Ja tavā ikdienā ir brīvs brīdis laiskai kafijas tases nobaudīšanai kādā no pilsētas parkiem, iespējams, dodoties savās dienas gaitās, uz velosipēda esi sastapusi arī vienmēr košo mākslinieci Elitu Patmalnieci, kuras ikdienā velosipēds ir neatņemama sastāvdaļa jau teju desmit gadu.
Satiekot Elitu mākslas galerijā "Putti", kurā māksliniece, protams, ieradās sava velosipēda mugurā (kas, starp citu, ir teju pārāk pieklājīgi melns un elegants, neraugoties uz tā īpašnieces ekspresīvo stilu), aicinājām mākslinieci uz īsu sarunu un noskaidrojām, kādas ir Elitas ierastās pieturvietas, dodoties izbraucienos ar velosipēdu, un kādi ir mākslinieces paņēmieni sievišķīga un sportiska stila savienošanā ikdienā.
"Velosipēds ir biežākais pārvietošanās līdzeklis manā ikdienā, un esmu pieradusi ar to braukt teju visur. Regulāras pieturvietas manā ikdienas maršrutā ir Latvijas Mākslas akadēmija, kā arī mākslas galerija "Putti". Nedēļas nogalēs savukārt braucu nedaudz tālāk – ļoti labi maršruti ir Mārupē vai Mežaparkā, kur var pabaudīt svaigo gaisu, dabu un vienkārši atpūsties," stāsta Elita, piebilstot, ka tieši ar riteņbraukšanu saistās arī spilgtākās bērnības atmiņas.
"Bērnībā vizināšanās ar riteni bija labākā nodarbe, kāda vien iespējama. Atceros, laukos pazīstamām tantēm un onkuļiem bija riteņi, tad nu arī ar tiem pa tādu īstu smilšu ceļu, kāds atrodams vien laukos, braucām uz vietējo veikalu."
Jāpiebilst, ka pavasarī, ielās strauji parādoties arvien vairāk riteņbraucējiem, diemžēl neguļ arī zagļi, kāri lūkojoties pēc vērtīgāka guvuma, ko vēlāk iespējams atrast gan lombardos, gan leģendārajā "Latgalītē". Šādi no iepriekšējā spēkrata nācies atvadīties arī Elitai.
"Sirds joprojām nedaudz sāp par iepriekšējo velosipēdu, ar ko braucu tiešām daudz un bieži, līdz to nozaga. Tā arī nezinu, kur ritenis palika, jo to atgūt neizdevās… Taču nu jau kādu laiku braucu ar vietā iegādāto velosipēdu, un nekādas vainas! Vispār domāju, ka katram cilvēkam vajadzētu būt savam velosipēdam!" uzskata māksliniece, piebilstot, ka sievietei ikdienā ir iespējams gluži vienkārši savienot gan sportisku, gan oriģinālu ģērbšanās stilu.
"Par ģērbšanos, braucot ar velosipēdu, noteikti nevajadzētu uztraukties. Protams, katrs jau ģērbsies, kā uzskata par vajadzīgu, taču, manuprāt, īpašas nepieciešamības izvēlēties tikai sportisku apģērbu noteikti nav.
Pati savu apģērbu es mēģinu kombinēt pa detaļām. Jā, varu uzvilkt sportiskas čības, taču tāpēc vien, ka man jābrauc ar velosipēdu, es neģērbšos sporta tērpā! Man tomēr patīk izskatīties sievišķīgi un justies forši, nevis nodrošināties ar pilnu ekipējumu. Kā es izskatos ikdienā, tā arī braucu – speciālu apģērbu komplektu velosipēdam neveidoju.
Ir braukts arī ar svārkiem, taču nevis tiem kuplajiem lindrakiem, bet šaurajiem. Tad nu jāiemanās to kāju pacelt tā, lai viss izskatās piedienīgi. Un izdodas!" pasmejas Elita, piebilstot, ka velosipēds gluži likumsakarīgi ir uzlabojis arī fizisko pašsajūtu un noskaņojumu.
"Protams, braukšana ar velosipēdu ir sniegusi arī labāku pašsajūtu un tonusu. Jebkura izkustēšanās ķermenim un garam ir svētīga, un, ja to vēl var darīt svaigā gaisā, tad tas ir lieliski! Kā jau teicu, katram cilvēkam tiešām vajadzētu pa ritenim – veselīgākai un dzīvīgākai ikdienai."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
