Par to liecina pētījuma "Mazākumtautību skolēnu identitāte un piederība Latvijai" rezultāti. Tas tika veikts 2014./2015. mācību gadā un tajā izmantota unikāla pētījumu metode – biedru etnogrāfija. Šī metode noliek pētnieku vietā pašus pētāmās grupas līdzbiedrus – šajā gadījumā pašus mazākumtautību skolēnus.
Minētā pētījuma metode ir labākā pieeja antropoloģiskos pētījumos, kas tiecas noskaidrot komplicētus jautājumus, par kuriem pētāmā grupa nevar vai nevēlas runāt ar pētniekiem un citiem svešiniekiem. Ņemot vērā etnisko attiecību sarežģīto vēsturi Latvijā, mazākumtautību skolēnu attieksmju izpētei šī metode ir pati piemērotākā, bet līdz šim Latvijas vēsturē nav tikusi pielietota, informē biedrība "Ascendum", kuras uzdevumā izpēti piecu mēnešu garumā veica pētniece Māra Laizāne.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
