12 mācībstundas par 12 laulības gadiem

"12 laulības gados mēs ar sievu esam daudz ko piedzīvojuši. Mēs apprecējāmies vēl laikā, kad nebiju pabeidzis augstskolu. Diezgan ātri mana sieva palika stāvoklī. Es pabeidzu augstskolu. Parādījās mazulis. Tad bija divi spontānie aborti. Vēl četri bērni. Kad dzima mūsu pēdējais bērns, mūsu mājās auga pieci bērni vecumā līdz astoņiem gadiem.

Mums bija četras mājas. Esam dzīvojuši īrētā mājā un dzīvoklī, dzīvojuši četrās pilsētās, bijuši pieci dažādi darba devēji. Daudzās dzīves situācijās viss bijis kā paātrinātā režīmā. Šajos 12 gados mēs daudz ko uzzinājām. Paši par sevi, viens par otru, un laulības vērtību. Un par to, kāpēc tās vārdā ir vērts cīnīties.

Mēs bijām jauni, iemīlējušies un gatavojāmies kāzām. Kad viņa teica "jā", mums bija nedaudz virs 20. Taču tas nebūt nenozīmē, ka mēs bijām gatavi laulībai.

Pēc 12 kopā nodzīvotiem gadiem mēs noskaidrojām 12 lietas par laulību:

1. Vēlēšanās sadalīt pienākumus vienādi – vilšanās

Kādu laiku laulību uzlūkojām kā spēli. Sacensību. Ja es daru to, tad tev jādara tas. Satiec mani pusceļā, izdari kaut ko vairāk šeit. Ja tu izdarīsi 20 lietas, tad es arī tikpat daudz…

Tā ir kā sava veida spēle. Taču patiesais darbs darās tad, kad viens no jums nevar paiet līdz pusceļam. Kad papildus pienākumi jāveic otram. Iespējams, procentos tas veido 90 pret 10, ja tavs partneris ir slims vai depresijā. Neraugies uz laulību kā uz cipariem. Tad vienmēr kāds būs zaudētājs.

2. Nezaudē romantiku

Pašā mūsu romāna sākumā es visu laiku centos. Mums bija garas pastaigas, vakariņojām sveču gaismā, es daudz strādāju, lai viņu iekarotu. Kad kļuvām vecāki un apkrāvāmies ar pienākumiem, es vairākas reizes ļāvu uguntiņai mūsu starpā izgaist.

Cīņa par to, lai šī uguntiņa nenodziest, tas obligāti nenozīmē ceļojumu uz Parīzi. Tā var būt arī negaidīta tikšanās vietējā viesnīcas numuriņā, pēkšņi nolīgta auklīte, kas pieskatīs bērnus vakarā vai pat ar roku uzrakstīta maza, mīļa zīmīte…

3. Atrodiet savā laulībā vietiņu piedzīvojumiem

Pirmkārt, skūpstiet viens otru. Es neesmu perfekts, bet es cenšos sievu noskūpstīt uzreiz, kad atnāku mājās. Pirms tam, līdz es noskūpstu savus bērnus. Šādas, it kā sīkas detaļas, patiesībā ļoti daudz ko nozīmē.

Man ir svarīgi būt pirmklasīgam tēvam, taču vēl svarīgāk ir būt pirmklasīgam vīram. Citādi mēs pārvērtīsimies divos kaimiņos, kas vienkārši kopīgi audzina bērnus.

4. Pacietība – tas ir labākais apraksts mīlestībai

Bija viegli mīlēt sievu, kad bijām tikko precējušies. Viņai bija viegli mīlēt mani, kad viss bija labi. Taču daudz grūtāk ir cīnīties par mīlestību, kad jūs zaudējat bērnu. Vai ciešat milzu finansiālas neveiksmes. Vai atzīstieties kādā patiesi nepatīkamā noslēpumā.

Pasakas ir labas priekš kino, taču reālā dzīve bieži sit stiprāk, tā ir haotiska un dažkārt pat netīra. Izrādi pacietību, kad kļūst grūti.

5. Reālā dzīve veidojas no maziem mirkļiem

Bērna piedzimšana, sapņu mājas iegāde… Nozīmīgu notikumu laulībā ir gana daudz. Vienlaikus liela daļa dienas ir ikdienišķa rutīna. Es jūtos vainīgs, ka esmu palaidis garām daudz šo mazo mirkļu, kamēr strādāju, lai varētu realizēt lielās iespējas. Esmu sapratis, ka dzīve noris tieši šajos mazajos mirkļos. Tagad es mācos mīlēt ceļojumus tikpat stipri, kā tikšanās vietu.

6. Tuvība un klātbūtne – tas nav viens un tas pats

Atnākt mājās agrāk, nolīgt aukli, lai aizietu ar sievu uz satikšanos – tā ir lieliska lieta. Taču tu vari būt fiziski blakus, bet tas vēl nenozīmē būt tuvāk arī emocionāli.

Priekš manis emocionālā tuvība, – tas ir tā, ka tu ieklausies viņas sirdī, nevis nemitīgi sazinies pa tālruni, skaties acīs vai vēl kā citādi. Kad jums ir iespēja būt kopā fiziski, esiet kopā arī emocionāli.

7. Salīdzināšana nogalina prieku

Laikmetā, kad cilvēki nemitīgi sociālajos tīklos "izliek savas dzīves ainiņas", ir viegli sajusties, ka jūsu laulība ir "nekāda". It kā paziņu ģimene būtu jūs apspēlējusi.

Kad es sāku salīdzināt mūsu ģimenes kontus bankā, māju, bērnu uzvedību un laulību – ar citiem, es jau esmu zaudētājs. Tas man atņem prieku. Vienmēr būs citi, kuriem kaut kas ir vairāk, skaistāk, interesantāk. Nespēlējiet šo spēli.

8. Katram no jums ir iespēja visu pamest

Mēs visi pazīstam laulības, kas beidzas sāpīgi, nevis ar svētkiem. Šķiršanās danču vietā savā 50.kāzu jubilejā… Mēs ar sievu saprotam, ka ir dienas, kad ir daudz vieglāk padoties, nevis turpināt cīnīties. Taču katru dienu mēs turpinām izvēlēties viens otru. Mēs joprojām godīgi izturamies viens pret otru, ja kādam no mums nav bijusi taisnība. Tāpēc, ka tas ir to vērts.

9. Esi iniciators, lai otram izdarītu ko labu

Mēs savā laulībā bieži apspriežam, vai esam tie, kuri dod vai otrādi, - tikai gribam saņemt. Vai mēs dodam un kalpojam? Vai tikai saņemam un lietojam? Es esmu pārliecināts, ka nav labāka veida, kā nodzīvot dzīvi, kā otram sagādāt prieku, kalpot otra labā.

10. Dzīvojiet kā kopienā

Laulība ir sarežģīta padarīšana, taču vienlaikus brīnišķīga. Kad jūs dzīvojat izolācijā, vienmēr ir kārdinājums padoties. Taču, kad tev apkārt ir ģimene un draugi, kuri zina par tavām stiprajām pusēm un tavu cīņas sparu, tu visu laiku jūti un saņemsi atbalstu.

11. Tu man piedosi?

Atzīsimies sev: laulībā mēs esam netaisni viens pret otru daudz biežāk, nekā esam gatavi sev to atzīt. Mēs melojam, mēs piemirstam svarīgus datumus, mēs dusmojamies. Ir virkne citu piemēru.

Tā vietā, lai vainu uzveltu otram vai izvairītos no atbildības, vaicājiet: "Tu piedosi man?" Tad jūsu laulība kļūs stiprāka. Tieši šis jautājums, vairāk nekā "piedod man", ved uz samierināšanos.

12. Mīlestība uzvar

Šis saraksts var būt ļoti garš. Es nepieskāros tādām lietām kā godīgums, nepieciešamību atrast laiku randiņiem un akcentēt partnera stiprās puses. Taču neviens saraksts tā nestiprina laulību, kā to spēj paveikt mīlestība.

Lai kas notiktu, mīlestība uzvar. Tā uzvar visu. Tā kliedē šaubas. Tā palīdz pārvarēt bailes. Tā vedina paveikt lielas lietas. Mīlestība uzvar."