Bērns ceļo bez vecākiem. Robežsardze skaidro par nepieciešamajiem dokumentiem  (3)

Gadījumos kad bērns, kurš ir Latvijas pilsonis izceļo viens vai ar kādu radinieku (kas nav vecāki), bērnam robežšķērsošanas vietā ir jāuzrāda šādi dokumenti:

1. Derīga Latvijas Republikas pilsoņa pase vai eID karte;
2. Vismaz viena vecāka vai aizbildņa notariāli apliecināta piekrišana bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts (pilnvara). Pilnvarā ir jābūt norādītam vai bērns var ceļot viens pats vai arī tikai pilnvarotas personas pavadībā. Pilnvarai ir jābūt apstiprinātai pie notāra.

Lietderīgi būtu atgādināt, ka, šķērsojot valsts robežu, bērnam robežšķērsošanas vietā ir jāuzrāda pilnvaras oriģināls vai arī tās notariāli apstiprināta kopija. Ja kopija nav notariāli apstiprināta, – tā nav derīga.

Papildus Robežsardze norāda, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem gadījumos, kad pilnvara ir izdota ārvalstīs, tai ir jāpievieno notariāli apliecinātu tulkojumu valsts valodā.

Nereti vecāki uzdod jautājumus par nepieciešamo dokumentu apjomu, ceļojot ar lidmašīnu vai pa sauszemi. Informējam, ka neatkarīgi no tā, vai valsts robeža tiek šķērsota pa sauszemi, dzelzceļu, ostā vai lidostā, prasības attiecībā uz bērnu robežšķērsošanu ir vienādas - jāuzrāda visi iepriekš minētie dokumenti.

Pilnvara nav nepieciešama visos gadījumos

Bērnam ir jāuzrāda pilnvara, izceļojot uz trešajām valstīm (Krievija, Baltkrievija u.c.), kā arī uz valstīm, kuras nepiemēro Šengenas līguma prasības – neietilpst Šengenas zonā (Lielbritānija, Īrija, Kipra, Rumānija, Bulgārija). Ministru kabineta noteikumi Nr.721 "Kārtība, kādā bērni šķērso valsts robežu" nenosaka nepieciešamību uzrādīt pilnvaras ceļojot pa valstīm, kuras ietilpst Šengenas zonā (Vācija, Spānija, Francija, Dānija, Zviedrija u.c.).

Šķirtās ģimenes

Gadījumos, kad vecāki ir šķirti, un ir tiesas spriedums, ar kuru vienam no vecākiem ir noteikta atsevišķas aizgādības nodibināšana pār bērnu, bērnam izceļojot, ir jāuzrāda pilnvara no tā vecāka, kurš īsteno aizgādību par bērnu.

Gadījumos, kad izceļo bērns, kura viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis bet otrs no vecākiem kādas trešās valsts pilsonis, pilnvarai ir jābūt no tā vecāka, kurš ir Latvijas pilsonis.

Pase vai eID karte?

Latvijas pilsoņa personas apliecība dot tiesības tās turētājam ceļot uz Eiropas Savienības - Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Kipra, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Rumānija, Apvienotā Karaliste, Horvātija, Eiropas Ekonomikas zonas - Norvēģija, Islande, Lihtenšteina valstīm un Šveices Konfederāciju.

Gadījumos, kad Latvijas pilsonis - bērns ceļo uz trešajām valstīm (Krievija, Baltkrievija u.c.) robežpārbaudes laikā ir jāuzrāda pase. Tas ir tā iemesla dēļ, ka valstīm, kurām ar Latviju ir spēkā vīzu režīms, -vīzu var ielīmēt tikai pasē.

Personas apliecības izmantošana pieļaujama tikai gadījumos, kad pase ir zudusi vai kļuvusi lietošanai nederīga atrodoties ārvalstīs (Latvijas pilsonim ir tiesības personas apliecību izmantot kā ceļošanas dokumentu, lai atgrieztos Latvijā).

Gadījumos, ja kādam ir šaubas par nepieciešamajiem dokumentiem, lai šķērsotu robežu, Robežsardzes darbinieki diennakts režīmā uz jebkuru jautājumu atbildēs pa tālruni 67075616.

Vecāku rakstīts špikeris

Tāpat robežsargi vērš uzmanību, ka katrai aviokompānijai var būt atšķirīgi nosacījumi par bērnu ceļošanu, tādēļ pirms doties ceļā, noteikti jāpainteresējas, kam būtu jāgatavojas.
Vēl robežsargi iesaka, - gadījumos, kad bērns ceļo viens, uzrakstīt uz papīra lapiņas vecāku tālruņa numuru un vēstījumu angļu valodā, ka bērnam nepieciešama palīdzība. Ja bērns ir apmaldījies vai viņam atgadījusies vēl kāda cita ķibele, viņš, pirmkārt, var nezināt angļu valodu, kurā spēj sarunāties vairums citu valstu iedzīvotāji, otrkārt, var būt tik apmulsis un nobijies, ka zaudējis teju valodu. Bērnam ir jāieskaidro, ka šādās reizēs jāvēršas pie policistiem, robežsargiem vai citiem formās tērptiem lidostas darbiniekiem, uzrādot vecāku iepriekš uzrakstīto vēstījumu par nepieciešamību saņemt palīdzību. Ja svešinieki nesapratīs, kas ar bērnu noticis, viņi vismaz telefoniski varēs sazināties ar bērna vecākiem.