Mediācija ir brīvprātīgs process, kurā konfliktējošās puses ar neitrālas trešās personas palīdzību, mēģina rast konstruktīvu konflikta risinājumu. Tāds ir "sausais" skaidrojums par salīdzinoši jauno iespēju – samierināt strīdniekus bez tiesāšanās procesa. Mediāciju var pielietot dažādās situācijās, tostarp laulības šķiršanā un uzturlīdzekļu piedziņas procesā. Ar Tieslietu ministrijas (TM) palīdzību mēģināsim rast atbildes uz biežāk uzdotajiem un neizprotamajiem jautājumiem par mediāciju, ko, starp citu, cilvēki sākuši izmantot arvien biežāk.
Mediācijas likums stājies spēkā un ar 1.janvāri jau darbojas tiesas ieteikta mediācija. Pēc TM Administratīvā departamenta Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītājas Lauras Majevskas teiktā, visai bieži mediāciju izmantojot bāriņtiesas, bet arī citu problēmu risināšanā aktivitāte pēdējā laikā esot augusi, lai gan retāk tiekot pielietota tiesās ieteiktā mediācija, jo šādos gadījumos nepieciešama abu pušu piekrišana.
Mediācijas likums stājās spēkā 2014.gada 18.jūnijā, bet 2015.gada 1.janvārī spēkā stājās no Mediācijas likuma izrietošais regulējums attiecībā uz tiesas ieteiktu mediāciju. Proti, tiesas ieteikta mediācija ir mediācija, kuru vada mediators, ja tiesvedības gaitā, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, puses pēc tiesas vai tiesneša ieteikuma izteikušas gribu atrisināt domstarpības, izmantojot mediāciju. Šajā gadījumā no 2015.gada 1.janvāra tiesnesim tiesvedības stadijā ir jāiesaka pusēm izmantot mediāciju strīda izšķiršanai saskaņā ar Civilprocesa likumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
