Paradumi un lietas, ko radoši cilvēki savā dzīvē dara citādi

Lai gan šķietami netverams, radošuma jēdziens ir arī zinātniski analizēts, pētniekiem to skaidrojot ar smadzeņu darbības īpatnībām, kad aktīvāka ir smadzeņu labā puslode, kas atbild par radošumu un emocionalitāti, kamēr kreisā – par analītisku pieeju problēmu risināšanai un racionālu domāšanas veidu.

Lūkojoties pēc jēdziena definīcijas, zinātnieki radošumu dēvē par noteiktu īpašību, uzvedības paradumu un sociālā konteksta ietekmes kombināciju vienotā lielumā. Tiesa, kā apgalvo psihologi, mums pašiem radošumu savās personībās ir grūti atpazīt, jo tā esamību ir krietni sarežģītāk piefiksēt nekā absolūtu radošuma trūkumu.

"Vienīgā šķietami "taustāmā" pazīme, kas apliecina radošuma klātbūtni personībā, ir fakts, ka ar šo īpašību apdāvināti cilvēki pasauli tver krietni komplicētāk par racionālajiem prātiem, kā arī radošu cilvēku domāšana nereti ir acīmredzami haotiska," "Huffington post" atklājis profesors Skots Kaufmens, kurš Ņujorkas Universitātē radošuma jēdzienu pētījis teju dekādes garumā, piedāvājot arī īpašību un paradumu apkopojumu, kas lielākajā daļā gadījumu arī raksturo radošus cilvēkus. Vai atpazīsi tajos sevi?

Lai gan bērnībā par šo nodarbi, visticamāk, saņēmi rājienu no skolotājas vai mammas, grāmatas "Ode To Positive Constructive Daydreaming" autore Rebeka Makmilana apgalvo, ka ļaušanās apziņas plūsmai ir cieši saistīta ar jaunu ideju ģenerēšanu un problēmu risinājumu meklēšanu, mums pašiem šo procesu pat neapzinoties. Arī pētījumos atklāts, ka šī nepelnīti noniecinātā nodarbe (ar acīm vaļā taču sapņo vien dīkdieņi) patiesībā liek mūsu smadzenēm darboties īpaši aktīvā režīmā, atsaucot atmiņā faktus, pieredzi un asociācijas. Pēc zinātnieku domām, tā ir ekvivalents iztēles spēka attīstīšanai un radošuma vairošanai.

Visticamāk, jau zini, ka izcili rakstnieki un mākslinieki nereti sev līdzi ir nēsājuši blociņu, kurā pierakstīt idejas vai uzmest skices, fiksējot visu redzēto. Tieši spēja pamanīt detaļas un nianses, līdzcilvēku rūpīgi slēptās emocijas un nodomus, ko vairums ikdienas steigā palaiž garām, kā arī atminēties šo informāciju neilgi pēc tās piefiksēšanas ir viena no uzskatāmākajām radošu cilvēku īpašībām, novērojuši psihologi.

Neskaitāmi mākslinieki, mūziķi, rakstnieki un citi radošu profesiju izcilākie pārstāvji ir strādājuši, pielāgojot diennakts darbīgāko laiku savām vēlmēm, spējām un vajadzībām. Piemēram, Vladimirs Nabukovs sāka rakstīt uzreiz pēc pamošanās – pulksten sešos no rīta – aizmirstot par brokastīm un pasauli sev apkārt, savukārt citi spožākie prāti ir strādājuši arī naktīs, mostoties trijos no rīta, lai pēc vairāku stundu darba atkal dotos gulēt. Šai sakarā būtiskākais ir saprast, kad mūsu prāts darbojas visaktīvāk, pielāgojot tam mūsu rīcībā esošo laiku.

Radoši cilvēki labprāt gūst jaunu pieredzi un zināšanas it visās dzīves jomās, alkstot pēc iespējas paplašināt savu redzesloku pat tad, ja apzinās, ka konkrētais vaļasprieks, nodarbe vai sajūta viņus aizraus vien īsu laiku. Svarīgākais ir šis jaunatklāšanas prieks, ko vada ziņkāre, atvērtība pret pasauli, vēlme piedzīvot vēl neizjustas emocijas un uzdrošināšanās riskēt, lieki neraizējoties par iespējamo mēģinājuma izdošanos vai izgāšanos.

Radoši un izdomas bagāti cilvēki ir ļoti ziņkārīgi – atsakoties dzīvot pēc stingri nospraustām robežām un citu diktētiem noteikumiem, viņi paši uzstāda, pārbauda un reizēm arī pārkāpj noteikumiem, pēc kuriem dzīvot. Radoši prāti vienmēr interesēsies par visu apkārt notiekošo – jomai patiesībā nav pat nozīmes, būtiskākais ir gūt arvien jaunas zināšanas, atklāt ko nepieredzētu un baudīt šo sevis pārsteigšanu.

Nīče reiz teicis, ka cilvēka dzīve un apkārtējā pasaule jāuztver kā mākslas darbs. Šādi to redz arī radoši cilvēki, ik mirkli meklējot iespējas kā pašizpausties, atklājot šo pasaules redzējumu. Arī psihologi apgalvo, ka radošums ir vēlme sevi atklāt un izpaust, pasaulei darot zināmas paša vēlmes, ilgas, vajadzības un arī unikalitāti.

Nav noslēpums, ka radošums ir cieši saistīts arī ar labu gaumi un mīlestību pret mākslu, estētiku un kvalitāti. Tieši tāpēc radošu prātu mājokļi vienmēr izceļas ar neordinārām detaļām, neparastiem risinājumiem un pārsteidzoši skaistu iekārtojumu, mājvietai acumirklī izstarojot īpašu auru, kas it kā aicina šai vietā atgriezties atkal un atkal.

Īpašība, kas radošus cilvēkus uzskatāmi atšķir no racionālās domāšanas piekritējiem, ir spēja saskatīt izdevības un iespējas tur, kur citi tās nepamana. Citiem vārdiem sakot, tā ir spēja uzburt vīziju, ticēt tai, sekot savam mērķim un realizēt iecerēto. Nereti atzīti mākslinieki un literāti šai sakarā pat saka, ka radošums ir vien spēja saistīt jaunatklātus faktus ar jau zināmu informāciju, rodot kopīgus apstākļus un izmantojot tos savā labā.

Arī Stīvs Džobss reiz teici, ka radošums ir vien prasme saistīt lietas: "Ja radošam cilvēkam uzdosi jautājumu par to, kā viņam ir izdevies kaut ko paveikt, viņš, visticamāk, jutīsies vainīgs, jo šo kaut ko nevis izdomāja, bet vienkārši ieraudzīja, piefiksētajai informācijai vēlāk kļūstot pašsaprotamai. Šo spēju rada prasme saistīt esošo pieredzi ar jaunu zināšanu un ideju sintezēšanu."