Pētījumā secināts, ka bērni, kuri regulāri pieredz vecāku nesaskaņas, ir krietni vērīgāki un labāk novērtē līdzcilvēku noskaņojumu, ātrāk atpazīstot emocijas.
Tas noskaidrots, pētījumā piedaloties vairākām ģimenēm un fiksējot to mikroklimatu, kā arī veicot aptauju, kurā bērnu mātes paudušas savu viedokli par to, vai konkrētajā ģimenē ir vide, kurā strīdi notiek regulāri vai reti. Tāpat pētījuma ietvaros analizēta bērnu smadzeņu aktivitāte, viņiem aplūkojot attēlus, kuros redzamas dažādas cilvēku emocijas – dusmas, laime vai neitralitāte.
Tā rezultātā konstatēts, ka bērni, kuri nāca no ģimenēm ar augstu konfliktu īpatsvaru, aplūkojot fotogrāfijas, cilvēku emocijas spēja noteikt krietni ātrāk un precīzāk. To apliecina īpaši testi, kas fiksē smadzeņu spēju koncentrēties un piešķirt nozīmi saņemtajiem stimuliem.
Jāpiezīmē, ka augstāki testu rezultāti tika fiksēti arī tad, kad bērni no ģimenēm ar augstu konfliktu īpatsvaru aplūkoja laimīgu cilvēku attēlus, lai gan tika lūgti noteikt dusmas.
Tādējādi, kā apgalvo pētījuma vadītāji, var secināt, ka bērni, kuri regulāri pieredz vecāku nesaskaņas, spēj ātrāk un precīzāk noteikt līdzcilvēku emocionālo stāvokli. Tiesa, ir nepieciešami tālāki pētījumi, lai analizētu, vai un kā šī īpatnība ietekmē bērnu saskarsmi ar līdzcilvēkiem (vai ir tendence uz lielāku agresiju, sava viedokļa uzspiešanu, lai panāktu vēlamo rezultātu, kliegšanu utt.).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
