Lems par Somijas ārsta konsultācijas apmaksu Monikas gadījumā  (2)

Pēdējās dienās par pusotru gadu veco Moniku, kura sirgst ar reto somu tipa nefrotisko sindromu, plašsaziņas līdzekļos tiek runāts daudz. Galvenā problēma – ārstu un vecāku nesaskaņas par ārstēšanās taktiku. 

Kā atzīst mediķi, vecāku attieksmes dēļ Monikas ārstēšanās ir nonākusi strupceļā, taču gan ārstu, gan vecāku mērķis ir viens – nodrošināt meitenes labklājību un veselību.

Pirmais lielais konflikta gadījums slimnīcas vēsturē

Lai kliedētu iepriekš izskanējušās versijas par Monikas ārstēšanu, šodien BKUS organizēja īpašu preses konferenci, kurā piedalījās virkne vadošo BKUS speciālistu un Moniku ārstējošo dakteru. BKUS valdes locekle Zane Straume atzina, ka šobrīd Monikas ārstēšana ir nonākusi strupceļā, jo ārsti un pacientes vecāki uz to raugās no dažādiem skatpunktiem, tādēļ šajā situācija ir lūgts sadarboties arī citām institūcijām. 

"Šī ir nestandarta situācija, un mūsu praksē šī ir pirmā reize, kad neizdodas vienoties par ārstēšanas plānu, tādēļ mēs nespējam uzņemties atbildību par ārstēšanas gaitu un iznākumu," atzina Straume.

Iespējams, par nodokļu maksātāju naudu Moniku Latvijā konsultēs profesors no Somijas

BKUS virsārsts Renāte Snipe pastāstīja, ka šim nestandarta gadījumam ir atsaucies arī Nacionālais veselības dienests (NVD), paužot lielu izpratni un solot, - ja tas būs nepieciešams, - dienests apmaksās ārzemju konsultanta ierašanos Latvijā. Arī Straume norāda, ka šajā situācijā ir nepieciešams kāds mediators. Kurš tas būs, vēl nav zināms, taču vienlaikus slimnīcas valdes locekle atzina, ka, visticamāk, mediators bija jāpiesaista jau ātrāk, lai gan gūti vairāki apstiprinājumi, tostarp, no ārvalstu kolēģiem, ka Monikai pielietotā terapija ir pareiza.

Snipe portālam "Cālis.lv" sacīja, ka pēc Lieldienām kopā sanāks pārstāvji gan no BKUS, gan NVD, Veselības ministrijas un Veselības inspekcijas, tiks runāts ar meitenes vecākiem un gadījumā, ja tiks nolemts, ka Somijas profesora vizīte Latvijā ir nepieciešama, tā tiks organizēta. Snipe nevarēja pateikt, cik naudas šādai vizītei un konsultēšanai būs nepieciešama, norādot, ka no valsts nodokļu maksātāju naudas būs jāatmaksā gan profesora transporta biļetes, uzturēšanās un, protams, konsultācija pēc Somijas tarifiem.

Tāpat Snipe vēlējās norādīt, ka likumi un noteikumi attiecas uz visiem. Proti, uz ārvalstīm tiek sūtīti tādi izmeklējumi, analīzes vai paši pacienti, kuriem pie mums Latvijā nav iespējams palīdzēt, kas neesot Monikas gadījums.

Monikas ārstēšanos nosaka viņas klīniskais stāvoklis

BKUS bērnu nefrologs Ilze Andersone stāstīja par meitenes slimības gaitu un ārstēšanās terapiju. Meitene BKUS nonāca viena mēneša vecumā, ļoti smagā stāvoklī. Tā kā Latvijā nav iespējams veikt ģenētiskās analīzes tik smagai saslimšanai, Latvijas ārstu uzstādīto diagnozi ar analīzēm apstiprināja Vācijas kolēģi. Nākamais solis bijis izplānot ārstēšanās taktiku. Latvijā ir vairāki bērni ar nefrotisko sindromu, taču Monikai ir īpašs gadījums – iedzimts somu tipa nefrotiskais sindroms, kas atšķirībā no citiem, "neatbild" uz medikamentozu terapiju, tādēļ ir jāveic aizvietojošā terapija. Monikas organisms masīvi zaudē olbaltumvielas, albumīnu, kā arī citas plazmas sastāvdaļas, tādēļ viņai vienīgā ārstēšana bija iespējama ar albumīna ievadīšanu. "Mūsu uzdevums, ko mēģinām sasniegt, ir nieru transplantācija, taču jāgaida, kamēr pacients līdz tai izaug," stāsta nefrologs. Līdz operācijai pacients saņem aizvietojošo terapiju – ik dienas organismā ievadot albumīnu. Pie nepietiekama tā daudzuma, rodas tūska. Kā tas būtu jādozē, nosaka meitenes klīniskais stāvoklis, skaidro ārste. Ja albumīns tiek zaudēts, meitenes dzīvība var tikt pakļauta briesmām. Daktere uzsver, ka būtu nepieciešama nieru izņemšana, taču nav izdevies panākt vecāku piekrišanu, tāpēc ārsti esot spiesti turpināt ievadīt albumīnu.

BKUS ārsti gandrīz katru dienu konsultējas ar ārvalstu kolēģiem

BKUS Bērnu ķirurģijas klīnikas vadītājs profesors Aigars Pētersons uzsver, ka Latvija ir maza valsts, kurā ik gadu vidēji piedzimst nedaudz virs 20 000 jaundzimušo, taču arī pie mums piedzimst pa kādam mazulim, kuram ir ļoti reta saslimšana, piemēram, vienam bērnam no pieciem miljoniem. "Jā, tādi bērni var ienākt arī Latvijā," apliecina ārsts, pieminot arī Dāvja gadījumu. Par Dāvi viņš nesen kolēģiem plašā starptautiskā konferencē Austrijā sniedzis prezentāciju, un kolēģi augstu novērtējuši Latvijas ārstu sasniegumus, kā panākta zēna atveseļošana. Arī tagad – mums ir patiesības noskaidrošanas ceļi, skaidrojot Monikas gadījumu atzīst ārsts. Viņš norāda, ka nemitīgi tiek analizēti medicīniskās literatūras materiāli, lasītas lielās mācību grāmatas, notiek sarakste ar lielākajām ārvalstu klīnikām, kurās ir vairāk pacientu ar kādām retajām saslimšanām. Otra iespēja – konsultēšanās ar kolēģiem ārpus Latvijas. Pērn gandrīz katru dienu BKUS uz ārvalstīm nosūtījusi kādu izmeklējumu, analīzes vai pašu bērnu, ja bijušas neskaidrības par ārstēšanas procesu. Nereti uz Latvijas ierodas arī ārvalstu klīniku ķirurgi, palīdzot izoperēt kādu sarežģītāku gadījumu. Tā piemēram, šā gada augustā Latvijā ieradīšoties prestižs ķirurgs no ASV, kurš palīdzēs urīnizvadceļu anomāliju gadījumos tieši bērniem.

Taču Pētersons atzīst, ka katra slimība iet savu gaitu, un katram bērnam tās laikā var parādīties kādi individuāli simptomi, tādēļ nereti iepriekš sniegtās konsultācijas vairs nevar tikt pielietotas, bet jāraugās no bērna veselības stāvokļa pašreizējā brīdī, nevis tad, kad sniegta konsultācija. "Mēs esam atvērti un nav dienas, kad mēs nekonsultētos ar speciālistiem ārzemēs," saka Pētersons. Dakteris atzīmē arī vecāku lomu veiksmīgam ārstēšanās procesam, kāds esot bijis Dāvja gadījumā.