Kad vasara tikko sākusies, seši Pierīgas novadi aicināja pie sevis ciemos aplūkot dažus no tūrisma apskates objektiem, cerot pie sevis šovasar ieraudzīt daudz mazu un lielu apmeklētāju. Daugavas lejtece – tā sauc sešu novadu – Stopiņu, Salaspils, Ogres, Baldones, Ikšķiles un Ķekavas apvienību, kas paredz vienotu sadarbību ar Dabas aizsardzības pārvaldi, lai popularizētu tūrisma iespējas.

Devos izlūkos. Vienā dienā izbraucu sešus novadus, aplūkojot septiņus apskates objektus. Jāatzīst, kārtīgai to izzināšanai laika nepietika, taču katru no tiem atsevišķi noteikti iesaku apmeklēt ikvienai ģimenei – gan ar, gan bez bērniem.

Runājoša žagata un bezmaksas piknikošanas vieta


Pirmais pieturas punkts - piemājas zoo "Brieži", kas atrodas Stopiņu novada Ulbrokā, pašā ceļa malā. Mūs sagaida saimniece Signe Utāne. Viņa ir daudzbērnu mamma, kuras aprūpētais zoo darbojas trešo sezonu. Signe pēc izglītības ir ekonomiste, un ne vienu brīdi ģimene nav domājusi, ka sāks biznesu tūrisma jomā. Sākumā ģimenē bija suns, kaķis un kāmis, kad bērni sāka lūgties pēc citiem mājdzīvniekiem. Kad to pulciņš jau bijis gana liels, ģimene nolēmusi, ka dzīvniekiem pašiem jāsāk pelnīt iztika. Tā arī pamazām zoo sāka veidoties.

Tagad piemājas zoo var aplūkot dažādus dekoratīvos putnus, jūrascūciņas, trušus, ēzeļu ģimeni, vairākus ponijus, kazas un aitas. Interesanti eksemplāri ir Haidšnukes aitas, sauktas vēl par purva aitām. Kad tās pavisam maziņas atvestas uz "Briežu" mājām, gulējušas kopā ar saimnieci vienā gultā, jo mazulēm vajadzējis siltumu un klātbūtnes efektu. Zoo var apskatīt arī vāverēnu meitenes, sivēnu, bet nu jau pāris nedēļas "Briežos" mīt arī divu dambrieži, kuri gan pagaidām cilvēkiem parādās reti - slēpjas krūmājos, jo vēl nav apraduši ar jauno mītnes vietu.

Vēl viens interesants zoo iemītnieks ir visparastākā žagata. To saimniekiem kāds atnesis, kad mazais putnēns bijis atrasts dārzā, vecāku pamests. Tagad žagata iedomājas, ka ir patiesā valdniece pār visiem zvēriem, tādēļ mēdz izturēties visai nikni. Šī iemesla dēļ žagata dzīvo būrī, bet vakaros, kad apmeklētāju vairs nav, tiek izlaista izlidoties. Turklāt žagata protot runāt skaidrā latviešu valodā. Saimnieces klātbūtnē viņa to nedara, jo atdarinot viņas balsi. Signe tikai dzirdējusi ierakstus, kā žagata ar citiem sasveicinās vai sauc mājas sargu – suni – palīgos.

Zoo piedāvā arī piknika vietas un dažādas aktivitātes bērniem – rotaļu laukumā. Tas viss ir pieejams bez maksas, samaksājot tikai ieejas biļeti. Arī cenas ir visai draudzīgas – pieaugušajiem – trīs eiro, bērniem – viens eiro, bet daudzbērnu ģimenēm, neatkarīgi no bērnu skaita, ieejas biļete ir septiņi eiro.

Koks, zem kura pīpēt miera pīpi un 'pērtiķu nāve'

Otrs pieturas punkts – Nacionālais Botāniskais dārzs Salaspilī. Tas plešas 129 hektāru platībā, un vismaz šajā gadalaikā – ir apburoši skaists. Nesen botāniskā dārza teritorijā atklāta arī Oranžērija, kurā var aplūkot augus no visas pasaules. Botāniskā dārza teritorijā pieejams arī neliels bērnu rotaļu laukums, kas paplašināts tikšot nākamgad. Pieejamas arī piknika vietas.

Botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns aizved pie kāda skujeņa un stāsta, ka parasti skolēnu ekskursiju laikā apmulsinot skolotājus. Lai skolēnus ieinteresētu stāstījumā, viņš par kādu skujeni saka, ka tam būtu jāatrodas katras skolas pagalmā, jo Āfrikā atsevišķas ciltis zem šī koka parasti pīpējušas miera pīpi. Tad nu gan dažs labs pedagogs izrādot neapmierinātību par šādu netiešu mudināšanu uz kaitīgiem ieradumiem. 

Savukārt oranžērijā ir kāds ļoti durstīgs augs. Pastāvot uzskati, ka augs esot biežs iemesls pērtiķu nāvei, jo dzīvnieki, lēkājot pa koku zariem, nereti uzkrīt augam. Tā kā tā lapas ir ļoti, ļoti asas, parasti dzīvnieki iet bojā. Arī šo stāstu botāniskā dārza pārstāvji iekļauj stāstījumā, lai bērniem būtu interesantāk.

Botāniskajā dārzā ir tik daudz augu, ka, - lai veltītu kaut vienu minūti katram no tiem, būtu nepieciešams pusotrs mēnesis, lai apskatītu visus augus, stāsta Svilāns.

Botāniskais dārzs regulāri savā teritorijā rīko arī dažādus pasākumus – stādu tirgus, amatniecības tirdziņus, koncertus. Par ieejas biļešu cenām informāciju var atrast šeit.

Kartupeļu stampiņa – nesprāgusi rokas granāta

Pēc skaistā botāniskā dārza apmeklējuma dodamies uz Ikšķiles novadā esošo Tīnūžu muižu. Šis apskates objekts visvairāk patiks puišiem, ja runājam par bērnu auditoriju. Muzeja apmeklējums ir bez maksas. Tajā izvietota pamata ekspozīcija, kas veltīta latviešu strēlnieku kaujām pie Mazās Juglas upes 1917. gadā. Muzeja ekspozīcijā apskatāmas līdz šim nepublicētas fotogrāfijas, ieroči, uniformas un citi kauju vietās atrasti priekšmeti. Muižas pārstāvis Kaspars Špēlis tik aizrautīgi stāsta par tā laika notikumiem, ka šķiet, esi tajos laikos. Jauki, ka šajā muzejā bērniem tiek ļauts visu ar rokām aptaustīt – uniformu, ieročus. "Svarīgi, lai vēsturi var iztaustīt, ļaut pieskarties," uzsvēra Kaspars, aicinot ģimenes ar bērniem apciemot muižu, tādējādi jau mazotnē audzinot "atvases" patriotiskā garā.

Limonādes automāti no 'padomijas' un veci vāģīši

Dodamies tālāk uz Ogres novadu, kur apciemojam Jāni Buku, kurš, sievas pierunāts, pavisam nesen publiski sācis izrādīt savu privāto kolekciju – vecas automašīnas, motociklus, rotaļlietas, velosipēdus un cita veida tehniku. Cilvēkiem, kuri auguši 'padomijā', būs ļoti interesanti. Savukārt viņu bērniem – "lielas acis" par tā laika rotaļlietām, braucamajiem, bērnu ratiņiem. Atgriešanās pagātnē. Jānis ir savācis un atjaunojis 41 automašīnu, turklāt tās visas ir braukšanas kārtībā.
Kurš no jums atceras uz ielām uzstādītos gāzēto dzērienu automātus? Arī tādi ir atrodami Jāņa kolekcijā – veseli trīs. Pagaidām tie nedarbojas, bet lūdzām Jāni, līdz nākamai viesošanās reizei, tos atjaunot.

Veco spēkratu kolekcijas "Tehnika no pagātnes" apskate ir pieejama par ziedojumiem.

Saule un Mēness – rokas stiepiena attālumā

Baldones observatorija – nākamais pieturas punkts. Tā ir vienīgā profesionālā observatorija Latvijā, kurā nodarbojas ar kosmisko objektu novērojumiem. Tur apskatāms "Varenais Šmits" – lielākais teleskops Baltijā un 12. lielākais pasaulē. Apmeklētāji observatorijā tiek gaidīti jebkurā diennakts laikā, iepriekš piesakoties. Jā, te iespējamas arī nakts ekskursijas. 

Parasti skolēnu grupām tiek novadīta nodarbība, kas ilgst stundu. Tajā bērnu vecumam atbilstošā veidā speciālisti pastāsta par to, kas aplūkojams debesu jumā. Interesanta sajūta, atrodoties lielajā kupolā, kura sānu malas griežas, bet augšējā mala pilnībā atveras, lai ieraudzītu debesis, bet tajās – zvaigznes. Observatorijas pārstāve Vija Eglīte parāda tuvumā Sauli, Mēnesi, citas planētas, aicina meklēt zvaigznājus. Ekskursijās var ierasties ģimenes ar bērniem, mīlas pārīši – ikviens interesents, tikai iepriekš jāpiesakās un pirms braukšanas jānoskaidro, kādi laika apstākļi ir Baldonē. Ja debesis būs nomākušās, ekskursija var neizdoties.

Cenas ir demokrātiskas – ģimene vai grupa līdz sešiem cilvēkiem – 15 eiro, nakts ekskursijas – pieci eiro no cilvēka. Plašāku informāciju par observatoriju var uzzināt šeit.

Ķekava nav tikai vistu ferma

Ķekava, lai kā to negribētos atzīt, visai daudziem asociējas ar vistām. Taču Ķekava var lepoties arī ar daudzām citām lietām. Es pabiju divos apskates objektos, ar ko paši ķekavnieki labprāt lepojas. Doles – Ķekavas luterāņu baznīca – celta 1783. gadā, baroka stilā. Baznīcas ziemeļu galā iemūrēta lielgabala lode no Napoleona kara 1812. gada. Baznīcā atrodas Augusta Annusa altārglezna "Kristus svētī bērnus". Uzkāpjot 15 metrus augstajā baznīcas tornī, var redzēt Ķekavas panorāmu.

Turpat pāri ielai – vērts ieiet Ķekavas novadpētniecības muzejā. Tur atrodama ekspozīcija par Ķekavas novada vēsturi no senākiem laikiem līdz pat mūsdienām. Muzejā var iepazīties ar mākslinieka Edgara Ozoliņa daiļradi – karikatūrām. Muzejs arī organizē dažādas tematiskās nodarbības bērniem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!