Mediācija. Jautājumi un atbildes, kas varētu interesēt laulības šķiršanas procesā un uzturlīdzekļu piedziņā  (2)

Mediācijas likums stājies spēkā un ar 1.janvāri jau darbojas tiesas ieteikta mediācija. Pēc TM Administratīvā departamenta Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītājas Lauras Majevskas teiktā, visai bieži mediāciju izmantojot bāriņtiesas, bet arī citu problēmu risināšanā aktivitāte pēdējā laikā esot augusi, lai gan retāk tiekot pielietota tiesās ieteiktā mediācija, jo šādos gadījumos nepieciešama abu pušu piekrišana.

Mediācijas likums stājās spēkā 2014.gada 18.jūnijā, bet 2015.gada 1.janvārī spēkā stājās no Mediācijas likuma izrietošais regulējums attiecībā uz tiesas ieteiktu mediāciju. Proti, tiesas ieteikta mediācija ir mediācija, kuru vada mediators, ja tiesvedības gaitā, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, puses pēc tiesas vai tiesneša ieteikuma izteikušas gribu atrisināt domstarpības, izmantojot mediāciju. Šajā gadījumā no 2015.gada 1.janvāra tiesnesim tiesvedības stadijā ir jāiesaka pusēm izmantot mediāciju strīda izšķiršanai saskaņā ar Civilprocesa likumu.

Kas īsti ir mediācija?

Mediācija ir brīvprātīgs process, kurā konfliktējošās puses ar neitrālas trešās personas palīdzību, mēģina rast konstruktīvu konflikta risinājumu. Mediācijas laikā abas puses tiek atbalstītas, lai tās noslēgumā justos kā uzvarētājas. Mediācija koncentrējas uz pušu patiesajām interesēm, kas nereti slēpjas aiz pušu ieņemtajām pozīcijām un izvirzītajām prasībām, tādējādi paplašinot konflikta risinājumu iespējas.

Praktisks piemērs

Tas ir stāsts par strīdu starp diviem bērniem par apelsīnu. Bērni ir uzsākuši strīdu par apelsīnu un nav spējuši vienoties, tāpēc lūdza strīdu izšķirt mātei. Kāds būtu tradicionāls risinājums? Pārgriezt apelsīnu divās daļās vai iedot to vienam no bērniem? Bet māte tā vietā pajautāja, kādam nolūkam bērniem apelsīns nepieciešams? Izrādījās, ka viens bērns grib apelsīna sulu, bet otrais vēlas apelsīna mizu, lai pievienotu to kūkai. Māte, noskaidrojot visus strīda apstākļus un iemeslus, atrisināja konfliktu, apmierinot abu bērnu patiesās intereses. Viens bērns dabūja apelsīna mīkstumu sulas pagatavošanai, bet otrs — mizu, kūkas cepšanai. Līdz ar ko šajā procesā nav zaudētāju.

Kādus strīdus var risināt ar mediācijas palīdzību?

Ar Mediācijas likumu ieviesta strīdu risināšana civillietās, tostarp laulības šķiršanā, uzturlīdzekļu piedziņā, mantojuma dalīšanā, komercstrīdos u.c.

Kādas ir mediācijas priekšrocības?

Mediācijas procesa priekšrocības ir abpusēji izdevīgs risinājums, saglabātas attiecības, tostarp darījumu partneru starpā, ietaupīti līdzekļi un laiks, kas būtu jāvelta konflikta risināšanai tiesu instancēs.

Vai varu izvēlēties jebkuru mediatoru?

Jā, mediatoru var izvēlēties, sertificētu mediatoru saraksts ir publisku pieejams ikvienam interesentam internetā

Kā var kļūt par mediatoru?

Par sertificētu mediatoru varēs kļūt persona ar nevainojamu reputāciju, kas sasniegusi 25 gadu vecumu, kurai ir augstākā izglītība, prot valsts valodu augstākajā līmenī, izgājusi mediatora apmācības kursu un ieguvusi mediatora sertifikātu.

Kā es varu zināt, kad izmantot mediāciju?

Mediāciju kā konfliktu risināšanas palīgieroci, var izvēlēties jebkurā brīdi. Turklāt ar Mediācijas likumu tiesnesim uzlikts par pienākumu piedāvāt pusēm izmantot mediāciju strīda risināšanai. To var darīt:
1) pēc lietas ierosināšanas – informējot atbildētāju un prasītāju noteiktajā termiņā paziņot tiesai, vai persona piekrīt izmantot mediāciju;
2) sagatavojot lietu iztiesāšanai un sagatavošanas sēdē;
3) lietas iztiesāšanas gaitā, līdz tiek pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

Vai mediatoru drīkst nomainīt?

Mediatoru izvēlas pašas puses. Gadījumā, ja puses nespēj vienoties, tās ir tiesīgas lūgt noteikt mediatoru tiesai, kas to izvēlas pēc nejaušības principa.

Vai gadījumā, ja noslēgts izlīgums, var saņemt atpakaļ valsts nodevu?

Jā, gadījumos, ja lieta izbeigta, jo prasība atsaukta sakarā ar mediācijas ceļā panāktu vienošanos, tiek atmaksāta valsts nodeva 50% apmērā.