Atbild psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis
Bērnam ir nepieciešami abi vecāki, lai viņš varētu harmoniski attīstīties. Ir ļoti svarīgi, lai bērns ģimenē redzētu labas attiecības starp abiem vecākiem un varētu iemācīties vīrieša vai sievietes lomu ģimenē no sava dzimuma vecāka. Tā maza meitene krāsojas ar mammas kosmētiku, izmēģina mammas drēbes un runā tādā tonī kā mamma. Viņa mācās, kā tas ir - būt un justies kā sievietei.
Meitene redz un paņem sevī to, kā mamma izturas pret tēti. Un arī meitenei ir pašai sava pieredze attiecībās ar tēti. Viņa iemācās, ar ko vīrieši atšķiras no sievietēm, kā ar viņiem runāt. Meitenei izveidojas mīlestības pilnas attiecības ar tēti. Citādas attiecības nekā mammai ar tēti. Ar laiku meitene saprot, ka arī viņai nākotnē būs attiecības ar kādu vīrieti, līdzīgas kā mammai ar tēti. Tā meitene var izaugt par pieaugušu sievieti ne tikai fiziski, bet arī emocionāli. Par sievieti, kura apzinās savu vērtību, un kura prot veidot labas, ilgstošas attiecības ar vīriešiem.
Ja tēvs, piemēram, ir gājis bojā, tad ļoti svarīgi, lai mammas prātā būtu pozitīvs bojā gājušā vīra tēls. Tad bērnam ir nepieciešams, lai mamma stāsta par to, kāds tētis ir bijis. Tāpat ļoti svarīgi izrunāt to, cik tas ir bēdīgi, ka tēta nav un cik ļoti gribas, lai viņš būtu.
Tātad, lai justos labi, vispirms būtu jāiemācās veidot labas attiecības ar vīriešiem. Pēc tam, kad ir savīta ģimenes ligzdiņa, var domāt par bērna radīšanu. Ja bērns saņems mīlestību no abiem vecākiem, tad viņš varēs izaugt ar sevi apmierināts un dzīvespriecīgs.
Viens no sliktākajiem scenārijiem ir tad, ja sieviete rada bērnu, lai nejustos viena un nelaimīga. Šis motīvs var slēpties prāta neapzinātajā daļā. Tad bērns tiek izmantots, lai padarītu mammu laimīgu. Un šim bērnam nevar izveidoties neatkarīgs prāts un domāšana - visu laiku jādomā, lai mammai būtu labi. Šī scenārija gadījumā nelaimīgi jau būs divi cilvēki.
Uzdotais jautājums ir ļoti plašs un daudzšķautņains. Atbildē ir apskatītas tikai dažas šķautnes no aisberga redzamās un neredzamās daļas. Vienmēr ir iespējams par sevi un pasauli uzzināt kaut ko jaunu.
Ko stāsta pētījumi?
Vissvarīgākais vīrietis sievietes dzīvē ir viņas tēvs. Pie šāda secinājuma nonākuši mūsdienu psihologi, norādot, ka tēvs pirmais atklāj meitenei pieredzes jomu, kas viņai savādāk nav pieejama – vīrišķības fenomenu.
"Meitenes attiecībām ar tēvu ir milzīga ietekme uz viņas turpmāko dzīvi un laimi attiecībās ar vīriešiem," teikts vācu un amerikāņu psihologu veiktajā pētījumā, par kuru vēsta žurnāls "Für Sie".
Pie tēva stiprās rokas meitenes tiek ievestas pasaulē, kas krasi atšķiras no emocijām bagātās mātes ietekmes sfēras un kas daudz vairāk ir balstīta uz lietišķumu. Viņas iemācās, ka ar tēvu attiecības jāveido citādāk nekā ar māti, lai labi saprastos.
Lai gan māte meitai ir tuvāka emocionāli, un meitene ar viņu identificējas, taču tēva acīs viņa var nolasīt sava uzvedības repertuāra iedarbību, novērtēt sevi no citu viedokļa. "Attiecībās ar tēvu veidojas pamats tam, kāds vēlāk izveidosies sievietes pašnovērtējums un kā veidosies viņas attiecības ar citiem cilvēkiem un kāds vīriešu tips viņai patiks," domā vācu psiholoģe Angelika Fāsa. No tēva meita iemācās panākt respektu pret sevi vīriešu pasaulē.
Eksperti ir vienisprātis, ka nozīmīga ir tēva reakcija uz meitas uzvedību, viņa izturēšanās pret māti, kā arī viņa loma partnerattiecībās un viņa ikdienas dzīve. Pēc tēva parauga veidojas meitas sievišķīgā attieksme pret vīriešiem vispār, kā arī nosacījumi turpmākai partneru izvēlei.
"Tēvs ir pirmais un svarīgākais vīrietis sievietes dzīvē," saka ASV attiecību eksperte Nikija Marone. Ja tēvs augstāk vērtē tradicionālas sieviešu uzvedības un attiecību normas, tad meitene no tā izsecinās, ka "vīriešu atzinību iespējams panākt tad, ja uzvedas atbilstoši šīm tradīcijām."
Abas amerikāņu profesores, Margarēte Heniga un Anne Žardima, pētīja 25 vadošo darbinieču dzīvesstāstus, cenšoties atrast atslēgu viņu žilbinošajiem panākumiem. Zinātnieces atklāja, ka visos šajos dzīvesstāstos liela nozīme ir tēvam, kurš vienmēr veltījis daudz laika un uzmanības savam bērnam, iesaistot viņu arī tādās tradicionāli vīrišķīgās aktivitātēs kā makšķerēšana un medības. Katrs no šiem tēviem uzskatīja par svarīgu, lai viņa meita izrādītu drosmi riskēt un uzstādītu sev neparastus mērķus.
"Tēva paļāvība uz viņu spējām padara meitenes stipras," skaidro psiholoģe Angelika Fāsa. "Tēvs spēj savu meitu pārliecināt, ka viņa var dabūt savu tiesu no tēva pasaules. Kopīgie piedzīvojumi sniedz bērnam lielu pašpaļāvību," uzskata psiholoģe. Pat neveiksmes un nesaskaņas vēlāk nespēj sagraut šo pozitīvo efektu.