Kā izrādās, mūsu noskaņojumu ietekmē pat tik vienkāršas ikdienas darbības kā staigāšana, sociālo mediju lietojums, fiziskās aktivitātes un daudzi citi šķietami nenozīmīgi faktori. Tos apkopojis ar veselības portāls health.com, aicinot aizdomāties un pievērst uzmanību tam, kā pavadām savu ikdienu!
Kā tu ej?
Protams, mūsu pašsajūta – gan emocionālā, gan fiziskā – ietekmē to, kā mēs staigājam. Taču, kā izrādās, šis apgalvojums darbojas arī pretējā secībā. Izdevumā "Journal of Behavior Therapy and Experimental Psychiatry" publicēts pētījums skaidro, ka, cilvēkiem staigājot ar uzrautiem pleciem, sakumpušu muguru un nekustinot rokas, pasliktinās noskaņojums un pašsajūta.
Savukārt, iztaisnojot muguru, paceļot zodu un sperot drošus un pārliecinātus soļus, mūsu garastāvoklis uzlabojas. Tāpat šļūcoša gaita cilvēkiem liek apkārt vairāk saredzēt negatīvo, kā arī atminēties skumjus notikumus un pāridarījumus, secināts eksperimentā. Ņem šo informāciju vērā un piedomā pie savas gaitas, lai pozitīvi ietekmētu arī noskaņojumu!
Kādi ir tavi sociālo mediju lietošanas paradumi?
Ja esi paradusi it visu iemūžināt fotogrāfijās, uzņemot tās ar viedtālruni un nekavējoties publicējot sociālajos tīklos, atceries, ka fotokameras lēca nespēj domāt un apstrādāt informāciju tavā vietā. Mediķi un psihologi aicina pēc iespējas mazāk izmantot tālruni, dodoties, piemēram, izbraucienā pie dabas, lai mūsu acis un prāts uzsūktu dabas skaistumu, tā vairojoties pozitīvām emocijām, kā arī tiekot nodarbinātai atmiņai, lai redzēto iegaumētu.
Kādas ir tavas attiecības ar kolēģiem?
Lai gan šķiet, ka apsmiešana, ķircināšana un emocionālā vardarbība valda vien pusaudžu lokā pamatskolas laikā, pētījumi liecina, ka teju katrs otrais cilvēks ir cietis vai cieš no izsmējīgiem kolēģiem, kā rezultātā fiksēts emocionāls diskomforts, arī atrodoties darba vietā un esot jau pieaugušā vecumā.
Gadījumā, ja ar šādu situāciju nākas saskarties arī tev, atceries, ka par sevi pārliecināts un ar dzīvi apmierināts cilvēks nekad negūs baudu no citu pazemošanas. Pastāvi par sevi, nebaidies paust savu viedokli un pielietot līdzīgu taktiku, kāda tiek vērsta pret tevi, ja ciet no patiesi nepatīkama kolēģa, kas ne reizi vien sabojājis tavu noskaņojumu!
Kādas fiziskās aktivitātes piekop?
Ja nedēļā vismaz trīs reizes nodarbosies ar fiziskām aktivitātēm, depresijas risks mazināsies par 19 procentiem, sola pētījumi. Tas konstatēts, sekojot 11000 cilvēku dzīvēm, kuri dzimuši 1958. gadā, līdz viņiem apritējuši 50 gadi. Rezultātā secināts, ka sportiskas aktivitātes no tiesas uzlabo noskaņojumu, prāta spējas un profesionālo sniegumu.
Tāpat fiksēta arī korelācija starp depresiju un fizisko aktivitāšu trūkumu, uzsver pētnieki.
Ņem šo informāciju vērā un dodies kaut nelielā pastaigā, tā izkustoties un izbaudot tik patīkamo pavasarīgo gaisu un sauli, kas mūs lutina arvien biežāk!
Kā tu uztver dzīvi?
Neskaitāmos pētījumos, aptaujās un eksperimentos ir pierādīts, ka pārmērīgi nopietna dzīves uztveršana, spēcīgi pārdzīvojot par īslaicīgām problēmām, krīzes situācijām un neveiksmēm, ilgtermiņā rada nepamatoti nomāktu garastāvokli un labvēlīgu vidi depresijas attīstībai.
Ja pieradināsi sevi dzīvi tvert vieglāk, biežāk pasmejoties par piedzīvotajiem misēkļiem un nezaudējot ticību gaišākai un veiksmīgākai nākotnei, tu jutīsies krietni labāk!
Cik daudz laika pavadi vienatnē?
Bērni, mīļotais cilvēks, darbs, studijas, vaļasprieki, aktīva sociālā dzīve… Vai šī nemitīgā vāveres riteņa iekšienē atrodi laiku, ko veltīt sev, savām domām un sajūtām, kā arī vēlmēm, pievēršot tām nedalītu uzmanību?
Ir vitāli svarīgi ik dienas atrast laiku, ko veltīt sev. Ja būsi nemitīgā burzmā, ātri vien jutīsies gluži pazudusi, pārsātinājusies un pat izdegusi. Atceries, ka ikvienai sievietei ir jāveltī laiks, rūpes un uzmanība arī pašai sev, ne tikai ģimenei un tuviniekiem.
Vai tu proti sarunāties?
Ja ar draugiem un paziņām, kā arī ģimenes locekļiem lielākoties sazinies ar interneta un tālruņa starpniecību, ar to var nebūt pietiekami, brīdina psihologi.
Ikvienam no mums ir nepieciešamas īstas, dzīvas un emocionālas sarunas, sajūtas un pārdzīvojumi, lai mēs nezaudētu dzīvesprieku un nesāktu justies izolēti no sabiedrības un visu pamesti.
Tāpat ņem vērā, ka kaut īsa saruna klātienē ir krietni labvēlīgāka par stundām garu čatošanu sociālajos tīklos, atgādina psihologi, aicinot ikvienu biežāk sarunāties un ieklausīties klātienē, nevis izmantojot mūsdienu tehnoloģiju starpniecību!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
