Šai sakarā vēlamies noskaidrot, kāda tad ir mūsdienu mājsaimniece – ar kādiem pienākumiem un grūtībām sastopas, kā pavada savu ikdienu, par ko sapņo un pēc kā tiecas nākotnē? Cik viegli ir savu ikdienu veltīt bērnu audzināšanai un mājsaimniecības pienākumu veikšanai? Vai atliek laiks, ko veltīt savai izaugsmei un personības attīstībai?
Atbildes uz šiem jautājumiem centāmies gūt, aptaujājot portāla Cālis.lv lasītājas, kā arī vēršoties pie sievietēm, kuras savu ikdienu pavada mājās, konkrētajā dzīves posmā nestrādājot algotu darbu. Lūk, spilgtākās atbildes, ko noskaidrojām, tā izkristalizējoties mūsdienu mājsaimnieces tēlam.
"Es pati nezinu nevienu mājsaimnieci, kura apzināti izvēlētos dzīvi vadīt vien mājās. Tiklīdz bērnu ir iespējams pieteikt dārziņā, tiek atsāktas darba gaitas, ja, protams, ir tāda iespēja. Pretējā gadījumā, dažādu faktoru dēļ darbu neatrodot, sieviete paliek mājās. Tā, manuprāt, ir tāda piespiedu būšana mājsaimnieces lomā. Diezin vai mūsdienu sievietes ir apmierinātas, sastopoties ar iespēju trūkumu sevi realizēt un attīstīt."
"Arī es ieņemu iepriekš minēto "mājsaimnieces amatu", jo jau ilgāku laiku neesmu strādājusi nevienā nopietnā darbavietā. Vien darbojos kādā biedrībā, kurai veltu neilgu laiku savā ikdienā – aptuveni divas stundas.
Tāpat reizēm organizēju nelielus pasākumus savas interešu jomas ietvaros. Tiesa, šādu dzīvesveidu piekopu arī pirms bērna piedzimšanas. Domāju, absolūtas "mājās sēdētājas" esam vien uz to brīdi, kamēr bērns nav sācis iet dārziņā. Arī ilggadējām mājsaimniecēm parasti ir kādi hobiji, kuru ietvaros tiek arī nedaudz strādāts, kā arī daudzas jaunās māmiņas izvēlas studēt, apmeklēt dažādus kursus un kaut kā tomēr papildināt savas zināšanas."
"Pati nepiederu pie mājsaimnieču kategorijas, bet zinu trīs gadījumus, no kuriem katrs ir atšķirīgs, tomēr visus vieno būtisks faktors, kas, manuprāt, ļauj sievietēm būt mājsaimnieces statusā – vīra spēja materiāli nodrošināt ģimeni.
Pirmajā gadījumā sievietei ir trīs bērni, visi dzimuši viens pēc otra. Mamma ar savu darbu varēja nopelnīt samērā maz, bet ar vīra sapelnīto var iztikt labi, līdz ar to māte "strādā" par bērnu izvadātāju uz pulciņiem - katram bērnam ir divi pulciņi, kas tiek apmeklēti. Ja tā padomā, trīs bērnus izvadāt uz vajadzīgajām vietām ik dienas – tas nemaz nav viegli. Mājas solis, seriāli, bērnu pulciņi – tā arī dienas tiek aizpildītas.
Otrajā gadījumā tagadējā mājsaimniece ir kādreizējā karjeriste, kura, brīdī, kad teju izjuka ģimene un bērniem bija problēmas skolā, nolēma pārtraukt savu profesionālo attīstību, lai veltītu laiku sev un ģimenei. Tiesa, neskatoties uz to, sievietei aizvien ir ļoti aktīva sociālā dzīve. Un tagad ir arī daudz vairāk laika sev, bērniem un ģimenei, kas kaut kādā mērā ģimenei sniedz arī ekonomisku pienesumu.
Arī trešajā gadījumā sieviete, kura bija izteikta karjeriste, no tā visa aizgāja bērna veselības stāvokļa dēļ. Bija mērķis mainīt pilnas slodzes darbu pret tādu amatu, kurā ir elastīgs darba grafiks. Meklējumi nevainagojās panākumiem un gūtā pieredze bija neveiksmīga, tāpēc, tā kā ģimene finansiāli to varēja atļauties, tad savu laiku sieviete tagad velta bērnu vadāšanai uz pulciņiem un pašas hobijiem.
"Es izvēlējos neatgriezties darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, jo mans vīrs pelnīja pietiekami, lai uzturētu ģimeni. Tā nu savu laiku varu veltīt bērnam, sev, mīļotajam un ģimenes pavarda uzturēšanai, kas nepavisam nav grūti vai apnicīgi. Mana ikdiena tik un tā ir piesātināta – iespējas sevi pilnveidot ir vienmēr! Vajag tikai gribēt!"
"Patiesībā es pat priecājos, ka esmu izrāvusies no agrākā vāveres riteņa, jo enerģijas, lai kvalitatīvi veiktu savu darbu, veltītu laiku bērniem un mīļotajam, kā arī sev, kas nepavisam nav mazsvarīgi, vienkārši nebija.
Protams, nebija viegli pieņemt lēmumu aiziet no darba, taču streikot sākusī veselība mani pārliecināja, ka ir pēdējais laiks kaut ko savā dzīvē mainīt. Tagad jau gadu nestrādāju un pagaidām neplānoju atsākt algota darba pienākumu pildīšanu, lai gan bērns šoruden sāks iet pirmajā klasē un laiks it kā būtu. Tā vietā pilnveidoju sevi – apmeklēju kursus, mācos svešvalodu un pamazām plānoju uzsākt ģimenes biznesu sadarbībā ar māsu, kurai piepalīdzu. Tāpat tuvākajā nākotnē ar vīru vēlamies otru bērniņu – ģimene un pašas izaugsme, nestrādājot sveša uzņēmuma labā, ir mana šī brīža prioritāte."
"Tā nu ir sanācis, ka mājsaimniece esmu teju visu sava pieauguša cilvēka mūžu. Pēc augstskolas beigšanas un bakalaura grāda iegūšanas negaidīti paliku stāvoklī, strādājusi vien īsu brīdi, turklāt jomā, kas mani nepavisam nesaistīja. Šobrīd audzinu divus gadus veco meitu, savukārt mans vīrietis, ar ko neilgi pirms dzemdībām apprecējāmies, gādā par ģimeni. Man patīk būt mājās. Dzīve ir nesteidzīga, redzu, kā pieaug mūsu bērns, varu veltīt laiku saviem vaļaspriekiem – ēst gatavošanai un dārza darbiem. Jā, esmu jauna, taču mani nekad nav vilinājusi milzu karjera."
"Es pieturos pie uzskata, ka vīram jāpelna naudu, bet sievai ar meitu jābūt laimīgām un skaistām. Tāds ir arī mūsu ģimenes modelis. Protams, man ir savas intereses, taču apziņa, ka varu doties iepirkties vai atpūsties brīžos, kad citas sievietes smagi strādā, ir patīkama un liek novērtēt to, kā iegrozījusies mana dzīve.
Varu veltīt laiku gan grāmatu lasīšanai, gan dažādiem kursiem un savam vaļaspriekam – fotografēšanai, gan laiskoties skaistumkopšanas procedūrās un vienkārši nedarīt neko, ja ir tāds noskaņojums. Tā kā mūsu ģimenē par mājsaimniecības pienākumiem atbild kalpotāja, kas nāk uzkopt māju trīsreiz nedēļā, mans vienīgais uzdevums ir pagatavot ēst, ko man, par laimi, ļoti patīk darīt."
"Par mājsaimnieci kļuvu pēc došanās bērna kopšanas atvaļinājumā, jo pēc tā no darba diemžēl tiku atlaista. Esošā situācija mani neapmierina, jo šķiet, ka izniekoju sevi, savu potenciālu un dzīvi kopumā. Kamēr jaunu darbu neesmu atradusi, kas, ceru, tuvākajā laikā mainīsies, bērns vēl ir mājās, taču plānoju dēlēnu laist bērnudārzā, lai turpinātu sevi realizēt ne tikai kā māti un sievu, bet arī sievieti, savas jomas profesionāli un plaukstošu personību."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
