Foto: PantherMedia/Scanpix

Jūsu ģimenē jau ir bērns, bet plānos viņam sagādāt vēl kādu māsiņu brālīti? Turklāt vēlams, lai gadu starpība nebūtu pārāk liela? Kad vislabāk būtu plānot nākamo bērnu, lai organisms pagūtu atgūties pēc iepriekšējās grūtniecības? Zinātnieki nosaukuši konkrētus termiņus, kad vislabāk domāt par nākamo bērnu.

Vismaz pusotrs gads – tas ir laiks, kas būtu jāievēro starp grūtniecībām, to jaunā pētījumā atklājuši ASV zinātnieki. Pārāk biežas grūtniecības var negatīvi ietekmēt ne tikai mazuļa veselību, bet arī mātes fizisko un emocionālo stāvokli, vēstī portāls dailymail.com. Vienlaikus pētnieki arī norādījuši, ka pārāk ilgi gaidīt, līdz izlemt par labu nākamajam bērnam, arī nevajadzētu.

Pētījuma autori analizējuši aptuveni divu miljonu ASV dzīvojošu sieviešu datus. 30% no pētījumā iesaistītajām sievietēm nav gaidījušas un palikušas stāvoklī ātrāk nekā pēc pusotra gada pēc pirmā bērna dzemdēšanas. Turklāt biežāk tā rīkojušās gados jaunās mammas – ap 20 gadus vecas sievietes. Viņām visbiežāk intervāls starp pirmo un otro bērnu bijis vien no 11 līdz 14 mēnešiem. Gados vecākas sievietes, kurām jau tuvojas 40 gadu slieksnis, biežāk nākamo bērnu dzemdējušas no trim līdz pat sešiem gadiem pēc iepriekšējā bērna laišanas pasaulē.

Noskaidrojies, ka pārāk īss intervāls starp grūtniecībām ir saistīts ar priekšlaicīgu dzemdību augsto risku. Bez tam šādās grūtniecībās bērni bieži dzimuši, lai gan laikā, tomēr ar samazinātu ķermeņa svaru. Savukārt šis apstāklis, kā rāda citi pētījumi, bērna vēlākās attīstības laikā var ietekmēt prāta izaugsmes spējas.

Tāpat ASV zinātnieki atzīmē, ka biežas grūtniecības negatīvi ietekmē arī pašu sievieti. Mātes organisms vēl nav paguvis pilnībā atgūties no iepriekšējās grūtniecības, bet jaunai grūtniecībai sieviete nedz fiziski, nedz emocionāli vēl nav gatava. Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ja iepriekšējā reizē sieviete piedzīvojusi pēcdzemdību depresiju. Mazs gadu starplaiks starp grūtniecībām, pēc zinātnieku domām, jāsaista ar paaugstinātu mātes mirstības risku un veselībai bīstamiem sarežģījumiem, piemēram, hipertoniju, asiņošanu, anēmiju.

Vienlaikus pētnieki norāda, ka atlikt nākamā bērna radīšanu, piemēram, piecus gadus pēc iepriekšējās grūtniecības, arī nav īpaši labi, akcentējot nelabvēlīgo ietekmi tieši uz mātes veselību. Šajā laikā – starp grūtniecībām – sievietei var rasties cita veida veselības problēmas, kas saistītas ar organisma novecošanos, kas savukārt var negatīvi ietekmēt grūtniecības norisi.

Protams, zinātnieki norāda, ka šīs ir tikai vispārīgas rekomendācijas, jo katras sievietes gadījums jāskata individuāli. Galvenais, lai sieviete gan fiziski, gan emocionāli ir gatava šim notikumam – jaunai grūtniecībai. Piemēram, Pasaules Veselības organizācija uzskata: lai sievietes organisms pilnībā atjaunotos un sagatavotos jaunai grūtniecībai, starp grūtniecībām jābūt ne mazāk kā divu gadu intervālam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!