Kas ir sociālā pasūtījuma attiecības un kādu laulību tās sola

Pavisam ir 16 cilvēku tipi. Tips ir izveidojies jau piedzimstot, to veido četri iezīmju pretstati, kas katram tipam dominē atšķirīgā veidā (ekstraversija/introversija; intuīcija/sensorika; loģika/ētika; racionalitāte/iracionalitāte). Tipiem ir iedoti pseidonīmi dažādu sabiedrībā zināmu personu vārdos, lai būtu vieglāk tos atcerēties. Šo tipu starpā veidojas dažādas attiecības – ar kādu lieliskas, papildinošas. Katram tipam ir divi citi tipi, ar kuriem saderība ir vislabākā. Ar pārējiem tipiem katram veidojas citādākas attiecības – aizvien mazāk komfortablas. Šīs attiecības ir dabas noteiktas un tās nav iespējams mainīt. Katram attiecību veidam ir dots savs nosaukums, lai raksturotu to dabu.

Šoreiz vairāk par to, kas ir sociālā pasūtījuma attiecības un kādu laulības dzīvi tās sola.

Speciāliste norāda, ka šīs ir ļoti nekomfortablas attiecības, jo tās ir asimetriskas, nevienlīdzīgas: viens no pāra ir informācijas pārraidītājs (P), otrs – tās uztvērējs (u). Šajās attiecībās viens no partneriem jūtas daudz sliktāk, nekā otrs. Diskomforts nav vienlīdzīgi liels. Ikviens tips vienlaicīgi ir gan informācijas saņēmējs no kāda tipa, gan pārraidītājs kādam citam. Sabiedrības attīstībai nepieciešams, lai katra informācija tiktu uztverta, apstrādāta atbilstoši uztvērēja pieredzei, un pārraidīta citam. Tā ir sabiedrības attīstībai nepieciešamā informācija. Tomēr cēlie mērķi sabiedrības labā nemaz nepalīdz divu cilvēku savstarpējās attiecībās.

Sociālā pasūtījuma attiecību sākumposmā partneri ar cieņu izturas viens pret otru. Taču parasti pārraidītājs (P) informāciju pārāk aktīvi uzspiež uztvērējam (u). Uztvērējs nogurst un attālinās.

Attiecībās "skolotājs – skolēns" veiksmīgi tiek pārraidīta informācija, un skolēns ātri izprot un labi apgūst mācāmo. Arī sabiedrībā šādu attiecību partneri veiksmīgi un radoši darbojas.

Bet ko sola laulība?

Laulībā šīs attiecības ir smagas. Partnerus šajās attiecībās var dēvēt par izmantotāju un izmantojamo, bet tas ir aizvainojoši, kaut gan savstarpējās sociālās lomas šajās attiecībās ir tieši tādas.

Satuvināšanās notiek lēni, rodas sajūta, ka būs interesanti. Kāds nejauši raidīts skats var radīt vēlmi iepazīt partneri tuvāk, uzzināt ko jaunu. Atskārsme rodas pēc dažiem kopā nodzīvotiem gadiem, kad partneri saprot, ka liela daļa enerģijas un spēka izlietota izpatikšanai, izdabāšanai un rūpēm par uztvērēja labsajūtu. Bet uztvērējs neprasīja! Pārraidītājs pats uzņēmās ģimenes galvas pienākumus, jo uzskatīja, ka otrs nespēj uzņemties atbildību, neko neprot un bez viņa pazudīs, skaidro Jasūna. Sekas ir tādas, ka pārraidītājs ir izlolojis partneri par siltumnīcas stādiņu.
Attiecību sākuma posmā raksturīga ieinteresētība un maigums. Vēlāk ģimenes dzīvē abiem laulātajiem jāiztur spriedze, tās ir nomācošas attiecības. Viss, ko dara un runā uztvērējs, pārraidītājam šķiet nenozīmīgs. Savukārt uztvērējs pārraidītāju pieņem kā nozīmīgu personu. Pārraidītājam nav vēlēšanās rēķināties ar uztvērēju, jo viņš sajūt, ka partneris ir vājāks. Pasūtījums tiek izpildīts bez pretošanās, tādēļ pasūtītājam rodas vēlēšanās vadīt un pamācīt uztvērēju.

Ja pirmā mīlestība ir sociālā pasūtījuma attiecības, pārraidītājam attiecību sākums šķiet romantisks, šo iespaidu rada kaislības un greizsirdība.

Viss ātri beidzas, jo pēc laulību noslēgšanas arvien biežāka ir nesaprašanās. Ikdienā partnerus nomāc neapmierinātība, abi bieži strīdas par sīkumiem, tādēļ sākotnējā kaislība noplok un pārvēršas vienaldzībā. Parasti par ģimeni rūpējas viens laulātais. Ja viens partneris vai abi bieži uzturas ārpus ģimenes, kopdzīve ir iespējama (vīrs bieži uzturas garāžā, komandējumos, vai izdomā vaļaspriekus – makšķerēšana, sports u.c). Uztvērēju reti interesē ģimenes dzīve, viņš var līdz spēku izsīkumam darboties profesionālajā jomā, negribas nākt mājās. Ja uztvērējam nav aizraušanās, mājās viņš pārgurst, attiecības parasti beidzas ar šķiršanos.

Tie pāri, kas izšķiras un atkal saiet kopā, pārsvarā dzīvo sociālā pasūtījuma attiecībās. Pēc šķiršanās uztvērējs spēj iet uz izlīgumu. Viņam šķiet, ka partneris kļuvis pievilcīgāks, viņš atrod iemeslus, lai attiecības atjaunotu. Ja abi ziedojas kopīgam mērķim, attiecības var veiksmīgi turpināties.

Sociālā pasūtījuma attiecības ir veiksmīgākas darījumos. Partneris tiek uzskatīts par ieceru īstenotāju. Pārliecinājies, ka partneris pārraida vērtīgu informāciju, otrs to izmanto veiksmīgu un izdevīgu darījumu kārtošanai, kā arī savā labā. Šajās attiecībās nepieciešama abpusēja ieinteresētība.

Sociālā pasūtījuma attiecībās domāšana kļūst skaidrāka un tiešāka, parādās spēja novērtēt situāciju un dot norādījumus. Cilvēks kļūst rīcības spējīgāks, sajūt enerģijas pieplūdumu, līdz ar to var vadīt un organizēt. Šīs attiecības modina radošās spējas, bet novirza domas. Tas nogurdina. Uztvērējam nav vajadzīga papildus iedvesmošana, bet nedrīkst dot tukšus solījumus, izskaistināt nākotnes izredzes. Vadot pasūtītāju, labi jāpārzina attiecīgā brīža situācija un jāņem vērā līdzīgu uzdevumu risināšanas pieredze. Darba kolektīvā cilvēks jūtas pretrunīgi. Iespējama kļūdīšanās, jo nespēj objektīvi novērtēt savus sasniegumus.

Ja šajā attiecību aprakstā atpazini sevi un jūties noguris no neveiksmīgajiem mēģinājumiem attiecības uzlabot, ir vērts uzzināt vairāk par sevi un savām attiecībām no socionikas skatu punkta. Noskaidrojot savu un partnera sociotipu būs daudz vieglāk izprast savu partneri un abu lomu attiecībās. Tā var noskaidrot katra cilvēka iespēju robežas, saprast viņa stiprās puses un apzināties, ko no otras puses mēs nekad nesagaidīsim. Tas palīdzēs pārstāt vainot sevi vai partneri par kopdzīves neizdošanos, un noskaidrot savu attiecību "diagnozi" lai skaidri apzinātos, ko ar to tālāk darīt.