14 gadu laikā Latvijā miruši 35 pret infekcijas slimībām nevakcinēti bērni  (29)

Saskaņā ar BKUS sniegtajiem datiem, visvairāk – 15 bērnu šajos pēdējos 14 gados miruši no gripas, seši bērni vecumā līdz pieciem gadiem – no tuberkulozes, pieci bērni vecumā līdz septiņiem gadiem – no difterijas, trīs bērni no B hepatīta, tostarp divi 17 gadus veci. No rotavīrusa infekcijas – dzīvību zaudējuši divi bērni – jaundzimušais un 10 gadus vecs bērns. No garā klepus miruši divi nevakcinēti jaundzimušie, no saslimšanas ar A hepatītu viens 14 gadus vecs bērns, bet vēl kāds jaundzimušais miris no b tipa Haemophilus influenzae infekcijas.

BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītāja, profesore Dace Gardovska gan atzīst, ka mēs dzīvojam salīdzinoši mierīgā valstī no infekciju slimību izplatības viedokļa, taču gan Latvijā, gan citās valstīs pēdējā laikā parādās tendence bērnus nevakcinēt, jo vecāki to uzskata par kaitīgu. Tā vietā nereti tiek izvēlētas citas alternatīvas, kā sevi pasargāt no infekcijas slimībām.

Profesore norāda, ka cilvēki, neredzot ikdienā infekcijas slimību upurus, nejūt savas veselības apdraudējumus un sāk ticēt tam, ka var pasargāt savus bērnus no slimībām citā ceļā. Izmantojot zināmu patiesību, ka nav nevienas vakcīnas, kas būtu 100% droša un 100% efektīva, vakcinācijas pretinieki aicina no vakcīnām atteikties pavisam, aizmirstot gan pieminēt, ka vakcinācijas nopietnas blaknes ir ļoti liels retums, un lielākai daļai cilvēku vakcīnas dod ilgstošu imunitāti pret konkrēto slimību.

Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas studenti ir izpētījuši, ka Bērnu slimnīcā pēdējo 10 gadu laikā ārstējušies vairāk nekā 700 bērni ar bērnu infekcijām, pret kurām valsts ir nodrošinājusi bezmaksas vakcināciju, vidēji pavadot slimnīcā astoņas dienas un 96% no viņiem bija nepieciešama zāļu ievade vēnā, gandrīz katrs desmitais bērns ar difteriju vai garo klepu ārstējās intensīvās terapijas nodaļā, kas liecina par slimības smagumu.

Saslimušo bērnu vidū ir gan tādi, kuriem vakcināciju nevarēja izdarīt, gan arī tādi, kur lēmumu nevakcinēt pieņēma vecāki. Katrs ir dzirdējis, vai lasījis par tādām slimībām kā bakas, poliomielīts, stinguma krampji, difterija, garais klepus. Šīs slimības, laikā, kad vakcinācija netika pielietota, nogalināja vai invalidizēja simtiem tūkstošus cilvēku. Ja mēs dzīvotu viduslaikos, tad tikai puse no bērniem, kuri uzsāktu mācības pirmajā klasē satiktos arī savā izlaidumā, jo infekcijas tajā laikā bieži aiznesa bērnu dzīvības, brīdina mediķe.

Lai sabiedrību pasargātu no epidēmijām, vakcinēto indivīdu daļai pret konkrēto infekciju būtu jāsasniedz vismaz 95%.Lai pasargātu indivīdu, jārūpējas, lai vakcinācija tiktu izdarīta laikus un pareizi. BKUS mediķi vēlas, lai sabiedrība būtu izglītota šajos jautājumos un bērniem, viņu vecākiem būtu pieejams profesionāls vakcinācijas centrs, kas varētu palīdzēt gan slimiem, gan veseliem bērniem risināt ar vakcināciju saistītās problēmas, uzsver Gardovska.

BKUS bērnu infektoloģe, Bērnu vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska informēja, ka pēdējos gados ir būtiski pieaudzis to bērnu īpatsvars, kuru vakcinācijas plāns medicīnisku un citu indikāciju dēļ nevar būt vai nav veikts saskaņā ar noteikto nacionālo imunizācijas programmu. Tādēļ sarežģītu imunizācijas situāciju risināšanā ir jāiesaistās bērnu infektologam, ar papildus izglītību sarežģītu imunizācijas situāciju risināšanā.

Bērnu vakcinācijas centra (BVC) galvenais uzdevums ir bērnu vakcinācija, kā arī konsultēšana ar vakcināciju saistītos jautājumos - bērniem ar dažādām saslimšanām un riska grupu pacientiem vecumā no dzimšanas līdz pat 18 gadu vecumam, kā arī veseliem bērniem, vienlaikus konsultējot vecākus un veicot imunizāciju stacionārajā etapā. Vairumā gadījumu vakcinācija pilnībā norit bez jebkādām blakus reakcijām, vai vakcīnu izraisītās reakcijas ir vieglas, piemēram, apsārtums vai pietūkums injekcijas vietā, kā arī īslaicīgs drudzis. Šādas reakcijas pāriet pašas no sevis. Tomēr, ja vecākiem ir nepieciešama papildus informācija, lai izvērtētu, kad veikt vakcināciju, kādas var būt infekcijas briesmas un sekas, kā arī citi ar slimību un vakcināciju saistīti jautājumi, vecāki aicināti vērsties Bērnu vakcinācijas centrā pie speciālistiem, preses konferencē sacīja Zavadska.

Vakcinācija ir valsts epidēmiskās drošības sistēmas neatņemama sastāvdaļa, kuras mērķis ir cilvēka organisma neuzņēmības izveidošana pret infekcijas slimībām, imitējot dabīgas infekcijas procesu ar labvēlīgu iznākumu. Vakcinācija palīdz ierobežot daudzu dzīvībai bīstamu infekcijas slimību izplatību un pat pilnīgi likvidēt tās, norāda Bērnu slimnīcas virsārste Renāte Snipe. Svarīgi piebilst, ka veselo bērnu vakcinācija atbilstoši Latvijas Imunizācijas kalendāram joprojām paliek ģimenes ārstu ziņā. Tomēr gadījumos, ja bērns ir imunizācijas riska grupā, piemēram, slimo ar hroniskām saslimšanām, iepriekšējās vakcinācijas pasākumi noritējuši ar sarežģījumiem ģimenes ārsts pacientu sūta pie vakcinācijas speciālista, izrakstot nosūtījumu. Vecāki pēc savas iniciatīvas BVC var vērsties arī ar jautājumiem par vakcināciju pret slimībām, kas nav iekļautas Imunizācijas kalendārā, piemēram, ērču encefalītu, bet tad tas ir izvēles maksas pakalpojums, skaidro Snipe.

Patlaban rindā pie jaunizveidotā centra speciālistiem ir jāgaida no divām līdz trim nedēļām. Gadījumā, ja ģimenes ārsts kaut kādu iemeslu dēļ norīkojumu vecākiem neraksta, viņi var vērties BKUS pie tiešās pieejamības pediatra, izskaidrojot situāciju, kas savukārt uzrakstīs norīkojumu pie vakcinācijas centra speciālistiem.

Mediķi norāda, ka gaidīs jaunajā centrā arī tos vecākus, kas nemedicīnisku iemeslu dēļ bērnu nav vakcinējuši vai kādu poti nokavējuši. Speciālisti katram bērnam izstrādās individuālu vakcinēšanās plānu.

Nedaudz par pošu blaknēm

Kopumā gada laikā tiek veiktas ap 800 000 vakcināciju, un gada laikā ir saņemti tikai 60 ziņojumi par iespējamām blaknēm, kas visbiežāk bijusi temperatūra, skaidroja Zavadska, taujāta par datiem, vai Latvijā ir bijuši gadījumi, kad pēc vakcinācijas kāds bērns ir miris vai viņam iestājusies invaliditāte.

Zavadska skaidro, ka gadā Latvijā piedzimst viens vai divi mazuļi, kuriem ir smags iedzimts imūndeficīts, ko uzreiz nevar atklāt, taču nereti tieši pie pirmās vakcinācijas reizes mediķi atklāj šo slimību. Taču šie gadījumi ir ļoti, ļoti reti. Imūndeficītu tāpat atklātu tad, kad mazais pirmo reizi saslimtu. Citi sarežģījumu ar paliekošām sekām Latvijā nav bijis, apliecina daktere.

Gardovska uzsvēra, ka ārsti ir ieinteresēti, lai visi sliktie notikumi, kas ar bērniem atgadījušies pēc potēšanas, taptu zināmi ārstiem. Lai vecāki nenoklusētu, ka bērnam, piemēram, pēc vakcinācijas paaugstinājusies temperatūra vai parādījusies caureja. Mediķi šīs sūdzības apkopo un ziņo tālāk vakcīnu izstrādātājiem.