Ar savu mūzikas pasaules iepazīšanas stāstu "dalīsies" trīs bērnu mamma Kristīne Jučkoviča, Adama, Kristofera un Beatrises mamma. Sniegsim arī speciālista viedokli, kādēļ bērnam vērts mācīt mūziku.
Iemesli, kāpēc vērts bērnu vest uz mūzikas skolu:
- Muzicēt – nozīmē sekot mūsu senču tradīcijām;
- Mācoties mūziku, bērnā attīstās matemātiskās spējas;
- Mūzika un valoda ir kā dvīņumāsas. Tās "dzimušas" viena aiz otras: sākumā vecākā – mūzika, tad jaunākā – runas māksla, bet mūsu galvas smadzenēs tās turpina "dzīvot" cieši blakus;
- Mūzika ir strukturēta, tai piemīt hierarhija, un tās izpratne atvieglo bērnam apgūt datorprasmes. Psihologi ir pierādījuši, ka mazie mūziķi, pat ja vēl tik labi nav paguvuši attīstīt muzikālo dzirdi un atmiņu, apsteidz savus vienaudžus loģiskajā domāšanā;
- Mūzikas nodarbības attīsta komunicēšanās prasmes;
- Mūziķi ir labsirdīgi un vienlaikus vīrišķīgi (arī sievietes);
- Mūzikas nodarbības iemāca "strādāt un iekļauties komandā";
- Mūzikas nodarbības audzina mazos "cēzarus", kas prot vienlaikus darīt vairākus darbus;
- Mūzika ir vislabākais ceļš, lai dzīvē sasniegtu panākumus.
Kristīne: mūzikas stundas ir pati labākā lieta, kuru bērni var saņemt no saviem vecākiem
"Manu bērnu iešanai mūzikas skolā ir senāka vēsture - es pati, būdama bērns, ļoti vēlējos turp iet, bet vecāki nevarēja atļauties izvadāt, jo dzīvojām Rīgā, bet vecāku darbs bija ārpus pilsētas. Mūzikas skolā nokļuvu pēc ilgstošas lūgšanās, jau vecumā, kurā pati biju spējīga braukāt. Tomēr - es vairs nevarēju nokļūt klasē, kurā vēlējos - mans sapnis bija kora klase, bet es tai izrādījos par vecu (tolaik 10 gadi bija vecums, kurā vairs kora klasē neuzņēma). Tad nu kļuvu par flautas klases audzēkni, bet kora klasē man tomēr atļāva iet neoficiāli, "par īpašiem nopelniem" - man bija laba dzirde un balss. Vēlāk jau, kādu laiku pēc mūzikas skolas beigšanas, nokļuvu (un citādi to nemaz nevarētu nosaukt) korī, kas laikam ejot, izrādījās pasaulslavenais koris "Kamēr..." un tas nu bija brīdis, kurā es vēlējos, kaut būtu vēl vairāk laika pavadījusi, mācoties solfedžo! Tolaik, tajā vidē veidojās mana personība un es esmu ļoti pateicīga liktenim, ka tā bija tieši intelektuāla un muzikāla vide. Mūzika savā ziņā ir līdzīga matemātikai - tā iemāca sistēmisku domāšanu, loģiku, trenē abas smadzeņu puslodes, jo garīgums saturā apvienots ar lielisku prāta kutināšanu.
Tā nu, lai neatkārtotu kļūdas, mani bērni pie mūzikas skolas sagatavošanas klases tika, jau sākot pirmo klasi, jo arī izrādījās muzikāli (iepriekš bērnudārzā apmeklēja vokālo pulciņu). Taču tagad ir nedaudz citāda sistēma - mans vecākais dēls, kurš spēlē oboju, šim instrumentam sākumā izrādījās pat par mazu, tālab sāka ar blokflautu! Oboja patiešām ir ļoti sarežģīts instruments, tomēr - ar pašu skaistāko skaņu, kuru izvilināt. Pašlaik dēls instrumentu spēlē jau četrus gadus un viņam ir ļoti paveicies ar skolotāju - obojas skolotājs Dainis Cimermanis ir pats iecietīgākais un motivēt protošais skolotājs pasaulē. Varu tikai vēlēties, kaut man būtu bijis tāds skolotājs! Savukārt solfedžo mūsdienu bērniem, manuprāt, ir augstākas prasības nekā tad, kad es gāju mūzikas skolā.
Mūzikas skola atrodas ceļa posmā starp mājām un skolu, vecākais dēls uz mūzikas skolu tagad dodas pats, bet iepriekš viņu vadāja vecmāmiņa (mums ir tāda priekšrocība), kura tagad ved uz un no mūzikas skolas otru dēlu.
Vidējais dēls mācās sitamo instrumentu klasē, un šī instrumentu grupa viņa temperamentam ir pati piemērotākā - klasē ir tik daudz dažādu instrumentu, tālab uzmanību noturēt ir daudz vienkāršāk. Tomēr pati svarīgākā ir saprašanās ar skolotāju - mūsu "bungu skolotājs" Māris Vēriņš savulaik mācījis arī Rihardu Zaļupi, kuru vienmēr koncertos savējiem rādu kā piemēru.
Savā bērnu audzināšanas praksē pieturos pie moto, ka "mūzikas stundas ir pati labākā lieta, kuru bērni var saņemt no saviem vecākiem". Tā arī mēs cenšamies. Mazā māsa, kurai tūdaļ būs pieci gadi, jau sapņo par mūzikas skolu!
To, ko sniedz mūzika, bērns parasti saprot, vienīgi kļūstot par pieaugušo - tā atver tev jaunu, citādu pasauli, sniedz gan atpūtu gan dvēselisko piepildījumu. Mazotnē, bērnam mācoties, toties tā trenē pacietību, iemāca pašorganizēties (lielākoties vecāki saviem bērniem mūzikas stundu apguvē palīdzēt nav kvalificēti)."
Mūsdienu ritmiskās mūzikas biedrības priekšsēdētājas Antras Ķesteres iepriekš portālam "Cālis.lv" sniegtais viedoklis jeb neliels traktāts gudriem vecākiem par to, ko tieši attīsta instrumentu spēle
Nodarbošanās ar mūziku un kāda instrumenta spēlēšana viennozīmīgi būs ieguvums bērna attīstībai - turpinājumā konkrētas atbildes, kāpēc bērnam tas būtu jādara.
Pirmā spēja, ko attīsta reāla instrumenta spēle ir prognozēšana (anticipācija) - spēja darboties apsteidzoši.
Spēja vienlaicīgi atrasties divos dažādos laikos - šajā gadījumā cilvēks galvā gatavo nākamo darbību, kamēr reāli tagad ,spēlē konkrēto muzikālo materiālu. Šī spēja absolūti ir nepieciešama labai, raitai runas attīstībai.
Simultānuztvere - psihiskās darbības saīsināta forma, kas palīdz indivīdam vienlaikus, momentāni aptvert kādas parādības vai jautājuma komponentus un paralēli tos risināt. Skolēniem ar labi attīstītu silumtānuztveri nav problēmu risināt matemātikā teksta uzdevumus, veikli lasīt, rakstīt sacerējumus. Nekur citur dzīvē cilvēks nevar saņemt tik labu rūdījumu paralēlu, vienlaicīgi veicamu uzdevumu pārraudzīšanā un risināšanā, kā klavierspēlē.
Īslaicīgā atmiņa - smadzeņu spēja atcerēties tekstu pēc vienreizējas noklausīšanās.
Jebkura mūzikas instrumenta spēlēšana, īpaši, klavierspēle, attīsta domāšanas ātrumu. Jau bērnībā, labi attīstītas, šīs spējas vēlāk noder jebkurā citā specialitātē - biznesā, medicīnā, jurispudencē utt.
Ne tik zinātniskā griezienā - vai tas nav skaisti, ja bankas prezidents saviem padotajiem uz Ziemassvētkiem var nospēlēt vai nodziedāt dziesmu? Ja brālis ar māsu var dziedāt un spēlēt kopā?
Mūzika viennozīmīgi varbūt kā labs ģimeni vienojošs faktors. Arī biznesa partneru un vērtīgu kontaktu pozitīvai uzturēšanai, dažu tautas dziesmu un vairāku pasaules hītu zināšana noteikti uzlabos kontaktus vai vismaz pozitīvi tos papildinās.
Caur mūziku, ar katru iemācīto skaņdarbu, kuru bērns reāli un pārliecinoši ir iemācījies nospēlēt vai nodziedāt, noteikti var iemācīt bērnam savas vērtības apziņu. Apziņu - es varu! Dziesmu dziedāšana vairākās svešvalodās vienkārši uzlabo svešvalodu un arī citu kultūru apguvi. Ja noņem vecākus, draugus un naudu, iemācīt rūpēties par vienu ļoti svarīgu lietu šai dzīvē, par to - Cik vērtīga ir Tava Galva!
Raksta tapšanā izmantota arī informācija no portāla top.thepo.st
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!