Kā stāsta Anita Millere, simboli, ko veidojam neapzināti, piemēram, darba sapulcē, ir mūsu problēmas, kuras mēs patiesībā gribētu risināt un izrunāt, tāpēc vairs nekoncentrējamies uz to, kas tiek runāts, taču esam jau pievērsušies savām vajadzībām un vēlmēm. Jāpiebilst, ka zīmējumu veidotāji parasti labāk spēj izteikt savas jūtas ar darbiem vai dāvanām kā ar vārdiem.
"Svarīgi ir arī, kur un kā šie zīmējumi veidoti - lapas centrā vai malās, lieli vai mazi, spēcīgs uzspiediens vai pavisam vājš, kādas krāsas izvēlētas. Parasti jau krāsa gan ir tā, kas gadījusies pie rokas, jo uz sapulci reti kurš iet ar krāsaino zīmuļu paciņu, taču mājās pie mūzikas neapzināti varam kaut ko sākt zīmēt, pat ja neesam mākslinieki. Tās ir mūsu emocijas, ko izpaužam caur krāsām, figūrām, lokiem un svītrām - tā ir mūsu dvēsele, kas top zīmēta," skaidro Millere.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
