Divus cilvēkus, kas satiekas pēc 40, var vienot un šķirt tieši tas pats, kas 20 vai 70 gados. Jebkurš cilvēks ļoti vēlas būt mīlēts, saprasts, būt īsts, būt par sevi pašu. Ikviens grib dzīvot attiecībās bez strīdiem, pārmetumiem, pazemojuma, saņemt atbalstu un iedrošinājumu, novērtējumu paveiktajam. Dot savu, varbūt atšķirīgu, bet otram pieņemamu pasaules redzējumu. Saskaņa ir tad, kad abiem ir līdzīgi mērķi un metodes, ar kādiem tos sasniegt, abpusēji pieņemams un patīkams sekss, brīvā laika pavadīšana, sadzīves rūpes, sarunas, kopīga darbošanās abiem tuvā jomā vai katram savā, neierobežojot un cienot otra cilvēka brīvību. Tad, kad to attiecībās nesaņemam, sākam filozofēt, aizmālēt sev acis, ka nekas tāds jau vispār neeksistē un nemaz nav iespējams.
Tomēr tie ir maldi, jo ir iespējams izveidot mīļas, sirsnīgas, saskanīgas attiecības jebkurā vecumā. Tieši tad, kad bērni jau lieli vai vismaz paši spēj sevi aprūpēt, ir aizvien vairāk laika pašam sev. Un laiks sev nozīmē arī kvalitatīvas attiecības, patīkamus brīžus kopā ar mīļoto. Saderīgās attiecībās ir iespēja augt un attīstīties, jo nav pārmetumu, nosodījuma vai pašvērtējuma graušanas. Nav jātērē laiks strīdiem un pēc tam - lai atgūtos no tiem. Ja tev der tas, ko dod tas otrs, tu par to priecājies, izbaudi to. Un arī gribi dot tik pat labas sajūtas otram, kas to pieņem ar prieku un pateicību. Tas savukārt vairo ticību sev pašam, audzē pašvērtējumu, tu staro, daudz vieglāk un iedvesmotāk sasniedz jaunas virsotnes karjerā, hobijos vai biznesā, ar lielāku atbildību izturies pret savu veselību, dzīvo daudz piepildītāku dzīvi, nestreso. Patiesībā tā ir vienkārši normāla dzīve, nekādu brīnumu, nekādu pārspīlējumu, tikai ikdiena, kas piepildīta ar mazām laimītēm. Bez cīņas par izdzīvošanu attiecībās.