Līgo un Jāņus svin katra ģimene – ar savām tradīcijām un izpratni. Taču kāpēcīšu vecuma bērniem vecāki nereti nemaz nevar paskaidrot, kādēļ tieši šajās dienās jāpin vainagi, jākur ugunskurs un jāēd Jāņu siers. Par to, kā vienkāršā valodā pirmsskolas vecuma bērniem izskaidrot svētku nozīmi, stāsta folkloriste un pirmsskolas vecuma pedagoģe Zoja Heimrāte. Arī par to, kas ir meitu un puišu Jāņu zāles, kāpēc siera ritulis ir apaļš.
Visu dzīves ritmu nosaka Saule
Uzzīmē apli – pašā augšā atrodas Jāņi, apakšā – Ziemassvētki. Sākot no Ziemassvētkiem, Saule sāk kāpt kalnā. Aplis ir pati Saule. Saulīte kāpj, kāpj augšā, dienām paliekot garākām, bet naktīm – īsākām. Kad Saule uzkāpj pašā kalna virsotnē, tad jāsvin Jāņi. Tad gaisma pilnībā ir uzvarējusi tumsu. Tūliņ pēc Jāņiem Saule sāk ritēt no kalna lejā, dienām kļūstot īsākām, bet pa ceļam ir vēl divi pieturas punkti – Lieldienas un Miķeļdiena, kad Saule divas reizes pārdomā – kāpt vai nekāpt kalnā. Tādēļ arī Lieldienās ir jāšūpojas, lai simboliski palīdzētu Saulei virzīties augšup kalnā, bet Miķeļdienā jāveļ bluķis, it kā uzņemoties visu smagumu uz sevis un palīdzot Saulei ripināties augšup. "Mani bērni visu šo ritumu saprot ļoti labi," saka Heimrāte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
