Pirmo reizi pasaulē piedzimis mazulis, izmantojot iepriekš sasaldētus un vēlāk transplantētus olnīcu audus

Sieviete laidusi pasaulē veselu puiku. Žurnāls vēsta, ka sievietes olnīcu audi tikuši iesaldēti, kad viņa bijusi 13 gadus veca – neilgi pēc tam, kad viņa sākusi ārstēties no sirpjveida šūnu anēmijas. Terapijas rezultātā daļa olnīcu atteikušās strādāt, tādēļ mediķi pieļauj, ka sieviete nekad nebūtu varējusi ieņemt bērnu, ja netiktu veikta šī audu transplantācija.

Diagnoze meitenei tika noteikta jau piecu gadu vecumā. Viņa dzimusi Kongo, bet uz Beļģiju pārcēlās 11 gadu vecumā. Tad arī beļģu ārsti novērtēja, ka viņas veselības stāvoklis ir tik smags, ka meitenei būs nepieciešama kaulu smadzeņu pārstādīšana, ko arī pēc tam veica, izmantojot viņas brāļa audus. Taču pirms tam bija nepieciešams iziet ķīmijterapijas kursu, lai organisms neatgrūstu svešos audus. Tā kā ķīmijterapija negatīvi ietekmē olnīcu darbību, ārsti nolēma izņemt pusaudzes labo olnīcu un iesaldēt tās atsevišķas daļas. Tikmēr meitenes organisms jau sāka pieaugt, nobriest, taču menstruāciju viņai nekad nebija bijis. Daļa atstāto olnīcu atteica darboties, kad viņai bija aptuveni 15 gadu.

Pēc 10 gadiem sieviete, kurai tagad ir 27 gadi, nolēma laist pasaulē bērnu, un ārsti pārstādīja viņas iepriekš sasaldētās olnīcu daļas atlikušajās olnīcās, bet vēl 11 olnīcu audu daļas – citās ķermeņa vietās. Pēc pieciem mēnešiem sievietei sākās menstruācijas, un nedaudz vēlāk viņa spēja palikt stāvoklī.

Ginekoloģe Izabella Demestre, kura ārstējusi jauno sievieti no neauglības, cer, ka šāda terapija palīdzēs arī citām jaunām sievietēm, jo īpaši uzsverot arī faktu, ka ar katru gadu pieaug to cilvēku skaits, kuri izārstējušies no dažādām smagām saslimšanām, kas diagnosticētas bērnībā. Vienlaikus ginekoloģe norādījusi, ka nepieciešams veikt pētījumu par mazākām meitenēm, jo šajā konkrētajā gadījumā audu paraugi tika ņemti jau tad, kad paciente bija sasniegusi pubertātes periodu. Pēc ārstes domām, šādu terapiju būtu jāpielieto vien tādos gadījumos, kad patiešām pastāv liela varbūtība, ka reproduktīvā sistēma atteiksies pildīt savas funkcijas.

Profesors Saimons Fišhels atzinis, ka "šī lieta ir svarīga un izceļ turpmāko virzību cilvēka reproduktīvajām tehnoloģijām". Viņš gan norādījis, ka tas nav pirmais panākums, izmantojot sasaldētus un saglabājušos olnīcu audus, bet tas ir pirmais šāda veida gadījums attiecībā uz slimības vēsturi.