Pusaudži Latvijā vislabprātāk ēd burkānus, tomātus un gurķus, bet nemīļāko dārzeņu topā ir brokoļi, kabači un ķirbis. Tāpat Latvijas pusaudži pārliecinoši dod priekšroku mājās – mammas vai vecmammas gatavotam ēdienam, bet par pārtikas izcelsmi un pesticīdu atliekvielām nav īpaši informēti. Par to liecina kampaņas "BioLoģiski!" veiktā aptauja par skolēnu pārtikas patēriņa paradumiem Latvijas skolās.
Pusaudžu iecienītāko dārzeņu TOP
1. Burkāni
2. Tomāti
3. Gurķi
4. Kartupeļi
5. Kāposti
Pusaudžiem netīkamāko dārzeņu TOP
1. Brokoļi
2. Kabači
3. Ķirbis
4. Baklažāni
5. Sīpoli
Nedaudz vairāk nekā puse no aptaujātajiem 8. - 12. klašu skolēniem – 53,5% zina, ka bioloģiskā pārtika ir sertificēta pārtika, kas audzēta ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, un šis rādītājs, salīdzinot ar sabiedrības kopējo informētības līmeni, ir salīdzinoši augsts. vienlaikus 36,6% skolēnu uzskata, ka bioloģiska pārtika ir "omes dārzā izaudzēti burkāni".
Vairāk nekā puse aptaujāto pusaudžu atzīst, ka viņiem ir diezgan svarīgi, kādu pārtiku viņi lieto ikdienā, bet tomēr pārlieku lielu uzmanību tam nepievērš. Tas ir izskaidrojams ar faktoru, ka skolēniem vislabāk garšo vecāku gatavots ēdiens – atbildi "mājās pie mammas" izvēlējušies 54% aptaujāto. Tātad bērniem nav jāuztraucas par to, kāda veida produktus viņi lieto, jo par to ir parūpējušies vecāki, norāda aptaujas rīkotāji.
Aptuveni 21,5% puaudžu uzskata, ka visgaršīgākais ir pašu gatavots ēdiens, bet 18,6% - kafejnīcu piedāvātais. Skolu ēdnīcas ir saņēmušas vismazāko atzinību – tikai 5% atzina, ka viņiem garšo to piedāvātais ēdiens, bet 4% atzina, ka par ēšanu īpaši nepiedomā.
Izvēloties ikdienas pārtiku, skolēniem svarīgākais ir ēdiena garša – tai ir jābūt gardai, neatkarīgi no tā, kāda ir tās izcelsme. Tiesa, gandrīz pusei aptaujāto skolēnu ir svarīgi, lai viņu lietotā pārtika ir veselīga un bagāta ar uzturvielām.
Lai gan 8. – 12. klašu skolēniem kopumā ir svarīgi uzturā lietot veselīgu pārtiku, tikai 22% no visiem aptaujātajiem skolēniem ir informēti, ka aptuveni 45% pārtikas produktu satur pesticīdu atliekvielas. Lielāka daļa skolēnu – 41,2% ir dzirdējuši, ka ne bioloģiski audzētās pārtikas produktos ir atrodamas pesticīdu atliekvielas, bet nav iedziļinājušies tajā. Vairāk nekā ceturtā daļa - 26,4% skolēnu nemaz nezina, kas ir pesticīdi, bet 10,7% tas nemaz neinteresē, kopā veidojot 37,1% no visiem skolēniem, kuriem nav zināšanu par pesticīdiem un to atliekvielu daudzumu produktos.
Uztura speciāliste un kampaņas "BioLoģiski!" vēstnese Eva Kataja atzīst:"Mani priecē fakts, ka vairāk nekā puse skolēnu dod priekšroku mājās gatavotam ēdienam, cerībā, ka ar to nav domāti cīsiņi, makaroni un kečups. Cerīgi ir arī tas, ka vairāk nekā puse skolēnu zina, kas ir bio pārtika. Tas, ka par pesticīdu atliekvielām skolēni nav pārāk informēti, ir diezgan pašsaprotami, jo šī tēma nav no sabiedrībā biežāk apspriestajām. Ir jāturpina skaidrot veselīga uztura un bioloģiskās pārtikas nozīmi skolēniem, jo tas ietekmē gan viņu pašu veselību, gan apkārtējo vidi."
Aptauja notika šī gada maijā "BioLoģisko skolu dienu" īstenošanas gaitā, tajā piedalījās vairāk nekā 400 skolēnu no 8. līdz 12. klasei.
Kampaņa "BioLoģiski!" īstenota ar Eiropas Savienības un Latvijas Zemkopības ministrijas finansiālu atbalstu, un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas līdzfinansējumu. Tā noritēs līdz 2016. gada jūlijam. Kampaņas īstenotājs ir Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.
Bioloģiskā pārtika ir audzēta un ražota saskaņā ar dabiskajiem augu un dzīvnieku augšanas procesiem, neizmantojot sintētiski ražotus pesticīdus, minerālmēslus un antibiotikas. Termini "bioloģisks" un "ekoloģisks", "bio" un "eko" attiecībā uz pārtiku ir vienlīdzīgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
