Intai Kalniņai ir 33 gadu. Viņa ir mamma diviem bērniem, sieva savam vīram un virsmāsa Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu paliatīvās aprūpes dienestā. Enerģiska, smaidīga, ļoti stipra sieviete, tādu iespaidu atstāj Inta, kad esam norunājušas gandrīz divas stundas. Vēl vakarā nevaru nedomāt par Intas darba smagumu, par to, kā viņa vienlaikus spēj atvieglot nedziedināmi slimo bērnu ciešanas un apčubināt savējos ģimenē. Darbinieku Bērnu paliatīvajā aprūpes dienestā trūkst, bet Inta to var. Tādu cilvēku nav daudz…
Medicīna – apzināts solis
Inta medicīnā strādā jau 10 gadus. Viņa domā, ka savā ziņā māsas profesija bija apzināts lēmums, lai gan ceļš līdz tam nemaz nebija ātrs un viegls. Inta ir rīdziniece, pēc vidusskolas beigšanas iestājās Medicīnas koledžā, nomācījās divarpus gadus, bet tad pirms pēdējā semestra beigām mācības pameta. Kā pati saka, "kaut kādu laiku darīja šo un to". Šajā laikā arī piedzima Intas pirmais bērns – dēls Kalvis, kuram tagad ir 12 gadu. Kad dēliņam bija vien pusgadiņš, Inta nolēma atsākt mācības un iestājās Medicīnas skolā. Tur nomācījās trīs gadus, tad sekoja bakalaura grāda iegūšana Latvijas Universitātē, Māszinību programmā. Šobrīd Inta raksta maģistra darbu.