Pieci PAR un PRET speciālistu argumenti agrīnai seksuālai audzināšanai  (16)

Bērnu psiholoģe, konsultante organizācijā "Mūsu bērni" Natālija Zacepina:

1. Jēdzienu aizstāšana 

Dzimumaudzināšanas terminu mēs aizstājam ar seksuālo izglītošanu. Dzimumaudzināšana ir sevis apzināšanās pie konkrēta dzimuma, tā tiek ieaudzināta jau kopš dzimšanas: rozā – gaiši zils, lelles – mašīnītes. Atšķirībā no seksuālās audzināšanas. Proti, bērns tiek pakļauts tehniskās procesa niansēm. Un rezultātā mēs iegūstam agrīno bērnu seksualizāciju.

2. Dzimums – katra paša izvēle? Nē!

Tā paredz dzimumaudzināšanas teorija, kas balstīta uz esošajām programmām seksuālās audzināšanas jautājumos, kas savukārt sagatavota pēc Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām. Es kategoriski nepiekrītu šai teorijai. Jā, pastāv ģenētiskas nepilnības (galvenokārt tās ir saistītas ar kādiem sarežģījumiem grūtniecības laikā), kad ir izmainītas kādas konkrētam dzimumam raksturīgās ārējās pazīmes – dzimums viens, bet hormonālās sistēma – otra dzimuma. Šādiem cilvēkiem pat muskuļu struktūra ir atšķirīga (piemēram, tādas meitenes ļoti mīl nodarboties ar lielo jeb profesionālo sportu). Taču šādu cilvēku ir salīdzinoši mazs procents. Jā, šādiem cilvēkiem ir jāzina par savām īpatnībām, jākomunicē ar mediķiem, taču tas nav iemesls, lai jauktu visus pārējos, sakot: kas vēlies, tas arī esi (runājot par dzimumiem).

Tā ir jēdzienu apmaiņa. Cilvēks ir laimīgs tad, kad dzīvo savu dzīvi saskaņā ar savu būtību. Bet mēs dodam pamatu, lai cilvēki, kuriem neveicas privātajā dzīvē, psiholoģiskām vai pat psihiskām problēmām, tās nerisinātu, bet mēģinātu laimi meklēt, eksperimentējot ar dzimuma maiņu vai seksuālo orientāciju. Jā, šādi cilvēki var veikt dzimuma maiņas operāciju, izmainīt hormonālo sistēmu, taču problēmas paliek.

3. Zūd mīlestības vērtība, ticība, ģimene

Mums piedāvā sarunāties par seksu. Taču bērniem dzimumaudzināšanā interesē nevis pats process, bet eksistenciālais brīdis: no kurienes es rados, kas es esmu. Ja ir interese, vecāki var anatomijas enciklopēdijā parādīt kas un kā, pastāstīt kādu skaistu stāstu par ģimeni, kā vecāki satikušies, kā viens otru mīl, kā vēlējās, lai mazulis nāktu pasaulē, kā priecājas par viņu. Bet nevis sīkumos aprakstīt procesu, kā tētis nodarbojās ar seksu ar mammu.

Mēs izjaucam bērnu nevainību – vienīgo no dabas doto pašsaglabāšanās mehānismu, kas mums sniedz komfortu. Bērni daudz agrākā vecumā sāk dzīvot līdzi pieaugušo problēmām. Mēs nozogam viņiem bērnību, sajūtas, pie kurām viņš pēc tam atgriezīsies savās domās brīžos, kad būs grūti. Jo, lai būtu gatavs dzimumkontaktiem, process jāsaprot gan no fizioloģiskā, gan hormonālā un psiholoģiskā aspekta.

4. Ar seksuālo izglītošanu nodarbojas sveši cilvēki

Mums ir daudznacionāla un dažādu reliģiju pastāvoša valsts. Katrā ģimenē pastāv savas nacionālās, reliģiskās un kultūras tradīcijas. Un mēs vēlamies visus bērnus ielikt vienā standartā tik svarīgā jautājumā, kā dzimtas turpināšana. Tas bērnus atsvešina no vecākiem – kultūras ziņā, emocionāli un psiholoģiski.

Tikai vecāki, redzot bērna interesi par konkrēto tēmu, var ar viņu runāt tādā formā, kas ir piemērota tieši viņu bērnam. Tas arī stiprina uzticēšanos ģimenē. Bez tam, cilvēki ar tādām nosliecēm kā pedofilija, var mērķtiecīgi tiekties bērniem pasniegt stundas par šo tēmu.
Jā, ne visi vecāki ir gatavi runāt par šo tēmu ar saviem bērniem. Un šajā jautājumā valsts varētu palīdzēt, organizējot apmācības (iespējams, pat obligātas): kā pateikt, kādā formā, kā saprast, kad bērns ir gatavs klausīties. Bet ja vecāki ar prieku ir gatavi saviem bērniem izstāstīt par šo delikāto tēmu, tad viņiem ir jābūt šādai iespējai.

5. Bērnu masturbācija – tā nav norma

PVO savā programmā norāda, ka bērnu masturbācija ir norma. Tā esot savas seksualitātes apzināšanās, dzimumaudzināšanas norma. Un pat, ja bērns ar to nenodarbojas, viņam ir jāizstāsta, kā to darīt.

Tāda pieeja atkal rada ķēdīti neatrisinātām problēmām. Jā, pusaudžu vecumā masturbācija ir normāla parādība. Taču ja ar to nodarbojas līdz sava dzimuma apzināšanās laikam, visbiežāk tas norāda uz psiholoģiskām problēmām (bērns tādā veidā atbrīvojas no emocionālā sasprindzinājuma, taču tā iemesls jau nekur nepazūd) vai alerģiju, nemazgāšanos un pat tādu elementāru lietu kā spalīšiem. Proti, atkal mēs nerisinām problēmu, bet mazinām simptomus.

Principā – it kā mēs aizsargājam bērna tiesības un intereses: viņš ir tiesīgs to zināt. Jā, bērniem ir tādas tiesības, tāpat kā viņiem ir tiesības uz laimīgu un bezrūpīgu bērnību. Un mums, pieaugušajiem, jāsniedz šāda iespēja.

Organizācijas "Papardes zieds" konsultante, psiholoģe Anastasija Pušņakova:

1. Savs ķermenis ir jāpārzina

Ja bērnam ir pareiza izpratne par savu ķermeni un procesiem, kas notiek konkrētā vecuma posmā, viņam veidojas pareiza izpratne par fiziskām robežām starp cilvēkiem, viņu intīmo telpu, viņš iemācās cienīt gan savu, gan svešu cilvēku ķermeni.

2. Mīti

Mūsdienīgi pasniegta informācija par seksualitāti no speciālistiem vai vecākiem bērniem nerada vēlmi meklēt atbildes uz saviem jautājumiem nepārbaudītos informācijas avotos.

3. Brīdināts – bruņots

Cilvēka seksualitātes aspektu izpratne samazina risku agrai seksuālai pieredzei, eksperimentiem ar vienaudžiem vai pieaugušajiem. Tā kā bērniem, atbilstoši savam vecumam, ir jāzina, ka tuvība starp cilvēkiem – tas ir ne tikai dzimumakts. Tā sevī ietver simpātiju izteikšanu, uzmanību, mīlestību, maigus glāstus, flirtu.

4. Jebkurš cilvēks ir svarīgs

Zināt par to, ka dzīvo dažādu seksuālu orientāciju cilvēki bērnā attīsta toleranci pret citiem, kuriem ir netradicionāla seksuālā orientācija un izpratni pret tiem vienaudžiem, kuri dzīvo šādās ģimenēs.

5. Par veselīgu seksu

Attīstot bērnā pareizu izpratni par seksualitāti, sniedz viņam zināšanas par fizisko un emocionālo veselību seksuālās attiecībās – par to, kas ir grūtniecība, slimības, par to, kā cilvēku ietekmē biežas partneru maiņas. Diemžēl bieži speciālistiem nākas strādāt jau ar sekām, kas varētu neiestāties, ja bērns savlaicīgi būtu bijis informēts par seksuāliem jautājumiem.

Psihologs Reinis Upenieks ar PAR argumentiem:

Jautājums satur interpretējamu īpašības vārdu "agru". Manuprāt, nav iespējams novilkt līniju, kur ir "agra" un kur "vēla" seksuālā izglītība. Tādēļ precizēšu, ka seksuāla izglītība nepieciešama atbilstoši katra vecuma vajadzībām un izpratnes līmenim. Piemēram, piecgadīgam bērnam neinteresē un viņu arī nebūtu jāapgrūtina ar dzimumakta fizioloģiskām detaļām, savukārt tas, ar ko puisīši atšķiras no meitenītēm piecgadnieku interesē, un viņam tas arī vienkārši jāpaskaidro.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā neatņemamu sastāvdaļu no tālākminētā, argumenti PAR seksuālu izglītību atbilstoši vecumam: