Saeimas deputāti trešdien, 6.maijā, Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atbalstīja veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) priekšlikumu, ka olšūnas donors var būt tikai sieviete, kura jau ir dzemdējusi.
Priekšlikumā teikts, ka "par dzimumšūnu donoru var būt vesela persona: vīrietis vecumā no 18 līdz 45 gadiem un dzemdējusi sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem". Šobrīd Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā teikts, ka dzimumšūnas donors var būt arī sieviete, kura nav dzemdējusi.
Kā skaidroja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāres vietniece Egita Pole, "šī procesa vērtību var saprast tikai sieviete, kurai ir bērni un viņa jau ir dzemdējusi". Tāpat, ja sieviete jau ir dzemdējusi, tas norāda, ka sievietes dzimumšūnas ir apaugļoties spējīgas.
Savu satraukumu sēdē izteica deputāts Mārtiņš Šics (LRA) un norādīja, ka šāda likuma norma izslēgtu iespēju sievietēm, kuras vēl nav dzemdējušas, bet vēlas savu olšūnu saglabāt savām vajadzībām, lai kļūtu par mātēm, piemēram, pēc 40 gadu vecuma.
Kā skaidroja VM Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Antra Valdmane, priekšlikums attiecas tikai uz tām sievietēm, kuras vēlas kļūt par donoru citai sievietei, ne pašas sev.
Līdz ar šī priekšlikuma atbalstīšanu deputāti noraidīja priekšlikumu, ka par dzimumšūnu donoru var kļūt cilvēks tikai no 25 gadu vecuma, ne 18.
Tāpat deputāti apstiprināja priekšlikumu, kas nosaka, ka "kontracepcija ir pasākumu komplekss, ko lieto, lai novērstu neplānotas grūtniecības iestāšanos".
Vairākus Saeimas deputātu Ingas Bites (LRA), Imanta Parādnieka (VL-TB/LNNK) un Belēviča priekšlikumus komisijas deputāti nolēma novirzīt izskatīšanai Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē.
Piemēram, viens no priekšlikumiem, kuru skatīs apakškomisija, nosaka, ka "grūtniecības pārtraukšanu nedrīkst veikt ginekologs (dzemdību speciālists), kurš izsniedzis rīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu".
Arī priekšlikumu par to, ka grūtniecības pārtraukšanu var veikt ne ātrāk kā 120 stundas pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas, skatīs apakškomisijas sēdē. Šobrīd likums nosaka, ka grūtniecību var pārtraukt ne ātrāk kā 72 stundas pēc norīkojuma izsniegšanas.
Tāpat priekšlikumu, kurš nosaka, ka norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu saņemt var tikai sieviete, kura obligāti apmeklējusi speciālista konsultāciju, skatīs apakškomisijas sēdē.
Jau ziņots, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija marta beigās atbalstīja priekšlikumu likuma grozījumiem, kas paredz nodrošināt brīvprātīgas konsultācijas sievietēm, kuras vēlas pārtraukt grūtniecību.
Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā paredzēts noteikt, ka grūtniecei, kura vēlas mākslīgi pārtraukt grūtniecību, valsts nodrošina iespēju saņemt konsultāciju pie ārsta psihoterapeita vai pie ginekologa, vai ģimenes ārsta, kurš ir apmācīts sniegt šādu konsultāciju. Attiecīgās apmācības programmas saturu noteiks Ministru kabinets.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
