VBTAI: Bāriņtiesas ne vienmēr kvalitatīvi veic pasākumus bērnu personisko interešu un tiesību aizsardzībai  (1)

Bāriņtiesu darba kvalitātes uzraudzība, proti, tās atbilstības normatīvo aktu prasībām izvērtēšana un metodisko ieteikumu sniegšana bāriņtiesu darba uzlabošanai arvien ir bijusi viena no inspekcija darbības pamatfunkcijām, uzsvērts VBTAI mājas lapā publicētajā ziņojumā par bāriņtiesu darba pašnovērtējumu.

Inspekcija atbilstoši kompetencei katru gadu veic dažādu kategoriju lietu pārbaudes aptuveni 70 bāriņtiesās, gada laikā pārbaudot ap 2 000 lietu. Pēdējo divu gadu laikā inspekcija pārbaužu gaitā īpašu uzmanību tika pievērsusi deinstitucionlizācijas jautājuma risināšanai, proti, ģimeniskas vides un bērna vajadzībām atbilstošas ārpusģimenes aprūpes modeļa nodrošināšanai katram bērnam, kas palicis bez vecāku gādības.

Analizējot pēdējo gadu pārbaužu aktos fiksētos trūkumus un nepilnības, inspekcija secinājusi, ka bāriņtiesas savā darbībā ne vienmēr uzticētos pienākumus pildījušas atbilstoši likumdošanai. Tādējādi, papildus inspekcijas veiktajām lietu pārbaudēm, kurās tiek pārbaudīta bāriņtiesu darbības atbilstība normatīvo aktu prasībām un tiek uzdots novērst konstatētos trūkumus un nepilnības konkrētos termiņos, inspekcija aicina bāriņtiesas veikt arī regulāru iestādes darba pašvērtējumu, kas dotu skaidru priekšstatu par katras lietas gaitu, jau veiktajām un vēl veicamajām darbībām pilnvērtīgai bērnu tiesību un interešu nodrošināšanai.

Ņemot vērā minēto, kā arī nolūkā uzlabot bāriņtiesu darba kvalitāti, VBTAI vērš uzmanību uz raksturīgākajiem trūkumiem bāriņtiesu darbā, kuru novēršanai pievēršama īpaša uzmanība.

Ko veiktajās pārbaudēs atklājusi inspekcija

Konstatēts, ka lietās par aizgādības tiesību pārtraukšanu un pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu ne visos gadījumos tiek ievērotas Bāriņtiesu likumā noteiktās darbības prioritātes un savlaicīgi veiktas tās kompetencē esošas darbības, kas ikdienā nepieciešamas bērnu drošības, veselības un pilnvērtīgas attīstības nodrošināšanai vai arī iespējama apdraudējuma novēršanai.

Piemēram, ilgstošā laika periodā no informācijas par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem saņemšanas brīža bāriņtiesas neveic iestādes kompetencē esošas darbības, lai pārliecinātos par situāciju ģimenē un iegūtu ziņas, kas nepieciešamas, lai izvērtētu bērna tiesību ievērošanas likumību vai izlemtu bāriņtiesas kompetencē esošos jautājumus.

Proti, netiek savlaicīgi pieprasīta informācija no valsts un pašvaldības iestādēm, netiek veikta bērna dzīves apstākļu pārbaude, netiek veiktas pārrunas ar bērnu un vecākiem par aizgādības tiesību īstenošanu utt., kā rezultātā bērna faktiskā situācija ģimenē ilgstoši netiek noskaidrota un tādējādi, iespējams, būtiski tiek kavēta nepieciešamās palīdzības un atbalsta sniegšana bērnam un bērns turpina atrasties viņa veselībai, dzīvībai un turpmākai attīstībai nepiemērotos apstākļos un cieš no nepilnvērtīgas aprūpes, pamešanas novārtā vai jebkāda cita veida vardarbības.

Inspekcija vērš uzmanību, ka, saņemot informāciju par iespējamiem bērna tiesību un interešu pārkāpumiem pret bērnu, bāriņtiesas pienākums ir šīs ziņas pēc iespējas ātrāk un vispusīgāk pārbaudīt, lai noskaidrotu vai ir nepieciešama bāriņtiesas kardināla iejaukšanās ģimenes problēmsituācijas risināšanā, pieņemot lēmumu par bērna šķiršanu no ģimenes vai arī problēmsituāciju ģimenē iespējams novērst bērnam daudz saudzējošākā veidā, piemēram, iesaistot pašvaldības sociālo dienestu, kura kompetencē ir veikt sociālo darbu ar ģimeni, sniedzot psiholoģisku, izglītojošu palīdzību un/vai materiālu atbalstu ģimenei. Jebkura kavēšanās var radīt nozīmīgu bērna tiesību un interešu aizskārumu un ir vērtējama kā pretēja bērna tiesību un interešu nodrošināšanas labākajam apsvērumam.

Civillikums paredz, - ja gada laikā no aizgādības tiesību pārtraukšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, izņemot gadījumu, kad aizgādības tiesības nevar atjaunot no vecāka neatkarīgu apstākļu dēļ. Bāriņtiesai ir tiesības lemt par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai pirms šā panta trešajā daļā noteiktā termiņa iestāšanās, ja tas ir bērna interesēs.

Analizējot inspekcijas rīcībā esošo lietu pārbaužu rezultātus, secināms, ka jautājumu par pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu bāriņtiesas risina, neievērojot normatīvajā aktā noteikto termiņu un bērna interesēm neatbilstoši ilgā laika periodā (reizēm divu un trīs gadu garumā). Tāpat konstatēts, ka vairākos gadījumos, kad bāriņtiesa jau pieņēmusi lēmumu neatjaunot pārtrauktās aizgādības tiesības vecākam un sniegt prasību tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, prasības pieteikumu pati iestāde tiesā iesniedz ar būtisku novēlošanos, tādējādi kavējot bērna interesēs izlemjamu jautājumu par bērna juridisko statusu, kas atsevišķos gadījumos var kavēt bērna iespējamās adopcijas procesa uzsākšanu.

Savukārt analizējot audžuģimeņu statusa lietās fiksētos trūkumus, secināms, ka bāriņtiesas, galvenokārt, nepilnīgi veic Ministru kabineta noteikumos noteikto pienākumu ne retāk kā reizi gadā izvērtēt audžuģimenes locekļu savstarpējās attiecības, spējas pienācīgi aprūpēt bērnu un pārbaudīt audžuģimenes dzīves apstākļus, lai pārliecinātos, vai tie nav mainījušies, liedzot iespēju turpmāk veikt audžuģimenes pienākumus.

Proti, lielā skaitā gadījumu, bāriņtiesas par ikgada izvērtējumu uzskata dzīves apstākļu pārbaudi audžuģimenes dzīvesvietā. Inspekcija pauž pārliecību, ka bāriņtiesai nepieciešams veikt ne tikai dzīves apstākļu pārbaudi un skaidrot audžuvecāku viedokli par grūtībām audžuģimenē ievietoto bērnu aprūpē, bet arī veikt vispusīgas pārrunas ar visiem ģimenes locekļiem (tostarp visiem ģimenes bērniem, arī adoptētajiem, un arī citiem vienā nedalītā saimniecībā dzīvojošiem pieaugušajiem); iegūt informāciju no izglītības iestādēm un ārstniecības personām par audžuvecāku iesaistīšanos izglītības un veselības aprūpes nodrošināšanā audžuģimenē ievietotajiem bērniem; pieprasīt aktuālo informāciju no Sodu reģistra par audžuvecākiem; nepieciešamības gadījumā lūgt psihologa veikt personas vai ģimenes psiholoģisko izpēti un saņemt atzinumu par izpētes rezultātiem, u.c. informāciju.

Tikai detalizēts ģimenes situācijas apraksts, audžuģimenes (citu ģimenē dzīvojošu pieaugušo personu) un bērnu viedokļa dokumentācija, var dod bāriņtiesai vispusīgu priekšstatu par audžuģimenes spējām kvalitatīvi un bērna interesēm atbilstoši turpināt veikt audžuģimenes pienākumus.

Izvērtējot bāriņtiesu darbību atbilstību normatīvo aktu prasībām aizbildnības lietās un lietās par bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, secināms, ka netiek veiktas regulāras aizbildnībā un institucionālajā aprūpē esošo bērnu dzīves apstākļu pārbaudes. Dzīves apstākļu pārbaužu laikā netiek noskaidroti ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu viedokļi, tādējādi neņemot vērā bērnu tiesības tikt uzklausītiem.

Sistemātisku pārbaužu nepieciešamību nosaka arī bāriņtiesas pienākums nekavējoši reaģēt uz iespējamām pārmaiņām vai problēmām aizbildņa ģimenē, kas var liecināt par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem, vai bērna interesēm neizdevīgu aizbildņa darbību un negatīvi ietekmēt bērna pilnvērtīgu attīstību un audzināšanu aizbildņa ģimenē.

Pārbaudot lietas par bērnu ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, pārbaudes veicēji īpašu uzmanību pievērsa apstāklim, vai pirms bērnu ievietošanas institūcijā bāriņtiesas ir izvērtējušas iespēju bērnam augt ģimeniskā vidē (pie aizbildņa, audžuģimenē) un vai lietās tiek fiksēta informācija, kas apliecina, ka periodiski, bērnam jau uzturoties institūcijā, tiek izvērtēta iespēja bērnam augt ģimeniskā vidē (pie aizbildņa, audžuģimenē). Pārbaužu aktos fiksētā informācija liecina, ka lietām ne vienmēr tiek pievienoti dokumenti, kas apstiprina bāriņtiesas veiktās darbības potenciālo aizbildņu un audžuģimeņu apzināšanā, lai konkrētajam bērnam nodrošinātu iespēju augt ģimeniskā vidē. Līdz ar to rodas pamatotas šaubas par bāriņtiesu darbību atbilstību bērna tiesību prioritāru nodrošināšanai augt ģimeniskā vidē, norāda VBTAI.

Lai novērstu iepriekšminētās nepilnības un trūkumus un sekmētu pilnvērtīgu bērnu tiesību un interešu aizsardzības nodrošināšanu, inspekcija aicina bāriņtiesas savu iespēju robežās īstenot dažādas aktivitātes iestādes darba kvalitātes uzlabošanai kopumā, kā vienu no pasākumiem ieviešot bāriņtiesā iekšējo kvalitātes kontroles sistēmu. 

Lai bāriņtiesām atvieglotu šādas kvalitātes procesu kontroles sistēmas ieviešanu, inspekcija ir izstrādājusi speciālas pašvērtējuma veidlapas, kurās atbilstoši konkrētas kategorijas lietai jau norādītas bāriņtiesas veicamās darbības, kas izriet no normatīvo aktu prasībām.

Ņemot vērā, ka Latvijā bāriņtiesas ir būtiski atšķirīgas gan pēc iestādes struktūras, darbinieku skaita, lietu skaita utt., inspekcija aicina katras bāriņtiesas priekšsēdētāju izvērtēt optimālāko variantu, kādā veidā nodrošināt iestādes pašvērtējuma veikšanu.

VBTAI vērš uzmanību, ka analizējot pārbaužu rezultātus, secināms, ka lielā daļā bāriņtiesu darbā konstatētie trūkumi un nepilnības var būt saistītas arī ar nepilnībām iestādes darba organizēšanā, kā rezultātā bāriņtiesai ar normatīvo aktu uzliktie pienākumi un funkcijas tiek veiktas tikai daļēji. Tādējādi inspekcija aicina bāriņtiesas regulāri veikt iekšējo darba kvalitātes procesu kontroli.

Rīgas bāriņtiesa atzinīgi vērtē VBTAI aktivitātes

Rīgas bāriņtiesa ļoti atzinīgi vērtē VBTAI pēdējā laika aktivitātes, kas tieši ir saistītas ar bāriņtiesas darba efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu.

Protams, bāriņtiesa bieži ieklausās inspekcijas darbinieku sniegtajos viedokļos un apzinās, ka skats no malas uz bāriņtiesas darbu ir ļoti svarīgs un vērtīgs, lai bezkaislīgi apzinātos savas kļūdas, neprecizitātes un trūkumus darbā. "Esam pārliecināti, ka sadarbībā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju spēsim visu norādīto novērst un nepieļaut turpmāk, lai visatbilstošāk aizstāvētu sabiedrības vērtīgāko daļu - bērnus," portālam "Cālis.lv" atzina Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs.