Foto: Privātais arhīvs/Instagram
Aleksandrai Mikuckai ir 24 gadi. Valmierā dzimusī kosmētikas konsultante jau 18 gadus par savām mājām sauc galvaspilsētu un pēc bakalaura grāda iegūšanas angļu filoloģijā ikdienu, kā pati joko, veltī tam, lai padarītu Latvijas sievietes vēl skaistākas un smaidīgākas. Līdztekus darba pienākumiem Aleksandra ir arī nopietni pievērsusies sportam, īsā laikā gūstot vērā ņemamus panākumus bikini fitnesā un pārstāvot IFBB Latvijas federāciju. Tieši par Aleksandras sportiskajiem panākumiem un gūtajām zināšanām par veselīgu uzturu, kā arī sievišķības atplaucēšanu rit mūsu saruna. Iepazīsties ar Aleksandras iedvesmas stāstu un noderīgiem padomiem arī tu!

Arī es reiz stāvēšu uz skatuves!

"Esmu bijusi aktīva visu savu dzīvi. Jau agrā bērnībā, pateicoties savam tēvam, iepazinu gan slēpošanu un snovbordu, gan riteņbraukšanu un peldēšanu. Pusaudžu vecumā kādu laiku profesionālā līmenī spēlēju tenisu, līdz, skrituļojot Mežaparkā, salauzu roku, kam sekoja ārsta aizliegums uz kādu laiku no šī sporta veida atteikties, kā rezultātā mana kaisle uz to arī pamazām apsīka. Pēc miesasbūves atbilstu vidēji statiskam sievietes augumam. Neraugoties uz to, ka agrāk ļoti lielā daudzumā ēdu saldumus, liekā svara man nebija, tomēr arī ar īpašu figūru lepoties nevarēju," stāsta Aleksandra, atklājot, ka pievēršanās bikini fitnesam notikusi gluži nejauši.

Kā atzīst sportiste, tā patiesībā vērtējama kā neticama, jo līdz sportistes gaitu uzsākšanai Aleksandra ne tikai par to neko nav zinājusi, bet arī nespējusi sevi iedomāties uz skatuves. Lai nodrošinātu savā ikdienā fiziskās aktivitātes, sieviete regulāri apmeklējusi grupu nodarbības sporta klubā, tomēr, neraugoties uz ilgo treniņu laiku, rezultāti nav bijuši tādi, pēc kādiem Aleksandra tiekusies.

Kad apmeklēju tā fināla sacensības un ieraudzīju meitenes uz skatuves, nespēju noticēt, ka viņas publikas priekšā uzstājas pirmo reizi. Biju sajūsmā un burtiski emīlējos šajā sporta veidā. Izlēmu, ka arī man kādreiz ir jāstāv uz šīs pašas skatuves.

"Mans mērķis bija tvirts, sportisks augums un muskuļu reljefs. 2014. gadā es sāku iet uz trenažieru zāli, kā arī vairāk lasīt par veselīgu uzturu. Sapratu, ka, ja es turpināšu vakaros ēst lielo šokolādi 500 gramu apmērā, nekas nemainīsies. Kad kārtējo reizi gāju uz sporta klubu, pamanīju fotogrāfu un meitenes ar sportiskiem augumiem, tieši tādiem, par kādiem biju sapņojusi. Tā kā neesmu no tām kautrīgākajām, piegāju pie viņām un pajautāju, kas par pasākumu tur notiek. Tā uzzināju par projektu "Miss Bikini Fitness".

Kad apmeklēju tā fināla sacensības un ieraudzīju meitenes uz skatuves, nespēju noticēt, ka viņas publikas priekšā uzstājas pirmo reizi uzstājas. Biju sajūsmā un iburtiski emīlējos šajā sporta veidā. Izlēmu, ka arī man kādreiz ir jāstāv uz šīs pašas skatuves," atminas Aleksandra.

Protams, tolaik sportisti mākušas gan šaubas, gan bailes par to, vai izdosies sasniegt cerētos mērķus, tomēr, konsultējoties ar profesionāļiem un izvērtējot savas vēlmes un mērķus, Aleksandra uzsāka piedzīvojumu, kas turpinās vēl šodien.

Kā atzīst sieviete, iespējams, tā bijusi apstākļu sakritība, iespējams - liktenis – tomēr sportiste ir pārliecināta, ka mēs paši varam ietekmēt to, kas ar mums notiek - galvenais ir vien uzdrošināties spert pirmo soli. Un tā jau aizvadītā rudenī Aleksandra pati stāvējusi uz fitnesa sacensību skatuves kā projekta "Miss Bikini Fitness 2014" fināliste un uzvarētāja.

Mans galvenais kredo sacensībās ir: "Neskaties ne uz vienu, bet maksimāli koncentrējies tikai uz sevi un ar katru reizi esi arvien labāka un progresē!"

Par panākumiem izvēlos nerunāt

Šobrīd Aleksandra var lepoties ar vairākām pirmajām vietām un godalgām bikini fitnesa kategorijā gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, tomēr par paveikto sieviete izvairās runāt – tā vietā labāk vērts koncentrēties uz nākotnē nospraustajiem mērķiem.

"Labāk ir vairāk darīt nekā vairāk runāt! Mans mērķis ir jau šajā rudens sezonā ir startēt pēc iespējas vairākās sacensībās, lai godam parādītu sevi un iegūtu pieredzi. Protams, es tēmēju iekļūt finālā un arī labāko sportistu skaitā, tomēr pārlieku nesatraucos par to, kas būs. Mans galvenais kredo sacensībās ir: "Neskaties ne uz vienu, bet maksimāli koncentrējies tikai uz sevi un ar katru reizi esi arvien labāk un progresē!" 

Viens no vissvarīgākajiem pasākumiem notiks novembrī. Tas ir Pasaules Čempionāts Budapeštā, un tā laikā iekrīt tieši mana 25. jubileja – šos svētkus svinēšu, esot uz skatuves," priecājas sportiste.

Es esmu sieviete un varu visu, bet tu – vīrietis un nevari?

Taujāta, kā sportu izdodas savienot ar ikdienu un kā tas ir mainījis Aleksandras ierasto dzīvi, sportiste nosaka, ka skaisti un viegli viss izskatās vien uz sacensību skatuves. Lai godam parstāvētu Latviju Eiropas un pasaules čempionātu līmenī, ir jāiegulda milzīgs darbs. Startējot profesionālās sacensībās, konkurence ir milzīga, un nereti gadās nonākt uz vienas skatuves ar profesionāliem sportistiem, kas līdz šim apbrīnoti vien no attāluma.

"Atbildība ir ļoti liela, un šis sporta veids noteikti nav domāts katram. Jāizvērtē savas prioritātes un jāsaprot, cik ļoti to visu vēlies, no kā esi gatavs atteitkties. Jāuzstāda mērķis un vienkārši jātiecas uz to, jo tikai ar vēlēšanos panākt neko nav iespējams. Jābūt gan fiziskajam, gan garīgajam spēkam," secinājusi sportiste.

Reizēm es pat saprotu, ka esmu stiprāka un pieredzējušāka nekā daži vīrieši. Manī uzreiz rodas bloks, ja vīrietis saka frāzi - "Es nevaru!" Tādos brīžos es domāju: "Es esmu sieviete un es visu varu, bet tu – vīrietis nevari!" Uzskatu, ka mūsdienās vīrieši pārāk sevi lutina un žēlo, un tas man, maigi sakot, nesimpatizē.

"Sports mani ir iemācījis darīt ar sakostiem zobiem lietas, kuras man negribas, nepadodas, ko es nevaru vai man ir grūti izpildīt. Pateicoties sportam, ir mainījusies mana uztvere, es uzskatu, ka visas bailes un problēmas rodas tikai galvā un nekas nav neiespējams. Sports attīsta raksturu, konkurētspēju un mērķtiecību. Sports man ir iemācījis izvirzīt citreiz pat lielākus mērķus nekā es varu sasniegt. Jo, ja es sasniegšu vismaz pusi, es jau būšu laimīga. Sports disciplinē, iemāca savaldīt savas emocijas.

No otras puses, esmu kļuvusi prasīgāka pret sevi un apkārtējiem cilvēkiem. Reizēm es pat saprotu, ka esmu stiprāka un pieredzējušāka nekā daži vīrieši. Tieši pateicoties sportam, ir būtiski mainījusies mana attieksme pret pretējo dzimumu. Manī uzreiz rodas bloks, ja vīrietis saka frāzi - "Es nevaru!" Tādos brīžos es domāju: "Es esmu sieviete un es visu varu, bet tu – vīrietis nevari!" Uzskatu, ka mūsdienās vīrieši pārāk sevi lutina un žēlo, un tas man, maigi sakot, nesimpatizē."

Uz dzimšanas dienu – ar savu ēdiena kastīti!

Kā jau to iespējams noprast, Aleksandras dzīvē sportam ir liela loma, un tas aizņem lielāko daļu laika. Treniņi notiek vidēji piecas reizes nedēļā, apmeklējot sporta zāli. Papildus tam ir arī kardio slodze, sportistei skrienot trīs līdz četras reizes nedēļā.

"Parasti skrienu agri no rītiem pirms darba - ap pulksten sešiem. Pēc tam strādāju desmit stundas un tad dodos uz sporta zāli. Paralēli treniņiem ir arī pozēšanas nodarbības un sacensības. Lai visu paspētu, darbā nākas veikt daudz korekciju saistībā ar maiņām, tomēr man ir ļoti paveicies ar saprotošiem kolēģiem. Iesākumā viņi uz manu hobiju raudzījās skeptiski, taču tagad labprāt palīdz, atbalsta un lepojas ar mani.

Regulārie treniņi palīdz pārvarēt manu slinkumu, un es ticu tam, ka jo aizņemtāki esam, jo vairāk patiesībā varam paspēt izdarīt.

Protams, treniņu režīms un intensitāte mainās atkarībā no sacensību grafika. Tāpat visa pamatā ir uzturs – uzskatu, ka 80 procenti darba rezultāta ir atkarīgi tieši no tā. Arī ejot uz kādu dzimšanas dienu, ballītē ierodos ar savām ēšanas kastītēm, jo ir jārēķina, cik un ko karu dienu apēdu," savu ikdienu raksturo Aleksandra.

Tiesa, sieviete piebilst, ka kopumā sports ir atvieglojis Aleksandras ikdienu, padarījis personību stiprāku, īpaši morāli: "Es no sirds ticu tam, ka nav nekā neiespējama. Sports man ir iemācījis cīnīties līdz galam, sekot savam mērķim, neraugoties ne uz ko, un nekad nepadoties. Sports disciplinē, audzina raksturu un iemāca savaldīt savas emocijas. Citreiz sports ir mana meditācija un relaksācija, jo palīdz aizmirst ikdienas problēmas un atslēgties no tām. Tāpat regulārie treniņi palīdz pārvarēt manu slinkumu. Vēl es ticu tam, ka jo aizņemtāki esam, jo vairāk patiesībā varam paspēt izdarīt."

Kā jau minēts ieriekš, tiecoties pretim veselīga un sportista auguma iegūšanai, neiztrūkstoša Aleksandras ikdienas sastāvdaļa ir arī sabalansēts uzturs un pareizi izplānota treniņu programma.

Aleksandras ēdienkarte un treniņu plāns mainās atkarībā no sacensību grafika un mērķa. Šobrīd sportiste to apmeklē piecas reizes nedēļā un strādā arī ar lielākiem svariem – sacensību starpsezonā lielākais mērķis ir pēc iespējas īsākā laikā palielināt muskuļu masu. Tāpat treniņi tiek sadalīti pēc tajos nodarbinātajām muskuļu grupām.

"Parasti lielo muskuļu grupas trenēju kopā ar kādu mazāku, piemēram, muguru kopā ar tricepsu. Kājas es trenēju divas reizes nedēļā un daudz uzmanības veltu pleciem. Kardio slodzi piekopju 35 minūtes, trīs līdz četras reizes nedēļā skrienu no rītiem pirms darba. Gadās tā, ka pirms darba nesanāk, tad to daru pēc ierastā treniņa vakarā. Ēst es vienmēr cenšos veselīgi, jo no tā ir atkarīgs ne tikai gala rezultāts, bet kopumā arī mana pašsajūta. Pastāv stereotips, ka ēst veselīgi nozīmē ēst negaršīgi – es tam pilnībā nepiekrītu.

Ēdu katras divas līdz trīs stundas mazas porcijas, lai to apjoms nepārsniegtu 150 gramu. Dārzeņus gan es neskaitu un ēdu daudz, tātad dienā man vidēji sanāk septiņas ēdienreizes.

Šobrīd ir iespējams atrast tik daudz informācijas ar tiešām diētiskām un ļoti garšīgām receptēm, jābūt tikai vēlmei. Uz doto brīdi mana ēdienkarte sastāv no ļoti daudziem produktiem, jo pagaidām vēl varu atļauties ēst "labos" ogļhidrātus, kas man dod enerģiju celt smagākus svarus, bet pēc nedēļas treniņu specifika mainīsies, es sākšu vairāk strādāt uz reljefu un tad mainīsies arī ēdienkarte," skaidro sportiste.

Tiesa, nemainīgs paliek Aleksandras ieturēto ēdienreižu skaits: "Ēdu katras divas līdz trīs stundas mazas porcijas, lai to apjoms nepārsniegtu 150 gramu. Dārzeņus gan es neskaitu un ēdu daudz, tātad dienā man vidēji sanāk septiņas ēdienreizes. Pagaidām izbaudu šo laiku un ēdu daudz vājpiena biezpiena ar ogām, gatavoju veselīgus sacepumus, ēdu auzas ar riekstiem un žāvētiem augļiem, kā arī salātus un spinātus. Tāpat regulāri dzero smūtijus, kā arī manas ēdienkartes sastāvdaļa ir rīsi, griķi, pilngraudu galetes, pa retam arī pilngraudu makaroni un, protams, galvenie olbaltumvielu avoti - olas, gaļa un jūras veltes.

Vēl es pati taisu ziemesriekstu sviestu un smērēju to uz galetēm kopā ar banānu šķēlītēm. Tas ir ļoti veselīgs un garšīgs kārums, ko iesaku visiem – īpaši pirms spēka treniņiem."

Tāpat sportiste ik rītu tukšā dūšā dzer citronūdeni vai greipfrūtu sulu, savukārt, sacensībām tuvojoties, ēdienkarte tiek krietni ierobežota - šai laika periodā "atļautie" produkti ir vien brūnie rīsi, vistas/tītara fileja, olas un gurķi.

Sievietes pašas maina dabas likumus un spēlējas ar to, kas dots

Neraugoties uz dzelžaino gribasspēku un apņēmību, arī Aleksandrai piemīt savas vājības. Lielākās no tām ir grēcīgais gardums šokolāde un, protams, visu sieviešu vājība – iepirkšanās.

"Mans lielākais gardums ir "Milka" šokolāde ar oreo cepumiem. Uzskatu, ka, ja ikdienā ēd pareizi, vienu maltīti, kurā apēst ko "aizliegtu", nedēļā var atļauties ikviens. Es pati šādu praksi nepiekopju regulāri, tomēr šad tad ļaujos kādai vājībai. Lai apmierinātu savu kāri pēc šokolādes, esmu ieviesusi sev jaunu hobiju – ikdienā gatavoju dažādus veselīgus kārumus un eksperimentēju ar receptēm. Savukārt, kad izbaudu posmu pēc sacensībām, tad gan nedēļu sev ļauju ēst visu, ko vien kārojas.

Mana laimes formula ir ļoti vienkārša – vislielāko diskomfortu jūtu, stāvot uz vietas. Savukārt nemitīga attīstība – gan fiziska, gan garīga – sniedz man spēku, enerģiju un tik vajadzīgo dzīvesprieku.
Stingrajā sacensību laikā ļaujos iepirkšanās priekam. Patiesībā esmu pat nelabojama šopoholiķe un sevi lutinu daudz un bieži. Uzskatu, ka nav slikti ieguldīt līdzekļus sevī. Kurš cits gan to darīs, ja ne mēs pašas? Tāpēc, ja man kaut ko ļoti gribas, es noteikti to agri vai vēlu arī iegūstu," stāsta Aleksandra.

Tāpat sportiste ir iemācījusies sadzīvot ar sevi, iemīlot gan personības stiprās, gan vājās puses. Tieši būšana mierā ar sevi arī padara mūs tik īpašas, skaistas un laimīgas, uzskata Aleksandra.

"Esmu pilnībā apmierināta ar savu dzīvi un nekad nemainītu to pret kādu citu. Man patīk tas, kā es izskatos - seja, mati , es sevi mīlu tādu, kāda es esmu. Lepojos ar saviem mazajiem sasniegumiem un vienkārši baudu dzīvi. Man ir savi principi, kurus es nekad nepārkāpšu. Tāpat apzinos, ka vienmēr ir, pēc kā tiekties, un sevi ir iespējams pilnveidot vēl un vēl. Domāju, ka sievišķību mums piešķir ne tikai ārējais izskats, bet arī uzvedība, manieres, tas netveramais starojums, kas plūst no sievietes iekšienes.

Uzskatu, ka tas katrai ir dots no dabas, tomēr dzīves apstākļi un pašas sievietes spēj to mainīt. Noteikti piekrītu uzskatam, ka mūs mīlēs tikai tad, ja iemācīsmies vispirms mīlēt pašas sevi. 

Piemēram, neraugoties uz to, ka šobrīd dzīvoju viena, esmu pašpietiekama un jūtos laimīga. Man ir lieliski draugi, gādīgi radi un fantastiska mamma, kura man nozīmē vairāk nekā spēju izteikt vārdos.

Arī mana laimes formula ir ļoti vienkārša – vislielāko diskomfortu jūtu, stāvot uz vietas. Savukārt nemitīga attīstība – gan fiziska, gan garīga – sniedz man spēku, enerģiju un tik vajadzīgo dzīvesprieku," rezumē Aleksandra.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!