Cik garas ir 'pirmklasnieku rindas' uz Rīgas prestižākajām skolām  (6)

Nav noslēpums, ka vecāku vidū ir izveidojies sava veida prestižāko skolu saraksts, un tieši šīs skolas ir visiekārojamākās. Tomēr skolas nav bezizmēra, visus gribētājus uzņemt nevar, tādēļ vecāki izmanto dažādus paņēmienus, kā bērnu iekārtot nolūkotajā skolā.

Portāls "Cālis.lv", ņemot vērā pašu vecāku neoficiāli izveidoto labāko skolu sarakstu, aptaujāja skolas direktorus, lai uzzinātu, cik garas šogad ir rindas uz mācīšanos konkrētā skolā.

Valda Zālīša sākumskola

Šajā skolā septembrī tiks atvērtas trīs pirmās klases, kopā uzņemot 88 bērnus, taču pieteikušies ir aptuveni 250 topošo pirmklasnieku vecāki, un pieteikšanās jau vēl nav noslēgusies.

Āgenskalna sākumskola

Arī šajā skolā septembrī tiks veidotas trīs pirmās klases, kopā uzņemot 76 bērnus. Uz pašreizējo brīdi pieteikumi saņemti no 231 vecāka. No mikrorajona vien pieteikumi ir no 138 bērnu vecākiem, kas tikai nozīmē, ka arī ne visi mikrorajonā dzīvojošie bērni varēs mācīties dzīvesvietai vistuvākajā skolā.

Rīgas Franču licejs

Šī izglītības iestāde septembrī uzņems 84 pirmklasniekus, veidojot trīs pirmās klases. Pieteikumu skaits patlaban ir ap 200, informē skolas vadība.

Pamatskola "Rīdze"

"Rīdze" septembrī atvērs divas pirmās klases, vienā klasē uzņemot ap 30 bērnu, bet pieteikušies jau 273 bērnu vecāki. Skolā skaidro, ka ierobežotās telpas neļauj veidot vairāk klašu, jo šīs izglītības iestādes telpās aktīvi darbojas arī dažādi interešu izglītības pulciņi.

Rīgas 49.vidusskola

Arī šajā skolā septembrī durvis vērs tikai divas pirmās klases, uzņemot 60 bērnus. Mācībām šajā skolā pieteikušies ap 187 bērnu vecāki. Kā norāda skolas vadība, šī skola vecākiem šķiet iekārojama no dažādiem aspektiem – ne tikai izglītības kvalitātes ziņā, bet arī atrašanās vietas ziņā.

Rīgas Angļu ģimnāzija

Četras pirmās klases ar 104 pirmklasniekiem – šis ir rekordskaitlis no visām aptaujātajām skolām par to, cik bērnu tiks uzņemti 1.klasē. Patlaban uz šo ģimnāziju pieteikušies 209 bērnu vecāki, taču skolā atzīst, ka šogad situācija ir tāda, ka mācības nevarēs uzsākt pat tie, kuriem skolā mācās jau brāļi vai māsas.

Rīgas Centra humanitārā vidusskola

Skola septembrī plāno uzņemt 96 bērnus, veidojot trīs pirmās klases, bet mācībām pieteikušies ap 230 bērnu vecāku. Pieprasījums joprojām ir ļoti liels, atzīst skolas vadība. Kā viens no iemesliem lielajam pieteikumu skaitam, pēc direktores domām, varētu būt apstāklis, ka skola šā gada septembrī strādās tikai vienā maiņā. Proti, pirmklasniekiem mācību stundas sāksies pirmajā jeb vienīgajā maiņā. Līdz šim skolā bija ieviesta prakse, ka 1.-2.klašu skolēni mācījās otrajā maiņā, bet tagad skola ir nodrošinājusies ar papildus telpām, tādēļ mācības notiks tikai vienā maiņā. Tas ir pluss vecākiem, jo pirms darba mazo skolnieciņu var ievest skolā, nemeklējot, kurš to izdarīs pusdienlaikā.

Masveida deklarēšanās

Visu aptaujāto skolu vadība atzina, ka vecāku galvenais paņēmiens, kā bērnu iekārtot sev iekārojamākajā skolā, ir deklarēties konkrētajā mikrorajonā, un deklarēšanās šobrīd notiekot pilnā sparā. Lai gan darīt to pēdējā brīdī, lielas jēgas nav. Piemēram, Āgenskala sākumskolā pastāstīja, ka saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem par prioritātēm, kādā kārtībā pirmklasnieki tiek uzņemti, šogad skolā nemaz netiks tie bērni, kuri mikrorajonā piedeklarēti 2011.gada beigās. Vēl vairāku skolu direktores atzina, ka garās rindas ir "trekno gadu rezultāts". Tas bija laiks, kad daudzas ģimenes izlēma par labu ģimenes pieaugumam, jo valsts atbalsts bija gana liels.

Kārtība, kādā reģistrējami iesniegumi par bērna uzņemšanu 1.klasē Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestādēs nosaka, ka skola līdz katra gada 1.jūnijam atbilstoši noteiktajam 1.klašu un izglītojamo skaitam veic 1.klašu komplektēšanu nākamajam mācību gadam. Iestāde veido 1.klases pretendentu sarakstu, ņemot vērā sistēmā līdz katra gada 1.jūnijam reģistrēto informāciju par bērniem, šādā prioritārā secībā:

Mikrorajonu sadalījums nav attiecināms uz šādām mācību iestādēm: Jankas Kupalas Rīgas Baltkrievu pamatskola, Rīgas 1.speciālā internātpamatskola, Rīgas 2.speciālā internātpamatskola, Rīgas 3.speciālā pamatskola, Rīgas 4.speciālā internātpamatskola, Rīgas 5.speciālā internātpamatskola, Rīgas 66.speciālā vidusskola, Rīgas Igauņu pamatskola, Rīgas internātvidusskola bērniem ar dzirdes traucējumiem, Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskola, Rīgas Kristīgā vidusskola, Rīgas Lastādijas internātpamatskola, Rīgas Lietuviešu vidusskola, Rīgas Mūzikas internātvidusskola, Rīgas sākumskola "Valodiņa", Rīgas Sanatorijas internātpamatskola, Rīgas speciālā internātpamatskola, Rīgas Ukraiņu vidusskola, Rīgas Valda Avotiņa pamatskola – attīstības centrs, Rīgas Valdorfskola, Strazdumuižas internātvidusskola – attīstības centrs vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem un Š.Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola.

Vecāku viedokļi par to, vai vērts cīnīties par iekļūšanu prestižā skolā

"Man pašai tā pieredze nav tā labākā. Mācījos mikrorajona skolā, kur tāda lieta kā disciplīna, izglītošana, sagatavošana dzīvei vispār nebija temats. Direktors ņēma kukuļus, dažas skolotājas pamatīgi mēdz "ieķert" un nāca paģirās, man līdz devītajai klasei bija tieši desmit klases audzinātājas. Mums visiem jau no mazajām klasēm tika mēģināts iestāstīt, ka īsti nekam nederam un vislabāk skatīties profskolu virzienā, jo augstskolās tomēr tiek cita līmeņa skolnieki. To atceros no uzrunas 1.septembrī, kas sāku mācīties 8.klasē. Skola bija tieši blakus mājai, tāpēc arī tur tiku sūtīta, jo abi vecāki strādāja fabrikās, gāja uz darbu ļoti agri un pārnāca vēlu, līdz ar to nevarēja uz citām skolām izvadāt. Brīvā laika mums bija ļoti daudz, agri iemanījāmies turpat skolas ģērbtuvēs uzpīpēt, agri iemanījāmies lētos vīnus lietot. Mācības mums nebija temats, galvenais bija daudz maz visu sameloties vecākiem, lai viņiem, aizņemtajiem, liktos, ka viss ir kārtībā, bet paši turpinājām "izbraukt" ar viduvējību.

9.klasi no 30 skolēniem sekmīgi pabeidzām tikai 19. Tā kā iepriekšējā gadā uz citu skolu bija pārgājusi mana draudzene un apgaismoja ar visādiem stāstiem, kā ir tur, centrā, pēc 10.klases pati, neinformējot vecākus, izņēmu dokumentus un devos meklējumos centra virzienā. Mani uzņēma ar noteikumu, ka vasaras laikā pati apgūšu visu to, ko nebiju mācījusies (fiziku, ķīmiju, bioloģiju, astronomiju). Tā kā bija jau tas vecums, kad sāku nedaudz domāt par nākotnes iecerēm, saņēmos un zubrīju līdz nelabumam. Rudenī nokārtoju visus eksāmenus un jau mācījos parastā centra videnē. Viss mainījās. Tur mācības tiešām bija vērtība, man par lielu pārsteigumu, mācīties bija "stilīgi", un sākās pozitīvs sacensību gars. Tiku pirmo reizi mūžā uz mācību olimpiādi, sāku daudz lasīt, pasaule sāka interesēt un krāsojās pavisam savādākās krāsās. 1.septembrī mums visiem deva ticību, ka dzīvē kaut kas ir jāsasniedz, jācenšas, cik vien mums spēka, jāmācas augstskolās. Mēs centāmies, ticējām un daudz, daudz mācījāmies. Gandrīz visi iestājāmies augstskolās. No iepriekšējās skolas tikai divi iestājās augstskolā, par maksu.

Liela daļa no iepriekšējās skolas audzēkņiem palika dzīvot turpat mikrorajonā, neizmācījās, strādā mazkvalificētu darbu, un tagad viņu bērni iet tai pašā skolā. Ne jau tāpēc, ka stulbi, bet tāpēc, ka nezināja, nesaprata, ka var būt citas iespējas dzīvē. Neviens viņiem savādāku ceļu neparādīja.

Esmu pateicīga, ka dažādu sakritību rezultātā pēdējā brīdī izrāvos no sava mikrorajona skavām. Un uz neatgriešanos. Nedomāju, ka tā ir visur, zinu arī, ka ir labas skolas rajonos, bet mana pieredze ir vienīgais, kas man ir, tāpēc par savu bērnu izglītību centīšos piedomāt pavisam savādāk, kā toreiz bija man - vēl padomju laikos. Tagad ir cits laiks, kad cilvēkiem ir izvēle."

"Manuprāt, prestiža varētu nozīmēt arī - ļoti laba skola, kur strādā profesionāli pedagogi, ir daudz pulciņu, u.c. piedāvājumu. Un vispār lielākas iespējas iegūt pēc iespējas labāku izglītību."

"Man šķiet, ka skolās zūd kvalitāte dēļ šī principa "nauda seko skolēnam" Jo kā zināms, jo vairāk bērnu, jo vairāk naudas un ja, skolas iziet uz šo principu kvantitātes nevis kvalitātes dēļ, tad tas ir bēdīgi. Es gan domāju, ka skolām vajadzētu piešķirt naudu atkarībā no bērnu sekmēm. Bērniem taču 3., 6., un 9. klasēs ir šie diagnosticējošie darbi. Tad pēc to rezultātiem arī vērtētu skolas un piešķirtu līdzekļus. Piešķirt ne tikai līdzekļus, bet būtu kaut kur apkopoti dati, kādi kurās skolās ir bērnu rezultāti. Tad arī vecākiem būtu vieglāk pieņemt lēmumu, kura ir laba skola un kura ne tik laba."

"Pēc savas pieredzes esmu pārliecinājusies, ka viens no lielākajiem ieguvumiem no mācībām tā sauktajā prestižajā centra skolā, ir klases kolektīvs, kurā 99% ir bērni no ģimenēm, kurām savu bērnu izglītība nav vienaldzīga. Tieši šajā aspektā arī aug kājas pašu bērnu attieksmei "stilīgi ir mācīties, nevis nobastot un aiz stūra uzpīpēt". Tāpēc arī stundās skolotāji var pasniegt vielu nevis risināt uzvedības problēmas. Tāpēc arī skolotājiem ir patīkamāk un vieglāk strādāt, un visi kopā vairāk un labāk var paspēt izdarīt."

"Pilnīgi piekrītu, prestižajās skolās svarīgi ir kolektīvs ar motivāciju mācīties."