Iespējams, ka daudziem pieaugušajiem varētu būt pārsteigums par to, kādus jautājumus bērni uzdod speciālistiem, zvanot uz Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Uzticības tālruni. Nule kā publicēts inspekcijas pagājušā gada darbības pārskats, kurā atklājas gana daudz nepatīkamu lietu attiecībā uz bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem mūsu valstī, tostarp vecāku un bērnu attiecībām, audzināšanu.

2014. gadā inspekcijas Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunī 116111 kopā atbildēti 63 750 zvani. No tiem 10 700 jeb 17% gadījumos zvanītājiem tika sniegts psiholoģiskais atbalsts un palīdzība.

Ielūkosimies bērnu jautājumu būtībā

  • Zvana zēns un vēlas zināt, kā pareizi jālieto prezervatīvs;
  • 14 gadus veca meitene zvana un prasa, vai tas esot normāli, ka viņai joprojām neesot mēnešreizes;
  • 11 gadus veca meitene saka, ka visas viņas draudzenes jau esot pārgulējušas, bet viņa vēl ne. Jūtoties neiederīga un vēloties pārgulēt, jo esot bail atzīt draudzenēm, ka vēl esot jaunava;
  • 16 gadus vecs zēns vēloties zināt, vai pēc anālā seksa varot iestāties grūtniecība;
  • Meitene jau daudzus gadus smēķējot, esot sākusi kopā ar draudzenēm, tagad vēloties atmest, bet nezinot - kā.
  • Zvana zēns un stāsta, ka pārmērīgi lietojot alkoholu, tādēļ viņam rodoties nepatikšanas. Vēloties zināt, kā var tikt galā ar savu atkarību;
  • Zvana zēns un stāsta, ka par daudz pavada laiku pie datora, spēlējot spēles. Mamma arī sakot, ka ir par daudz. Zēns kļūstot agresīvs, ja spēlēt neļaujot. Saprotot, ka kaut kas jādara. Vēlas zināt, ko lai dara;
  • Zvanīja zēns un stāstīja, ka audžumāte mēdzot dalīt savus bērnus, sakot, ka viņas bērni esot pārāki nekā viņš, jo viņš neesot bioloģiskais. Zēnam liekot arī vairāk strādāt, nekā citiem bērniem. Viņš ģimenē jūtoties nenovērtēts;
  • Zvana meitene un stāsta, ka tēvs viņu regulāri piekaujot. Šovakar esot plēsis nost drēbes un mēģinājis izvarot;
  • Meitene stāsta, ka klasē viena meitene viņu izsmejot un apsaukājot viņas telefona dēļ. Meitene esot lūgusi palīdzību mammai un skolotājai, bet tas neesot devis rezultātus;
  • Zvana meitene no bērnu nama un sūdzas, ka citi bērni ne vien apsaukājot un sitot viņu, bet arī provocējot viņas agresiju;
  • Zvana mazs zēns un stāsta, ka internātskolas auklīte esot emocionāli vardarbīga, kliedzot uz bērniem un ieslēdzot viņus istabās.

Biežāk palīdzību meklē zēni

Salīdzinot 2012. un 2013. gadu, 2014. gadā turpina pieaugt zēnu, bet samazināties meiteņu skaits, kuri saņēmuši psiholoģiskās konsultācijas un atbalstu, zvanot uz Uzticības tālruni. Meiteņu skaits samazinājies no 53% (2013.) līdz 48% (2014.), savukārt zēnu skaits pieaudzis no 47% (2013.) līdz 52% (2014.).

Analizējot zvanu skaitu pa vecuma grupām, var secināt, ka 2013. un 2014. gadā lielākais skaits psiholoģiskās konsultācijas saņēmušo zvanītāju nemainīgi bija pusaudži vecumā no 12 līdz 15 gadiem, kas variē intervālā: 32% zvanu 2013. gadā un 44 % 2014. gadā. Tāpat redzams, ka 2014. gadā ir samazinājies pieaugušo zvanītāju skaits: 2013. gadā no kopējā konsultāciju skaita šīs vecuma grupas zvanītāji ir 15%, bet 2014. gadā - 13%, teikts inspekcijas gada pārskatā.

Procentuāli visās vecuma grupās, izņemot vecuma grupā līdz sešiem gadiem, kur zvanītāju skaits ir palicis nemainīgs un ļoti neliels (1%), zvanītāju skaits ir pieaudzis: no 7-11 gadiem par 4%, no 12-15 gadiem par 12%, no 16-18 gadiem par 4%, savukārt pieaugušo vecuma grupā samazinājies - par 2%.

Vērojams, ka pēdējos gados aizvien pieaug 12-15 gadus veco zvanītāju skaits, kas liek domāt, ka tieši šim vecuma posmam ir aktuāla vajadzība dalīties savās emocijās un pārdzīvojumos ar tiem cilvēkiem, kuri ir gatavi viņus uzklausīt. Arī mērķtiecīgs darbs, popularizējot Uzticības tālruni, ir pieskaitāms pie iemesliem, kāpēc bērni aizvien biežāk zvana, tā uzskata inspekcijas speciālisti.

Aktuālākās problēmas nemainīgas

2014. gadā, līdzīgi kā 2013. gadā, aktuālākās zvanītāju problēmas bija:

  • attiecības ar vienaudžiem, draugiem, vecākiem, vecvecākiem, pedagogiem, brāļiem, māsām, partneriem utt.;
  • vardarbība (fiziskā, emocionālā vai seksuālā) ģimenē, izglītības iestādē, no draugu puses, no partnera puses utt.;
  • interneta drošība;
  • atkarības;
  • problēmas, kas saistītas ar psihosociālo, garīgo un fizisko veselību;
  • seksualitāte un higiēnas problēmas;
  • dažādas emocionālās problēmas.

Attiecību problēmas ar vecākiem 2014. gadā bija visaktuālākais sarunu temats. Vairumā gadījumu sarunas bija par to, ka vecāki nerūpējas par saviem bērniem, nepievērš viņiem uzmanību, ir fiziski vai emocionāli vardarbīgi pret zvanītājiem. Bērni jūtas vientuļi, pamesti novārtā un nesaprasti, retāk – nobijušies no savu vecāku reakcijas.

Šīs sarunas saistās ar jautājumiem, kas skar bērnu nevēlēšanos mācīties un vecāku neizpratni par to. Bieži vien bērni zvana un stāsta, ka jūtoties vientuļi, pamesti vai izmisuši, jo vecāki ir pārāk aizņemti darbā vai risinot savstarpējos konfliktus (alkohola lietošana, strīdi, šķiršanās), kā rezultātā bērni tiek atstāti novārtā. Bieži bērni stāsta, ka viņus apbēdina vecāku savstarpējie strīdi un viņi nezina, ko lai dara to laikā. Tāpat bieži bērnu zvani ir saistīti ar vecāku fizisku un emocionālu vardarbību, retāk - seksuālu.

Partnerattiecību jomā jaunākus bērnus (12-15) pārsvarā satrauc jautājumi, kas saistīti ar savu jūtu paušanu, iepazīšanos ar pretējā dzimuma pārstāvjiem, kā arī ar bailēm vai kautrību, kas saistīta ar komunikāciju ar pretējo dzimumu (tika sniegtas 412 konsultācijas, runājot par grūtībām paust simpātijas, 338 – par grūtībām paust savas jūtas, kā arī 493 – par vēlmi veidot attiecības).

Savukārt vēlīna pusaudžu posma (16-18) zvanītāju partnerattiecību problēmas vairāk saistāmas ar nelaimīgu mīlestību, nesaprašanos ar otru pusīti, ar šķiršanos, kā arī seksuālām attiecībām. Tā, piemēram, 319 pusaudži vecumā no 12-18 gadiem zvanīja, lai pastāstītu par attiecību problēmām, 195 pusaudži vēlējās runāt par šķiršanos, bet 72 pusaudži – par emocionālu vardarbību partnerattiecībās.

2014. gadā joprojām nozīmīgu zvanu skaitu veido konsultācijas par skolēnu savstarpējo attiecību problēmām izglītības un aprūpes iestādēs – gadā saņemti 485 zvani. Šādi zvani ir saistīti ar emocionālu vai fizisku vardarbību un savstarpējiem konfliktiem. Vairumā gadījumu skolā vai aprūpes iestādē ir kāds agresors, kas uzbrūk citiem, un bērni un pusaudži zvana, lai gūtu padomu un atbalstu.

Joprojām augsts ir arī ir problēmu attiecībās ar pedagogiem skaits. Uzticības tālrunim bieži vien zvana ne vien bērni un pusaudži, bet arī viņu vecāki, kā arī citi izglītības un aprūpes iestāžu darbinieki, lai sūdzētos par konfliktiem, kas radušies saskarsmē ar pedagogiem.

2014. gadā ir samazinājies attiecību problēmu ar draugiem skaits (2013. g. – 518, 2014. g. - 368). Taču tā joprojām ir viena no zvanītāju biežāk minētajām problēmām. Parasti šādas konsultācijas ir saistītas ar konfliktiem starp draugiem, bailēm zaudēt jau esošos draugus, vēlmi atgūt zaudētos utt.

Seksuāla vardarbība samazinās

2014. gadā joprojām viens no biežāk minētajiem iemesliem, kāpēc bērni un pusaudži zvana Uzticības tālrunim, ir vardarbība. Salīdzinot ar 2013. gadu, emocionālas un fiziskas vardarbības daudzums ģimenēs ir pieaudzis, taču nedaudz samazinājies seksuālās vardarbības daudzums. Bērnu un pusaudžu savstarpējās attiecībās 2014. gadā gan fiziskās, gan emocionālās, gan seksuālās vardarbības daudzums ir samazinājies.

Izglītības iestādēs, salīdzinājumā ar 2013. gadu, ir palielinājies fiziskās vardarbības daudzums, bet samazinājies emocionālās un seksuālās vardarbības gadījumu skaits. Savukārt sūdzību skaits par fizisku, emocionālu un seksuālu vardarbību aprūpes iestādēs 2014. gadā ir samazinājies. 

Vardarbība ģimenēs 2014. gadā ir ievērojami pieaugusi. 2013. gadā kopumā tika saņemti 910 zvani par vardarbību ģimenē, savukārt 2014. gadā – jau 1026 zvani. Savukārt zvanītāju skaits, kas bijuši liecinieki vardarbībai ģimenē, ir samazinājies no 65 zvaniem 2013. gadā uz 31 zvanu 2014. gadā. Visvairāk zvanu ir bijis par fizisku vardarbību ģimenē no vecāku puses (244 konsultācijas), daudz retāk no vecvecāku, brāļu, māsu, patēvu, pamāšu un citu radinieku puses.

Zvanu daudzums saistībā ar seksuālo vardarbību 2014. gadā ir samazinājies. 2013. gadā tika saņemti pieci zvani par seksuālo vardarbību aprūpes iestādēs, savukārt 2014. gadā saņemts viens šāds zvans. Arī par seksuālās vardarbības gadījumiem izglītības iestādēs 2013. gadā tika saņemti seši zvani, savukārt 2014. gadā - četri zvani. Par seksuālo vardarbību bērnu un pusaudžu savstarpējās attiecībās 2013. gadā tika saņemti 99 zvani, bet 2014. gadā situācija ievērojami uzlabojusies, jo saņemti 40 zvani. Saistībā ar seksuālo vardarbību ģimenēs situācija arī ir nedaudz uzlabojusies - 2013. gadā saņemti 68 zvani, bet 2014. gadā - 61 zvans.

Bērni biežāk kā problēmas risinājumu min roku graizīšanu

Bērni un pusaudži, kas zvana uz Uzticības tālruni, mēdz lūgt psiholoģisko palīdzību jautājumos, kas saistīti ar psihosociālo, garīgo un fizisko veselību. 2014. gadā par šo tēmu saņemts nedaudz mazāks zvanu skaits (2464), nekā 2013. gadā (2502). Taču ir pieaudzis ar problēmjautājumiem par saskarsmes grūtībām saistīto konsultāciju skaits: 2014. gadā 1729 konsultācijas, bet 2013. gadā – 1592 konsultācijas.

Nedaudz samazinājies to konsultāciju skaits, kas saistītas ar pašnāvību vai pašnāvības domām: no 102 konsultācijām 2013. gadā uz 81 konsultāciju 2014. gadā. Savukārt ar auto agresiju saistītu konsultāciju skaits palielinājies no 29 konsultācijām 2013. gadā uz 46 konsultācijām 2014. gadā. Auto agresija ir roku graizīšana vai kāda cita veida mēģinājumi nodarīt sev pāri, pārciestās emocijas pārvēršot par fiziskām sāpēm. Bērni un pusaudži bieži jūtas vientuļi un nesaprasti, vecākiem nepietiek laika, ko veltīt saviem bērniem, savukārt bērniem nav ar ko izrunāties un kam uzticēties, tāpēc daži bērni, biežāk pusaudži, izvēlas alternatīvus veidus, kā tikt galā ar pārdzīvoto.

Nedaudz samazinājies to konsultāciju skaits, kas saistītas ar pašvērtējuma trūkumu: no 292 konsultācijām 2013. gadā uz 274 konsultācijām 2014. gadā, kā arī to konsultāciju skaits, kas saistītas ar ēšanas traucējumiem: no 29 konsultācijām 2013. gadā uz 21 konsultāciju 2014. gadā.

2014. gadā Uzticības tālrunis saņēmis mazāk zvanu arī jautājumos, kas saistīti ar fobijām (trīs), identitāti, dzīves mērķi, jēgu (14), ķermeņa/ fizisko izskatu (125) un cilvēka attīstības procesiem (171).

Seksuālie jautājumi – ļoti populāra tēma

2014. gadā, līdzīgi kā citos gados, seksuālo attiecību problēmas bija ārkārtīgi aktuāla tēma, teikts inspekcijas gada pārskatā. Seksuālo un reproduktīvo jautājumu klāstā, salīdzinot 2014. gada konsultāciju skaitu ar 2013. gadu, pieaugums vērojams saistībā ar kontracepciju (70). Taču nedaudz samazinājies konsultāciju daudzums jautājumos par seksuālajām fantāzijām (513), dzimumattiecībām (282), seksuālo higiēnu (124), grūtniecības iestāšanos (102), informāciju par grūtniecības procesu (53), masturbēšanu (51), seksuālo orientāciju (41) un STS saslimšanām (septiņi).

Biežāk lūdz padomus par alkohola un narkotiku lietošanas atkarības pārtraukšanu

Aktuāla tēma 2014. gadā bija arī jautājumi saistībā ar atkarību problēmām. Kopumā par šo tēmu zvanu skaits ir nedaudz samazinājies: 2013. gadā tika sniegta 641 konsultācija, savukārt 2014. gadā - 525 konsultācijas. Salīdzinot ar 2013. gadu, ir samazinājies to zvanu skaits, kad konsultācija bijusi nepieciešama saistībā ar vispārējiem atkarību problēmjautājumiem – no 196 konsultācijām (2013. gadā) līdz 66 konsultācijām (2014. gadā). Šo konsultāciju kategorijā biežāk ietilpst problēmas, kad palīdzību meklē atkarību izraisošo vielu lietotāju draugi, paziņas vai vecāki.

Konsultāciju skaits ir palielinājies jautājumos par alkohola lietošanu (212), narkotiku lietošanu (69), datora un interneta atkarību (19), bet toksisko vielu lietošanas problēmu (12) un azartspēļu atkarību (astoņas) skaits palicis nemainīgs. Savukārt samazinājies konsultāciju skaits jautājumos saistībā ar nikotīna atkarību (120) un medikamentu lietošanu – tādu gadījumu vispār nav bijis.

Bērnu emociju izpausmes

Analizējot zvanītāju emocionālās problēmas , 2014. gadā tās visbiežāk bija saistītas ar garlaicību (4107), apjukumu (3902), bezspēcību (3295), trauksmi (2210), bailēm (2184), aizvainojumu (2013) un dusmām (1780). 2014. gadā aktuālākās emocijas caurmērā bija izkārtojušās līdzīgi nekā 2013. gadā, taču kopumā to izpausmes ir samazinājušās, jo samazinājies kopējais sniegto konsultāciju skaits, norāda inspekcijas speciālisti.

Biežāk sastopamās emociju izpausmes, ar ko nācās saskarties Uzticības tālruņa konsultantiem, bija saistītas ar zvanītāju neiecietību (2004), nomāktību (1221) un agresivitāti (864), kas kā jaunas kategorijas 2012. gada nogalē tika iekļautas emocionālo problēmu sadaļā. Vēl arī minama vilšanās sajūta (450) un skumjas (478), kas papildinājušas minētās sadaļas reģistru. Minētās izmaiņas reģistrā ļāvušas aptvert plašāku zvanītāju emocionālo stāvokļu atspoguļojumu, kādēļ ievērojami mazinājušās tās emociju izpausmes, kas tika iekļautas kategorijā "citas", proti, no 932 konsultācijām 2013. gadā līdz 722 konsultācijām 2014. gadā.

Ir nedaudz samazinājies to konsultāciju skaits, kad zvanītāji jutušies izmisuši, proti, no 2183 konsultācijām 2013. gadā līdz 1396 2014. gadā, un bezspēcīgi – no 4168 konsultācijām 2013. gadā līdz 3295 2014. gadā. Tas parāda, ka pēc palīdzības pie Uzticības tālruņa retāk nekā pērn vērsušies zvanītāji, kuri, nonākot krīzes situācijā, izjutuši rīcības kontroles trūkumu. Krīzes situācijām kopumā raksturīgs augsts stresa un trauksmes līmenis, to laikā pazeminās adaptācijas spējas, un cilvēki vairs nespēj saredzēt konkrētās situācijas racionālu risinājumu.

Savukārt bezspēcībā nereti atspoguļojas cilvēka neticība tam, ka pastāv kādas institūcijas vai vispār ir kādas iespējas saņemt palīdzību. Ilgstoša atrašanās šādā stāvoklī var novest pie nomāktības un depresijas. Būtiski uzsvērt, ka gandrīz trīs reizes ir sarucis to konsultāciju skaits, kad zvanītāji sūdzējušies par depresiju – no 437 konsultācijām 2013. gadā līdz 123 konsultācijām 2014. gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!