Mazā Monika, kurai ir diagnosticēta smaga nieru saslimšana, patlaban jūtas labi, un meitenes veselības stāvoklis pēc izrakstīšanās no Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) un nokļūšanas kādā ārvalstu klīnikā strauji uzlabojas, portālam "Cālis.lv" atzīst Monikas tētis Kaspars Kadzejs.
Jau vēstījām, ka ģimene, neizturot BKUS mediķu izdarīto "spiedienu" uz meitenes ārstēšanas taktiku, pagājušajā nedēļā nolēma pamest slimnīcu un doties uz ārvalstīm. Vecāki nevēlas atklāt, kādas valsts klīnikā viņi atrodas, bet tā nav Somijas slimnīca, ar kuras profesoru meitenes tēvs iepriekš konsultējies. Klīnikas vadība, kurā patlaban ārstējas Monika, zina par vecāku un BKUS ārstu konfliktu.
Kā stāsta meitenes tētis, Monika jau piekto dienu nesaņem albumīnu, un tūska ir pazudusi, bērnam atjaunojusies apetīte, un mazā slimniece jau ir gatava dauzīties. Interesants esot fakts, ka Monikai, pusotru gadu atrodoties BKUS, analīžu rezultātos par albumīna klātesamību organismā bijuši tikai divi rezultāti – 9 un 11. Patlaban rādītājs esot 25. Lai citi saprastu, ko tas nozīmē, tētis skaidro, ka pieaugušam un veselam cilvēkam rādītājs ir 32, tātad, Monikai jau nepilnas nedēļas laikā parādījušies ievērojami veselības uzlabojumi, nesaņemot BKUS mediķu nozīmētās albumīna un antibiotiku devas.
Meitene kopš 9.aprīļa vakara atrodas ārvalstu klīnikā. Uzņemot meiteni pie sevis, viņai uzreiz tika veiktas visas nepieciešamās analīzes, notikusi konsultācija pie pediatra, bet atbildību par Monikas veselību uzņēmusies profesore, nefroloģe ar 25 gadu darba stāžu. Tiesa, profesorei Monika ir unikāls pacients – otrais ar šādu diagnozi. Arī pirmais pacients bijis no Latvijas.
Monikas tētis skaidro, ka ārvalstu klīnikā meitenei neārstē pamatdiagnozi, bet gan notiek meitenītes atveseļošanas process pēc BKUS veiktās agresīvās zāļošanas. Tā kā BKUS veiktās operācijas laikā (porta katetra maiņas) bija nokļuvusi infekcija un BKUS bija iegūts rotavīruss, ārvalstu klīnikā meitenei caur sistēmu dažas dienas ielaistas vieglas antibiotikas, bet nu arī tās "noņemtas". Tētis atzīmē, ka BKUS noteiktā antibiotiku deva bijusi trīs reizes dienā, un ārvalstu profesore bijusi neziņā, kādēļ šāda deva nozīmēta.
Šādi meitene izskatījās dienu pirms viņa kopā ar vecākiem pameta BKUS.
Arī albumīnu meitene nav saņēmusi jau piecas dienas. Tomēr pavisam bez tā meitenīte nevar iztikt, taču pēc profesores domām, kā arī saņemot vēl citu ārvalstu kolēģu ieteikumus un rekomendācijas, meitenei albumīns būtu nepieciešams aptuveni divas reizes nedēļā pa 100 ml. BKUS šī deva bija – ik dienu ap 150 ml albumīna. Albumīna zudumu daļēji varot aizstāt arī ar ēdienu, uzņemot olbaltumvielām bagātu pārtiku, jo meitene jau ir vecumā, kad var ēst daudz ko. Tā uzskatot vairāki ārvalstu nefrologi. Arī par nieru izņemšanu neviens speciālists nerunā. Nefroloģe, kuras uzraudzībā patlaban atrodas Monika, pieļāvusi, ka meitene varētu dzīvot mājās, bet, kad rodas nepieciešamība, proti, meitene kļūst vājāka, doties pie ārsta ievadīt albumīnu.
Meitenes tēvs uzsver, ka BKUS, katru dienu ievadot meitenei albumīnu, lieki šķērdē valsts naudu. Piemēram, aptiekā viena albumīna deva, ko Monikai dienā ievadīja BKUS, izmaksā ap 160 eiro. Tā ir pietiekami liela nauda, nemaz nerunājot par pārējo meitenes un viņas mammas Viktorijas uzturēšanās izmaksām slimnīcā pusotra gada garumā.
Jau pēc pāris dienām vecāki ar Moniku plāno pamest ārvalstu klīniku un atgriezties Latvijā. Tikmēr tētis meklēs ārstu, kurš būtu gatavs turpināt Monikas ārstēšanu.
Šodien tēvs arī saņēmis vēstuli no Nacionālā veselības dienesta, kurā saņemts kārtējais atteikums uz viņa iesniegumu. Lēmums – atteikt vecākiem izsniegt veidlapu uz plānveida ārstēšanu citā Eiropas savienības dalībvalstī, jo meitenei ir iespēja saņemt ārstēšanu Latvijā. Lēmumu 10 dienu laikā var pārsūdzēt, ko tēvs arī darīs. Tiesa, izlasot vēstules saturu, tēvam nekāda pārsteiguma neesot bijis.