Gatavojam ziepju burbuļu pūšanas šovu mājas apstākļos

Mēģinot mājas apstākļos pagatavot šķidrumu ziepju burbuļu pūšanai, daudzas mammas eksperimentē un ūdenim mēdz pievienot dažnedažādākas lietas: no šampūna līdz pat trauku mazgājamam līdzeklim. Parasti rezultāts nav īpaši iepriecinošs – visbiežāk nākas vien doties uz veikalu un pirkt kārtējo ziepju burbuļu iepakojumu ar "pareizo" šķidruma saturu.

Labākas kvalitātes ziepju burbuļi, kas ir arī dārgāki, ir ilgnoturīgāki, labāk lido, spilgtāk izkrāsojas saules staros. Taču nereti arī mājās pagatavotie ziepju burbuļi izdodas pietiekami labi, ja šķidrums samaisīts pareizajā konsistencē.

Daži ziepju burbuļu ražotāji šķidrumam pievieno glicerīnu, kas pazīstams kā labs roku ādas kopšanas līdzeklis, kas mīkstina ādu. Tas arī ir pats galvenais noslēpums jeb komponents, kam būtu jābūt ziepju burbuļu šķīdumā, lai tos pūšot, burbuļi veidotos lieli, spilgti un noturīgi. Glicerīnu var iegādāties aptiekās.

Ideālais šķidrums ziepju burbuļu pagatavošanas sastāv no sešām daļām ūdens (600 ml), divām daļām šampūna vai šķidrajām ziepēm (200 ml) un vienu daļu glicerīna (100 ml). Turklāt tā kvalitāte arī ir atkarīga no ūdens, – jo tas mīkstāks, jo noturīgāki būs uzpūstie burbuļi, tādēļ šķidruma pagatavošanai labāk izvēlēties destilētu ūdeni vai arī uzkarsēt krāna ūdeni, ļaujot tam kādu laiku nostāvēties. Šķidrumam var nedaudz pievienot cukuru, kas iepriekš izšķīdināts nelielā ūdens daudzumā.

Lai burbuļi izdotos krāsaini, ūdens vietā labāk izvēlēties šķidrumu, kas iekrāsots ar pārtikas krāsvielām vai arī visparastāko augļu sulu, tikai atšķaidītu. Taču neviens vēl nav izdomājies, kādu vielu vajadzētu pievienot, lai ziepju burbuļi, kad pārplīst un "nosēžas" uz grīdas, neatstātu ziepju nosēdumus. Tādēļ teju populārākā bērnu izklaide – ziepju burbuļu pūšana – mammām var radīt dažas neērtības, ja process tiek veikts mājās.

Ziepju burbuļu šovs mājās

Daudzi šova elementi, kas tiek izmantoti ziepju burbuļu pūšanā, gūti no Ginesa rekordu grāmatas. Piemēram, tajā ir atzīme par vislielāko burbuli, kas bijis 1,5 reiz 3,3 metri, ko 2007. gadā uzpūtis Sems Hrists. Eksperimentā piedalījušies 50 cilvēki, kas visi ievietojušies uzpūstajā burbulī.

Nedaudz agrāk – 1996. gadā, Alans Makkejs uzpūta pašu garāko burbuli – 32 metru, bet 1997. gadā Fens Jangs no burbuļiem izveidoja sienu 50 metru augstumā, aptverot 370 kvadrātmetru platību.

Līdzīga veida un izmēru burbuļus var uzpūst arī mājās. Lai izveidotu daudz mazus burbulīšus, vislabāk izmantot gredzenu. Lielus burbuļus, kas veidojas viens uz otra, vislabāk pūst caur šauru caurulīti – 10-12 mm diametrā, turklāt visērtāk būs izmantot kartona caurulīti.

Milzīgus burbuļus var uzpūst pat bērni. Tam būs nepieciešams pagatavot vienkāršu ierīci: divām nūjām galos jāpiesien aukliņas, turklāt vienai no tām jābūt divreiz lielākai par otru, un pie tās jāpiesien neliels atsvars, piemēram, rieksts. Rezultātā, - nūjas, paņemot rokās, izveidos tādu kā trijstūri. To ievieto ziepju šķidrumā, paceļ un pakāpeniski attālinās no ziepju šķidruma, ļaujot gaisa plūsmai izveidot milzu burbuli.

Ziepju burbuļa diametrs būs atkarīgs no aukliņu garuma, bet izmērs – no tā, cik tās saskārušās ar šķidrumu, kā arī no tā, cik ilgi tu turpināsi atkāpties, kad trijstūris izcelts no šķidruma, ļaujot burbulim pašam uzpūsties. Lai šādu milzeni palaistu brīvā lidojumā, nepieciešams akurāti sakrustot nūjas, lai aukliņas saskartos.

Lai panāktu, ka burbulī atrodas cilvēks, būs nepieciešama neliela izmēra vanniņa, kas piepildīta ar ziepjūdeni, kā arī no stieples izveidota jebkuras formas kontūra. Cilvēks iekāpj vanniņas centrā, pie viņa tiek pielikta kontūra, bet pēc pāris sekundēm ziepju burbuļu pūtējs kontūru sāk celt augšup, bet cilvēks vanniņā pamazām apklājas ar plānu sienu, ko veido ziepju burbulis.

Vēl viens veids, kā pārsteigt skatītājus – burbuļus piepildīt nevis ar parastu gaisu, bet ar dūmiem. Ja gaisa vietā izmanto sakarsētu gāzi, tad burbuļi paliek kā mazas bumbiņas, kas pašaizdegsies augstas temperatūras iedarbībā. Šo procesu gan jāuztic tikai pieaugušajiem.