Ko par personību atklāj neapzināti ķermeņa valodas paradumi un to kļūmes

Kā liecina dažādi pētījumi un aptaujas, bieža deguna kasīšana sarunas laikā komunikācijas partneriem var likt domāt, ka neesam patiesi un noklusējam atsevišķus faktus. Ķermeņa valodas speciālisti apgalvo, ka, kasot degunu, cilvēki cenšas maskēt nedrošību un satraukumu, savukārt, izvērtējot šo ieradumu no medicīniskā viedokļa, tiek lēsts, ka, paaugstinoties asinsspiedienam (kas notiek stresa ietekmē), paātrinās asinsrite, tām papildus pieplūstot sejai un degunam, kas, savukārt ierosina noteiktus ķīmiskus procesus organismā, kā rezultātā rodas nieze. 

Ķermeņa valodas speciālisti šai sakarā pauž uzskatu, ka deguna pakasīšana vienu līdz divas reizes sarunas laikā nav vērtējama kā aizdomīga, savukārt, ja tas notiek krietni biežāk, ir vērts izvērtēt, cik patiesi varētu būt sarunas biedra nolūki.

Pārmērīgi bieža acu mirkšķināšana sarunas laikā cilvēkam liek izskatīties nervozam un noraidošam, kā arī var liecināt par vēlmi maldināt otru, apgalvo ķermeņa valodas speciālisti. Tiesa, atsevišķās situācijās bieža mirkšķināšana var tikt traktēta arī kā simpātiju izrādīšana, izjūtot sarunas partnera pievilcību.

Jebkurā gadījumā – saglabājot vienmērīgu acu kontaktu, par sevi radīsi nosvērtākas un pārliecinātākas personas iespaidu, savukārt tevis paustajai informācijai tiks piešķirta lielāka ticamība, apgalvo eksperti.

Mums lūkojoties augšup, sarunas partneris šo žestu var tulkot kā faktu izdomāšanu un iztēles pielietošanu, sniedzot nepatiesu informāciju. Iespējams, jau esi dzirdējusi, ka ķermeņa valodas speciālisti lūkošanos uz augšu traktē kā izdomas, nevis atmiņas pielietošanu, īpaši, ja pirms palūkošanās augšup skatiens tiek vērsts arī uz kreiso pusi. Tiesa, līdzīgs "tulkojums" ir piešķirts arī skatiena vēršanai pa labi, savukārt, mums lūkojoties lejup, eksperti šo žestu skaidro kā atmiņas pielietošanu, kas attiecīgi liecina par patiesas informācijas paušanu.

Psihologi apgalvo, ka ausu ļipiņu knibināšana liecina par cilvēka jušanos neaizsargātam, kā arī iespējamu faktu sagrozīšanu. Tiesa, ikviena sieviete zinās apgalvot, ka nereti ausu ļipiņas berzējam to jutīguma dēļ – īpaši, ja iepriekšējā dienā valkāti auskari, kas likuši tām iekaist.

Ja sarunas laikā lūkojies izejas virzienā, zini, ka sarunas biedrs šo rīcību uztvers kā tavu vēlmi ātrāk pārtraukt komunikāciju un doties projām, dotajā brīdī neveltot savu uzmanību aplūkotajam sarunas tematam. Lai to nepieļautu, gluži vienkārši koncentrējies uz, piemēram, darba sapulcē apspriestajiem jautājumiem, saglabā acu kontaktu un pārvari vēlmi izrādīt iespējamo garlaicību vai faktu, ka tavas domas konkrētajā mirklī riņķo ap visu iespējamo, izņemot faktiem, ko izklāsta tava priekšniecība.

Roku turēšana uz gurniem cilvēkam liek izskatīties lielākam, ietekmīgākam, bīstamākam un savu privāto telpu sargājošam. Šāda ķermeņa valoda, savukārt, var radīt agresīvu iespaidu un radīt neomulības sajūtu komunikācijas partneriem. Ja vien tieši šādu efektu arī nevēlies panākt, sarunas laikā labāk turi rokas gar sāniem vai mierīgi saliktas klēpī, tās noteikti arī nesakrustojot.

Ja vēlies par sevi radīt pašpārliecinātas personas iespaidu, sarunas laikā lūkojies saskarsmes partnerim acīs, nevis uz savām vai viņa pēdām, paklāja rakstiem vai pie atkritumu groza nokritušo papīra gabaliņu. Kā apgalvo ķermeņa valodas speciālisti, skatiena novēršana liecina par zemu pašapziņu un maldinošiem nolūkiem, kā arī absolūtu neieinteresētību sarunas biedra teiktajā.

Ja diskusijas laikā, piemēram, sarunājoties ar kolēģi, cītīgi kārto savas lietas – pildspalvas, dokumentus, piezīmju lapiņas un citus sīkumus, šāda izturēšanās liecina par nepiekrišanu dzirdētajam un vēlmi savu viedokli pasludināt kā vienīgo pareizo, kas, savukārt, rada antipātijas komunikācijas partnerī. Protams, minētā rīcība var būt arī vienkārši nervozs ieradums, taču, jebkurā gadījumā, to vajadzētu izskaust no savas ikdienas.

Ja cītīgi māsi ar galvu, piekrītot it visam, ko saka sarunas biedrs, tava rīcība var tikt tulkota nevis kā patiess entuziasms, ko, ļoti iespējams, centies izrādīt, bet gan vienaldzība pret dzirdēto vai lišķības, kas, kā zināms, radīs gluži pretēju efektu. Ieklausoties komunikācijas biedra argumentos, apstiprini jūsu viedokļu saskaņu un paud vajadzīgo atbalstu, nepārcenšoties ar piekrišanas izrādīšanu.

Ķermeņa valodas speciālisti apgalvo, ka kakla kasīšana liecina par meliem. Ja to papildina arī citi nervozi žesti un paradumi, pat, gluži negribot, radīsi par sevi iespaidu kā par personu ar neskaidriem nolūkiem, uz ko nav droši paļauties. Ja, gluži neapzinoties, esi sākusi berzēt kaklu, sarunājoties ar līdzcilvēkiem, centies pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no šī šķietami nevainīgā paraduma.