Foto: PantherMedia/Scanpix
Populārāko gāzēto dzērienu 0,5 l pudeles sastāvā vidēji ir 13 - 15 tējkarotes cukura. Pēdējo 50 gadu laikā šo dzērienu patēriņš un pieejamība palielinājusies par aptuveni 500%. Šobrīd varam teikt, ka šie dzērieni ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas sekmē liekā svara veidošanos bērniem un pusaudžiem. Neskatoties uz to, ka cilvēki ir dzirdējuši par riskiem, kāpēc viņi turpina uzturā lietot gāzētos dzērienus un atļauj tos lietot arī bērniem?

Atbilde slēpjas vienā no vienkāršākajiem un reizē biedējošākajiem skaidrojumiem – "atkarība".

Starp vārdiem "gāzētais dzēriens" un "slikti" pēdējo gadu laikā pieņemts likt vienādības zīmi. Visi esam apraduši ar ziņām par to, cik tie var būt kaitīgi organismam, jo par to runā gan veselības organizācijas, gan mediji. Bet kāpēc mēs joprojām nevaram pārstāt tos lietot?

Uzreiz sāksim ar atbildi – problēma neslēpjas tajā, ka dzērieni ir gāzēti. Nebūt ne, – vai esat bieži novērojuši satraukumu par to, ka skolā tirgo gāzētu minerālūdeni? Galvenā problēma ir cukurs. Pāris fakti ieskata gūšanai. Populārāko gāzēto dzērienu 0,5 l pudeles sastāvā vidēji ir 13 - 15 tējkarotes cukura. Uz dzērienu marķējumiem gan bieži vien norādītas tā sauktās "ieteicamās devas", kas veido 0,2 – 0,3 l šķidruma, lai gan reāli gan patērētāji, gan arī dzērienu ražotāji apzinās, ka visbiežāk cilvēks vienu 0,5 l dzēriena pudeli iztukšos viens pats.

Pēdējās desmitgadēs veiktie pētījumi arī pierādījuši, ka augsts cukura patēriņš noved pie svara palielināšanās un paaugstināta riska saslimt ar sirds slimībām.

Pasaulē jau vairākus gadus tiek skaļi un uzstājīgi celta trauksme par šķietami nekaitīgo cukuru. Zinātniece Dana Dovija 2014. gadā analizējusi cukura iedarbību uz cilvēku smadzenēm un secina, ka cukurs, kas ir dzērienos, aktivizē tos pašus baudas/atalgojuma centrus, ko narkotikas. Saldie gāzētie dzērieni uzskatāmi par tīru cukurūdeni, un to sākotnēji nevainīga lietošana var izraisīt atkarības rašanos. Zināms, ka atkarības var būt dažādas, un viena no tām ir tieši atkarība no saldinātiem dzērieniem.

Vai "cukurūdeņu" milzīgo patēriņu vispār ir iespējams ierobežot? Tas, ko varam darīt, ir vērst savu uzmanību uz to, ko patērē mūsu bērni – iemācīt, ka tīrs ūdens ir garšīgs un veldzējošs, iemācīt, ka labāk apēst svaigu augli, nevis dzert saldo, krāsaino suliņu vai limonādi.

Lai gan bērnu audzināšanā ir svarīgi sniegt brīvību, agrā vecumā uzturs būtu jākontrolē – atkarības, kas veidojas jau no mazas bērnības vēlāk ir grūtāk ārstēt. Agrā vecumā dzērienu izvēle būtu jākontrolē vecākiem, lai no mazotnes veidojas sāta sajūta, kas neprasa pārsaldinātus produktus. Šāda rīcība pasargās no liekā svara un vielmaiņas slimību attīstības nākotnē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!