmu trīs bērnu mamma. Nereti ikdienā mēs tiešām šad un tad daudz ko nepamanām, taču viss, kas saistīts ar mazā cilvēciņa attīstību, tur gan esam vērīgas un ausīgas.
Pastāstīšu vienu smieklīgu gadījumu no mūsu dzīves. Tas gan bija vairākus gadus atpakaļ, taču to es vēl jo projām atceros ar smaidu uz lūpām!
Es ar vidējo dēlu, kam toreiz bija aptuveni septiņi gadi, abi automašīnā braucām uz mājām. Es pie stūres. Pilsētā korķi. Braucam lēnām. Lai īsinātu laiku dēliņš man uzdod dažādus jautājumus un jautā: "Mām! Cik ir 1000+1000!?" Es atbildu: "2000"! Atkal jautājums no dēliņa puses: "Mām! A kāpēc?... Kāpēc?" Teikšu godīgi, stāvot Rīgas korķos šad tad tā ir labi un jautri īsināt laiku. Tiešām! Tā nu bija pagājušas brīvdienas un vēl vairākas darba dienas. Atkal abi braucam mašīnā uz mājām. Atkal korķis. Atkal jautājumi no dēliņa puses. Un atkal dzirdu to pašu jautājumu cik ir 1000+1000!? Bet tai brīdī mūsu mašīnai priekšā izlec cits nekaunīgs šoferis, es strauji piebremzēju, koncentrējos uz ceļa un automātiski atbildu dēliņam uz to jautājumu: "Nezinu!"... Braucam un es piefiksēju, ka baigais klusums mašīnā! Paskatos atpakaļ spogulī uz dēlu, kurš sēž aizmugurē uz bērnu paliktņa. Sejiņa tam tāda domīga... Pēkšņi viņš uz mani paskatās un saka: "Hmm...jocīgi, mamm, pagājušo nedēļu Tu to vēl zināji!" Kā es sāku smieties!! Nu tā arī ir!
Otrs gadījums!
Mums bija suns - skotu terjers. Taču viņam bija viens liels niķis - kad neesam mājās, viņam patika lēkt uz virtuves galda un apēst cepumus, kārumus, maizītes un vienmēr nomest zemē bļodu un saplēst to (jo virtuvē ir flīžu grīda). Tā nu viendien mēs ar puiku atnākam mājās no bērnudārza. Ienākot virtuvē, paveras atkal ierastais skats - zemē mētājas no galda zemē nomesta saplēsta māla bļodiņa, cepumi apēsti, suns noslēpies! Es skaļi dēla priekšā saku: "Nu vai zini, Reno, (suņa vārds), es tev vienreiz par šo nedarbu asti nocirtīšu!" Vakars. Es virtuvē gatavoju vakariņas. Rokās man nazis - griežu svaigo kāpostu zupai, burkānus, kartupeļus. Puika neiet laukā no virtuves, suns turpat, puika trinas, trinas.... Pēkšņi pēc mirkļa jūtu mani dēls rausta aiz biksēm. Es pagriežos pret viņu un prasu: "Nu kas ir!?" Viņš klusiņām man saka: "Māmm! Kad tu tam sunim to asti cirtīsi nost?" Ak Dievs! Es tai mirklī sapratu, ko biju pateikusi! Nācās puikam paskaidrot, ka tas bija tikai tāds teiciens, izspruka vārdi. Smējāmies visi - vecāmāte, vīrs un es ilgi un dikti...."
Uzvarētāji
Pie balvām - "Lego Duplo" jaunās sērijas "DUPLO Mana pirmā saimniecība" un "DUPLO Mans pirmais traktors" konstruktoriem tiks Gunitas, Līvas, Ingas, Līgas un Andas bērni. Apsveicam! Par balvu saņemšanu uzvarētāji saņems informāciju savā epastā. Vēlreiz paldies visiem, kuri atsaucās, bet kuru joki netika publiskoti. Ticiet, to bija ļoti, ļoti daudz, tādēļ nācās izvēlēties, mūsuprāt, smieklīgākos.
"Jaunā DUPLO Mans pirmais sērija ir paredzēta bērniem no pusotra līdz trīs gadiem, lai viņi varētu jautri un aizraujoši mācīties," stāsta "LEGO Group" sabiedrisko attiecību vadītāja Helēna Teičerte. "Mana pirmā saimniecība" palīdzēs vecākiem pastāstīt bērniem par lauksaimnieku dzīvi. Savukārt "Mans pirmais traktors" ir viegls un jautrs veids, kā iemācīties atpazīt krāsas un augļiem.
"Mana pirmā DUPLO" sērija ir veidota tā, lai palīdzētu ziņkārīgajiem mazuļiem ar spēlēšanās palīdzību iemācīties vairāk par dzīvi laukos. Komplektā ir iekļauti koši parastie un dekoratīvie kluči, kas veicinās aizraujošus stāstus un mācīšanos. Saimniecības, traktori, augļi un dzīvnieki ir neatņemama mazo bērnu iztēles sastāvdaļa, jo ar tiem viņi saskaras arī grāmatās, televīzijas pārraidēs un ikdienas dzīvē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!