Mums piedzima meitiņa, dzīvojām ļoti laimīgi apmēram 13 gadus, kad vīrs man paziņoja, ka viņam ir cita meitene, un pameta mūs, atzīstot, ka šķirties tomēr negrib, un materiāli mums ļoti palīdzot, un pat piedāvājot man seksu.
Šobrīd es neko nesaprotu, man ir sajūta, ka mūsu laulība turpinās, tikai pa naktīm vīrs guļ citur un brīvdienās labprāt ņem meitu pie sevis. Kā rīkoties?
Atbild psihoterapeite Benita Griškeviča
Labdien! Lielāka iespēja saņemt palīdzību ir tad, ja varat formulēt, kas nav kārtībā un kādas pārmaiņas vēlaties. Tāpat, cerot uz atbildi, nenāktu par ļaunu uzdot jautājumu. Tā kā to nedarāt, atliek iztēloties, ka varbūt ciešat no neskaidrības, jo Jūs rakstāt, ka neko nesaprotat. Vai tas nozīmē, ka Jums nav viedokļa par to, kas noticis ar Jūsu dzīvi un kas jāpārdzīvo šo gadu laikā? Jūs it kā liekat uzminēt, kas Jums vajadzīgs.
Padomājiet, vai šī "nesaprašana" kaut kādā ziņā nav Jums izdevīga un neparādās arī attiecībās ar vīru. Ja par kaut ko nav sajēgas, tad iznāk, ka nav arī nekas jādara, lai lietas mainītos, un visu var gaidīt no citiem. Ļoti laimīgā laulībā pēkšņi vīrs neaiziet. Vīra neuzticība visbiežāk ir milzīgs atklājums sievai, kurai pēdējai atveras acis, kad apkārtējiem jau labu laiku viss bijis skaidrs. Mēs tā esam uzbūvēti, ka no nepatīkamā cenšamies norobežoties, vienkārši neredzot acīmredzamo, - tā mazāk sāp un ilgāk var barot sevi ar ilūzijām.
Ir kaut kāds iemesls, kādēļ tieši tagad meklējat palīdzību. Kaut kas kļuvis par grūtu? Vēlaties šķirties, bet baidāties pazaudēt to, kas ir? Jūsu rakstītajās rindās ir tikai vīrs un viņa darbības, bet Jūs it kā turpināt dzīvot laulībā un nesaprašanā. Varbūt neskaidrība kā migla apsedz to, ko arī tagad baidāties ieraudzīt - savu nedrošību, pieķeršanos, ilgas, dusmas, vilšanos, vai varbūt bezmiegu, asaras un fiziskas kaites, kas skar, dzīvojot šādā laulībā?