Foto: Scanpix
Bērnu slimnīcas mediķi batutus uzskata par īpaši nepiemērotu un bīstamu aktivitāti bērniem. Atkarībā no bērna vecuma, mainās gūto traumu veids, proti, lēkājot uz batuta, bērni, gūst gan augšējo, gan apakšējo ekstremitāšu, kā arī galvas un muguras traumas. Ja tomēr vecāki nolemj iegādāties un lietot batutu, jāievēro vairāki drošības nosacījumi.

Vienas no smagākajām traumām ar paliekošām neiroloģiskām problēmām ir mugurkaula kakla daļas traumas, kas parasti tiek gūtas uz batuta paklāja, izpildot kādu no akrobātiskajiem elementiem, informē Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Romēna Namniece.

Uzstādot batutu, jāņem vērā:

  • batuts jānovieto iespējami tuvu zemes līmenim, sekojot, lai tā tuvumā neatrodas kādi priekšmeti;
  • vienmēr uz batuta lec tikai viena persona;
  • neprofesionālam batuta lēcējam nav pieļaujams veikt dažādus akrobātikas elementus, piemēram, kūleņus vai salto;
  • jābūt aktīvai vecāku uzraudzībai.

Analizējot statistikas datus, redzams, ka BKUS mediķi visvairāk bērniem ar dažādām traumām palīdzējuši tieši aprīlī un maijā. Mediķi uzsver, ka pirms siltā laikā iestāšanās ir rūpīgi jāpārrunā ar bērniem aktīvās atpūtas traumu riski, neaizmirstot par drošības līdzekļiem un nedalītu uzmanību bērnam, jo laikus novērtējot situāciju un, paredzot iespējamos riskus, gandrīz visos gadījumos būtu iespējams pasargāt savu bērnu.

Bērni visbiežāk traumas gūst mājās, vecāku un citu pieaugušo tuvumā - applaucējas, nokrīt no gultas, galda vai krēsla, iespiež pirkstu, pakrīt uz grīdas u.c. Iestājoties siltākam laikam, bērni aktīvi pavada laiku mājas pagalmā vai uz ielas - braucot ar skrituļslidām vai skrituļdēli un velosipēdu, lēkājot uz batuta u.c.

Mediķi aicina pievērst pastiprinātu uzmanību ne tikai obligātajiem aizsarglīdzekļiem, bet arī bērna iemaņām un uzmanībai, kas pēc garās ziemas var būt zudušas. Tāpat bērns var neizvērtēt riskus, pārvietojoties ar velosipēdu, skrituļslidām u.c. automašīnu tuvumā.

BKUS vērš uzmanību, ka bērni, aktīvi atpūšoties, gūst ne tikai vieglas traumas - punus, zilumus, nelielas brūces un nobrāzumus, bet arī ļoti nopietnas traumas, kas prasa ārstēšanos slimnīcā.

Suņi, kaķi un grilēšana

Pavasarī un vasarā aktuāls ir jautājums par attiecībām ar dzīvniekiem, jo gada gaišajā periodā biežāk uzturamies ārā, dodamies ciemos pie radiem un draugiem un nereti satiekamies ar viņu dzīvniekiem. Māciet bērnam un ievērojiet paši, ka pret suni ir jāizturas piesardzīgi un ar distanci, iesaka Namniece.

Gadā Bērnu slimnīcā pēc palīdzības vēršas vairāk nekā 800 bērni, kurus sakoduši dzīvnieki. Biežākais koduma traumu izraisītājs ir mājās dzīvnieks - suns vai kaķis, turklāt vairumā gadījumu tas ir pašu, vai radu dzīvnieks. Suņu kodumu lokalizācijas biežums korelē ar bērna vecumu, proti, bērniem līdz trīs gadu vecumam biežāk tiek skarta galva un augšējās ekstremitātes, savukārt pusaudžiem tiek skartas apakšējās ekstremitātes. Aicinām vecākus nekad neatstāt mazu bērnu kopā ar dzīvnieku bez uzraudzības! Būtiski bērnam iemācīt, ka suni nedrīkst traucēt ēšanas un miega laikā vai kaitināt, padomus sniedz mediķi.

Tāpat ārsti norāda uz ēdiena gatvošanas riskiem, izmantojot grilus. Diemžēl ne visos gadījumos tiek pievērsta pietiekama uzmanība bērniem, kā arī kur tiek novietotas un atstātas degmaisījumu pudeles. Ik gadu kāds bērns pamanās iedzert degmaisījuma pudeles sastāvu, kas rada ne tikai gremošanas trakta bojājumus, bet, nonākot elpceļos, - neatgriezeniskus plaušu bojājumus.

Vienlaikus mediķi atgādina, ka svētku brīvdienās vienkāršu saslimšanu gadījumos, palīdzību var saņemt ne tikai slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļās, bet arī pie sava ģimenes ārsta, zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 vai pie dežūrārstiem savā pilsētā.

Slimnīcu uzņemšanas nodaļas palīdzību sniedz neatliekamos gadījumos, kad ir nopietni apdraudēta bērna veselība vai dzīvība. Dosim iespēju neatliekamu mediķu palīdzību saņemt ātrāk tiem, kam tas patiešām ir nepieciešams, pie vecākiem vēršas BKUS.

Gadījumos, kad trauma vai pēkšņa veselības problēma apdraud dzīvību, neatliekamo medicīnisko palīdzību var izsaukt, zvanot pa ārkārtas tālruni 113.

Dežūrārstu darba grafiks svētku brīvdienās un informācija par citām medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām ir pieejama Nacionālā veselības dienesta mājaslapā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!