Šķirta ģimene, kurā ir bērns. Viņa tēvam ir jaunas attiecības, un bērna māte meklē iespējas, kā neļaut kopīgajam mazulim tikties ar šo svešo sievieti. Portālā “Cālis.lv” pēc padoma taujā kāda no ārvalstīm dzimtenē atgriezusies māmiņa, kurai atbildi sniedz Labklājības ministrijas speciālisti.
"Labdien. Mēs ar bērna tēvu jau esam šķīrušies kādus pāris mēnešus un man ir tāda situācija, ka es kategoriski nevēlos , lai bērna tēva dzīves biedrene tiktos ar manu dēlu, personisku iemeslu dēļ. Kādas man ir tiesības to aizliegt, ja mēs ar bērna tēvu nevarēsim vienoties savā starpā? Bērns patstāvīgi dzīvo kopā ar mani un šobrīd viņam ir tikai divi gadiņi.
Principā mēs nebijām precēti un dēlam ir tēva uzvārds, tiesas nebija. Es aizbraucu prom uz Latviju kopā ar dēlu, viņam iebildumu nebija un nav, un viņš palika Lielbritānijā. Un pastāv iespēja, ka viņš mani krāpa, kamēr bijām kopā - ar to pašu meiteni, ar kuru tagad ir uzsācis attiecības. Kādēļ tā domāju? Jo jaunās attiecības pēc mūsu sešu gadu kopdzīves viņš uzsāka pēc mazāk nekā mēneša. To cilvēku es nevēlos redzēt blakus savam bērnam. Pašreizējā brīdī mēs it kā mutiski esam vienojušies par to, bet gadījumā, ja viņš šo norunu lauž, kādas man ir izredzes un tiesības kā mātei aizstāvēt savu bērnu no šīs sievietes?" vaicā kāda mamma.
Atbildi sniedz Labklājības ministrijas speciālisti:
"Dotajā situācijā vissvarīgākais ir abiem vecākiem rūpīgi apsvērt, kas ir labākais bērnam! Viens no risinājumiem jeb "zelta vidusceļš" ir tad, ja bērnam ir iespēja tikties un laiku pavadīt ar abiem vecākiem. Bērnam ir tiesības uzturēt šīs attiecības ar vienu no vecākiem, pat, ja ģimene ir šķirta. Protams, var saprast arī mammas sarūgtinājumu, taču jāapsver, vai tikšanās aizliegumu reāli dzīvē ir iespējams realizēt tā, lai tas neietekmētu attiecības starp bērnu un tēvu. Piemēram, ja bērnam kādu noteiktu laiku nāktos dzīvot pie tēva, jāpatur prātā - vai un kā šo aizliegumu būs iespējams ievērot? Turklāt, spriežot pēc dotās situācijas, bērna tēvam jau ir izveidojušās citas attiecības, un viņš dzīvo kopā ar citu sievieti. Tajā pašā laikā, izprotot arī bērna mātes bažas, jānorāda, ka jebkurai personai (arī trešajai pusei) ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem. Tādējādi bērna tēva draudzenei nav tiesības jelkādā veidā ietekmēt bērna viedokli par vecākiem.
Attiecībā uz satikšanās aizliegumu, bērna mātei jāņem vērā, ka aizliegumam ir jābūt pamatotam. Proti, vai ir reāls pamats uzskatīt, ka bērna tēva draudzene varētu aizskart bērna tiesības un vai šāds aizliegums nākotnē neietekmēs bērna priekšstatu par tēva dzīvi. Savukārt, ja kopīgiem spēkiem risinājumu nav iespējams rast, tad vecākiem ir jāvēršas tiesā, lūdzot izlemt jautājumu par viena vecāka atsevišķu bērna aizgādību un kārtību, kādā ir realizējamas saskarsmes tiesības."