Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi jaunu audžuģimeņu apmācību programmu, kas nepieciešama, lai pilnveidotu audžuģimeņu zināšanas un prasmes, sekmējot audžuģimenēs ievietoto bērnu kvalitatīvāku aprūpi.
Līdz šim organizētās apmācības bija nepietiekoši fokusētas uz praktisku grūtību risināšanu un audžuvecāka izpratni par bērna emocionālajām vajadzībām. Tāpat patlaban spēkā esošajā apmācību programmā nav noteikti konkrēti kritēriji apmācību rezultātam un izvērtēšanai, tādējādi bāriņtiesai ir problemātiski izvērtēt potenciālās audžuģimenes spējas un iegūtās prasmes. Vienlaikus esošajā apmācību programmā iztrūkst vienotas apmācību programmas metodoloģijas. Proti, īstenojot apmācību programmu, katrs pasniedzējs attiecīgo tēmu pasniedz, un darbojas atbilstoši savai izstrādātajai metodoloģijai, kā rezultātā dažādos Latvijas reģionos apmācībās sniegtās zināšanas konkrētajā tēmā var atšķirties.
Ņemot vērā iepriekšminētos trūkumus, izstrādāta jauna audžuģimeņu apmācību programma. Tā balstīta uz bērna emocionālo vajadzību apzināšanos un audžuvecāku kompetenču attīstību, ietverot četrus kompetenču attīstības līmeņus: informētību, izpratnes veicināšanu, prasmju iegūšanu, prasmju piemērošanu, portālu "Cālis.lv" informē LM Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče.
Lai izglītošanas procesā nodrošinātu vienotas metodoloģijas izmantošanu, apmācību programmā plānots iekļaut konkrētas apmācību metodes. Tās balstītas uz interaktīvu zināšanu apguvi, rosinot mācību dalībniekus radošai pieejai, pašanalīzei, mērķtiecīgai un aktīvai visu iesaistīto pušu mijiedarbībai.
Paredzēts, ka jaunajā apmācības procesā nodarbības vadīs divi speciālisti kopā. Proti, praktiskajās nodarbībās piedalīsies arī mentors (audžuģimene ar pieredzi vai speciālists darbā ar audžuģimenēm), kurš nodrošina dalībnieku prasmju attīstīšanu, dalās pieredzē, sniedzot atbalstu apmācības procesā. Dalībnieki apmācību laikā izmantos īpaši izstrādātu rokasgrāmatu. Tā veidota kā izglītojošs atbalsta materiāls, un to varēs izmantot arī pēc tam, kad cilvēks jau būs ieguvis audžuģimenes statusu.
Lai iegūtu apliecību par mācību kursa apgūšanu, mācību dalībniekam būs jākārto noslēguma pārbaudījums. Tas ietver daudzpakāpju izvērtēšanu: pašnovērtējumu, eksperta (pasniedzēja) atgriezenisko saiti, grupas atgriezenisko saiti, gala pārbaudījumu - zināšanu testu un sociālās situācijas analīzi, 90% apmeklējumu/dalību grupas procesā.
Vienlaikus plānots palielināt apmācību stundu apjomu no 68 akadēmiskām stundām uz 98 akadēmiskajām stundām (divas akadēmiskās stundas no tām ir paredzētas arī individuālām konsultācijām). Gadā plānots apmācīt aptuveni 70 potenciālās audžuģimenes.
Paredzēts, ka audžuģimeņu apmācības turpmāk varēs veikt arī cilvēki, kuri ieguvuši otrā līmeņa profesionālo augstāko vai akadēmisko izglītību pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā.
Minētie grozījumi Audžuģimenes noteikumos ceturtdien, 16.aprīlī, izsludināti valsts sekretāru sanāksmē, tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāpieņem valdībā.
Pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas datiem, uz 2015.gada 1.martu Latvijā ir 588 audžuģimenes, kurās ievietoti 1229 bērni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
