Ciemos pie Nikolasa, Vitālija un Ņikitas
Kopā ar fotogrāfu Mārtiņu ejam cieši pa pēdām abiem klauniem, taču netraucējot veikt tiešos darba pienākumus. Klauni nevienam neuzbāžas, ar vienu acu skatu palūkojas no gaiteņa caur palātas durvju stiklu, pamāj, ja pacients pasmaida, atļauj ienākt, klauni droši dodas iekšā.
Mazajam Nikolasam ir seši gadi, slimnīcā bijis vairākas reizes, arī uz ilgāku laiku. Kā stāsta zēna tētis Igors, dēlam ir problēmas ar kājām precīzāk – deformējas kauli. Ārsti uzskata, ka tā ir iedzimta kaite, taču vecāki pat īsti vairs neatceras, kādā vecumā problēmas sākušās. Zēnam bijušas jau trīs operācijas. Pirmā – neveiksmīga, kā dēļ veiktas divas nākamās. Mājās sešgadnieku gaida vēl divi mazāki brāļi, viens no viņiem pavisam nesen kā piedzimis. Nikolasa mamma pēc viņa dzimšanas darbā nav atgriezusies, auklējusi vecāko, tad dzimuši vēl divi puikas, tādēļ patlaban dekrēta atvaļinājumā atrodas tētis Igors, kurš ar vecāko dēlu patlaban "dzīvojas" pa slimnīcu. Vecāki cer, ka Nikolass uz savām kājām tiks līdz augustam, kad jāiet uz bērnudārzu. Pagaidām mazais staigāt nevar, šādas problēmas viņam bijušas ik pa laikam, tādēļ arī ar mācīšanos nenotiek tik raiti, kā gribētos. Puisēnam ir arī nelieli runas traucējumi, taču tētis ir optimists un domā, ka zēns skolā sāks iet astoņu gadu vecumā, tagad galvenais – kājas "saremontēt".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!