'Ātrā palīdzība' garastāvokļa uzlabošanai – noderīgi paņēmieni laimes sajūtas vairošanai  (4)

Ikviens zina, cik nepieciešama mūsu organismam ir uzturēšanās svaigā gaisā. Tā nodrošinām sevi ar D vitamīna un tik vajadzīgā skābekļa uzņemšanu, ļoti iespējams, palielinām arī fizisko aktivitāšu īpatsvaru mūsu ikdienā, kā arī uzlabojam noskaņojumu. Kā zināms, esot kustībā, jūtamies labāk nekā sēžot pie biroja galda, un, kā liecina pētījumi, pat 20 minūtes ilga pastaiga svaigā gaisā uzlabos gan mūzu fizisko, gan garīgo pašsajūtu.

Tieši tāpēc visvienkāršākais veids, kā caur ķermeni ietekmēt noskaņojumu un prāta stāvokli, ir nedaudz vairāk pakustēties, nekā mēs ikdienā to darām. Visbiežāk mūsdienu cilvēks pavada nomoda laiku, sēžot birojā, sēžot sabiedriskajā transportā , automašīnā, sēžot mājās pie datora, televizora - sēžot, sēžot un vēlreiz sēžot. Šis stāvoklis galīgi nav tas, kas mūsu organisms ir piemērots, līdz ar to tas sāk sūtīt dažādus neapmierinājuma impulsus smadzenēm. Ja mēs tos ignorējam vai nepamanām, rezultātā krītas mūsu pozitīvisms, iedvesma un enerģijas līmenis.  

Tātad, vingrinājums ir vienkāršāks par vienkāršu: doties ar kājām, tur, kur mēs pieraduši izmantot liftu, iet vienu pieturu ar kājām, aiziet uz dejām vai darīt jebko, kas neapgriež ikdienu kājām gaisā, bet vienkārši pieliek kaut vai pāris simts soļu vairāk ik dienu.

Katru vakaru atrodi trīs lietas, kas pa dienu ir izdevušās, kas bijušas pozitīvas, labas, devušas kaut kripatiņu gandarījuma. Nav jāmeklē nez cik iespaidīgi notikumi, bet gan vienkārši ikdienas darbiņi, sarunas, tikšanās, sajūtas. Smadzenes ir jātrenē atpazīt pozitīvo un neizmest to kaudzītē "normāli, ierasti, nesvarīgi".

Pirms nopietna pārbaudījuma (eksāmena, darba intervijas, sarunas u.c.) uzraksti 10 lietas, ar kurām tu lepojies, ka esi tās sasniedzis, un vairākas reizes tās pārlasi. Ir pierādīts, ka mūsu sniegums kļūst labāks, ja aktualizējam savā uzmanības redzeslokā savus sasniegumus, nevis neveiksmes.

Zinātnieki atklājuši, ka jaunas pieredzes gūšana, izmēģinot sev līdz šim svešas lietas, cilvēkiem uzlabo atmiņu un loģisko domāšanu. Tomēr visefektīvāk šī teorija darbojas tad, ja jauni iespaidi tiek gūti regulāri – atkal un atkal izmēģinot ko jaunu, cilvēki ilgtermiņā no tiesas jūtas laimīgāki. Tā iemesls ir pagalam vienkāršs – izkāpjot no ierastās komforta zonas un pārvarot bailes un nedrošību, mēs izjūtam prieku, gandarījumu un lepnumu par paveikto, kas, gluži likumsakarīgi, pozitīvi ietekmē arī mūsu noskaņojumu.

Zinātnieki ir atklājuši, ka zilā krāsa mūs padara mierīgākus un priecīgākus. Nokrāso mājās zilu sienu, vai uzvelc zilu kreklu, vai arī nopērc to zilo somiņu, par kuru nespēj beigt domāt. Ja vari, tad aizej uz jūru un pavēro viļņus vai atgulies zālē un kādā saulainā dienā paskaties debesīs. Zilā krāsa no tiesas palīdz relaksēties un uzlabo arī mūsu domāšanu, apgalvo krāsu terapeiti.

Olbaltumvielu diētas. Nav brīnums, ka nūdeles cilvēkus padara laimīgus! Šie produkti satur daudz ogļhidrātu, kas savukārt veicina laimes hormona serotonīna veidošanos, kas fizioloģiski nodrošina labu garastāvokli. Tāpēc sevišķi īgni ir tie cilvēki, kuri ilgstoši pieturas pie proteīna (gaļas) diētas un atsakās no ogļhidrātu produktiem savā uzturā. Klasisks gadījums, protams, ir Atkinsa diēta. Ogļhidrātu trūkums organismā sevišķi izpaužas sievietēm. Iespējamais iemesls: varbūt sievietēm no dabas ir zemāks serotonīna līmenis.

Miega trūkums. Viena negulēta nakts vēl nekādu ļaunumu veselībai un labsajūtai nenodarīs, taču ilgstošs miega trūkums sagādā ciešanas arī dvēselei. Tiek traucēta stresa hormona kortizola izdalīšanās, kas rada nervozitāti un sliktu noskaņojumu, palielinot paaugstināta asinsspiediena un aptaukošanās risku. Tāpēc ir svarīgi kārtīgi izgulēties. Jāņem vērā, ka miegs pirms pusnakts ir vislabākais.

Kāds britu zinātnieks pierādīja, ka labāku atpūtu sniedz agrāka došanās pie miera, nekā ilgāka gulēšana.

Vairogdziedzera problēmas. Vairogdziedzeris izskatās pēc maza taurenīša, taču var izraisīt nomāktību svina smagumā, ja tā darbība nav līdzsvarota.

Vairogdziedzeris izdala hormonus, kas ietekmē neskaitāmus vielmaiņas procesus organismā. Cilvēki, kuriem ir pastiprināta vairogdziedzera darbība, mēdz ātri sadusmoties par niekiem, cieš no bezmiega. Slikta garastāvokļa iemesls var būt arī pavājināta vairogdziedzera darbība. Cilvēki, kuriem tā ir, mēdz būt noguruši, letarģiski un nespēj koncentrēties. Ja ir aizdomas par šīm problēmām, vajadzētu konsultēties ar endokrinologu un veikt asinsanalīzes.

Pirmsmenstruālais sindroms. Gandrīz katrai otrai sievietei tas ir zināms: neilgi pirms menstruāciju dienām garastāvoklis nokrīt zem nulles. Pie tā, visticamāk, vainojamas estrogēnu līmeņa izmaiņas cikla vidū. Pret to var cīnīties ar augu valsts preparātiem, kas satur parastā viteksa (Vitex agnus-castus) ekstraktu. Bez tam estrogēna līmeni pozitīvi ietekmē arī pārtikas produkti, kas satur daudz kalcija (siers, piens, brokoļi) un D vitamīna (zivis, olas, piens).

Medikamenti. Var būt nepareizi izvēlēta hormonālā kontracepcija, jo hormonālie preparāti var izraisīt dzimumtieksmes pavājināšanos, baiļu lēkmes un depresiju. Tas pats attiecas uz dažiem līdzekļiem pret alerģiju vai paaugstinātu asinsspiedienu. Arī atsevišķi pretsāpju līdzekļiem vai antibiotikām piemīt šāds garastāvokli nomācošs efekts. Regulāri lietojot kādus medikamentus, vajadzētu noteikti runāt ar ārstu, ja garastāvoklis pastāvīgi ir uz nulles.

Raksta tapšanā izmantota kognitīvi biheiviorālās psihoterapeites Marijas Ābeltiņas sniegtā informācija, kā arī portālu health.about.com un brigitte.de apkopotie fakti un ieteikumi.