Dejas uz jumta un nākotnē arī citās dejošanai šķietami neierastās vietās ir projekta "Laimīgās dejas" sastāvdaļa. To organizē horeogrāfe Līva Gudule, kas džeza dejas praksi ir apguvusi gan Latvijā, gan dejas studijās Amerikā, šovasar ik trešdienu pasniedzot deju nodarbības visiem kustēties gribētājiem. Jāpiebilst, ka iepriekšējai pieredzei dejošanā, vecumam, dzimumam, ritma izjūtai vai tās trūkumam un citiem faktoriem nav nozīmes. Svarīgākais ir vienkārši gribēt dejot, un uz nodarbībām aicināts ikviens, kurš nespēj pēdas noturēt mierā, izdzirdot mūziku.
Pie lēmuma izveidot deju studiju "Happy Dance Studio" Līva nonākusi gluži dabiski. "No dažādiem nejaušiem deju apmācību pasākumiem salasījās cilvēku bariņš, kas vēlējās turpināt dejot pie manis – tā nu mēs satikāmies reizi nedēļā un dejojām. Bariņš pamazām auga, un deju vakaru skaits palielinājās. Kad par to sāka interesēties cilvēki no malas, 2013. gadā ar komandu izveidojām deju studiju," atminas horeogrāfe (par Līvas profesionālo pieredzi vairāk iespējams uzzināt šeit).
Taujāta par dejas lomu savā ikdienā, Līva atbild, ka atbildi nav iespējams noformulēt pāris rindās. "Deja ir tas brīdis, kad cilvēks ir ar mazāk maskām, viņa dvēsele runā skaļāk par prātu, acīs var redzēt emocijas - vai tā ir degsme vai kautrība, skumjas vai dzīvesprieks, vai iekšējā cīņa...
Deja man nozīmē valodu. Dažiem patīk itāļu, dažiem - franču, mana mīļākā - ir dejas valoda. Vakaros satiekas visdažādākie cilvēki - mēs nerunājam par to, kurš strādā kafejnīcā, bankā vai skolā. Mūsu dvēseles satiekas un runā dejas valodā," priecājas horeogrāfe.
Ideja dejot neparastās vietās radusies vēl pirms deju studijas dibināšanas: "Pašā sākumā, kad vēl nebija izveidota deju studija, satikāmies uz deju nodarbībām - tā bija vasara, un mēs dejojām uz jumta. Tas bija brīnišķīgi, tā nu mēs iesaucām sevi par "laimīgajiem dejotājiem". Un no šīs iesaukas arī vēlāk radās studijas nosaukums "Happy Dance Studio"."
Jāpiebilst, ka laimīgās dejas krasi atšķiras no Līvas darba ikdienā, kad tiek gatavoti deju priekšnesumi un nelielas izrādes. "Tas ir pilnīgi cits process - intensīvs darbs ar sevi, laiks un enerģija soļu slīpēšanai, lai pēc tam skatītāju ovācijas būtu mūsu balva par ieguldīto darbu un sviedriem.
Tomēr, tam visam paralēli, dažreiz vienkārši gribas padejot savam priekam. Bez lielas slīpēšanas un piepūles, vienkārši kustīgai atpūtai un savam priekam. Tā nu arī radās projekts "Laimīgās dejas", kurām var vienkārši pievienoties cilvēki arī no malas un nejusties, ka kaut kas ir iekavēts," uzsver Līva.
Laimīgo deju cikla pirmā nodarbība tika veltīta ceļojumam džeza pasaulē - Brodvejas džezs, lindihops un čarlstons, Brodveja, Hārlema un Čikāga. Tik daudz soļu, tik daudz jautrības un tik daudz dinamikas! Ar acs kaktiņu palūkojoties uz sanākušajiem dejotājiem, pamanīju, ka katrs ar horeogrāfes Līvas demonstrētajām kustībām tiek galā, kā nu prot, taču ikviena sejā mirdzēja smaids, laiku pa laikam ieskanoties arī skaļākiem smiekliem.
Uzķerot soļus un ļaujoties mūzikai, pasākuma burvībā aizmirsos arī es, priecājoties, ka atvairīju darba dienas noslēgumam raksturīgo slinkumu un vēlmi nodarbību izlaist, tā vietā turpinot laiskošanos tuvējā parkā.
Principā, lai izprastu sajūtas un to amplitūdu, ko īsajā deju nodarbībā bija iespējams izbaudīt, tā jāapmeklē pašam. Mani piepildīja enerģijas lādiņš un negaidīts mundrums, kas lieliski atsvaidzināja to rutīnu, kas uz brīdi bija pārņēmusi manu ikdienu.
Atzīstu, ka nodarbība šķita pārāk īsa, taču tās noslēgumā izdzīvotā meditācija, caur četriem elementiem – zemi, gaisu, ūdeni un uguni – izjūtot sevi kustībā, ļāva ar prieku atgriezties dienas ritējumā. Un jāpiebilst, ka pēdas, man pēc nodarbības soļojot mājās, joprojām šķita planējam pāris centimetru virs zemes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
