Bet ko iesākt ar mūsu iekšējiem jautājumiem, kas neskar pasaules eksistenci? Kas tos spēj atbildēt? Situācijās, kad nespējam patiesi rast mieru paši ar sevi, visticamāk, nespējam atbildēt uz savas dzīves jautājumiem, kuri var būt apzināti - "vai šī profesija tomēr ir man īstā" un tikpat labi var palikt neapzināti - "es taču visu daru pareizi, bet kādēļ nenonāku līdz vēlamajam savā dzīvē?" Jautājumiem ir jārod atbildes. Plaukstas slēpj vairāk atbilžu nekā mēs spējam to iedomāties un būtu gaidījuši.
Hiroloģija ir mācība par rokām (hiro - roka, logos - zināšanas). Tā ir viens no netradicionāliem veidiem, kā izzināt, izprast cilvēku. Tā radusies senatnē un attīstījusies vienlaikus ar astroloģiju, aplūkojot ne tikai roku līnijas (tā ir hiromantija), bet arī citus faktorus. Hiroloģiju var vērtēt kā astroloģijas vienaudzi, tāpēc attieksme pret to ir bijusi gan atzinīga, gan noliedzoša. Tomēr ir pierādīts, ka cilvēka rokai ir ciešs sakars ar mūsu nervu sistēmu, tāpēc noliegt faktu, ka pēc tās līnijām iespējams spriest par mūsu personību, patiesībā nav jēgas.
Galvenās roku līnijas cilvēkiem veidojas jau embrionālās attīstības stadijā. Tai brīdī, kad cilvēks nāk pasaulē, tās jau ir pamatvilcienos izveidojušās un sakrīt ar zīmējumu. Atšķirības rodas vēlāk, kad dzīve kā gravieris iezīmē delnā savus rakstus.
Tāpat neizsakāmi daudz par cilvēka būtību iespējams pastāstīt, vien aplūkojot viņa rokas. Jāpiezīmē, ka vienmēr jāaplūko gan labā, gan kreisā roka, un tikai tad, ja abām rokām pilnībā atbilst vienas un tās pašas iezīmes, varam būt pārliecināti, ka tas, par ko liecina rokas, pilnībā izpaužas cilvēka personībā.
Galvenie jautājumi, uz kuriem hiroloģija spēj rast atbildi
- Cilvēka galvenās rakstura iezīmes, to analīze;
- Spējas, talanti, saistībā ar iespējamo sfēru izglītībā, profesijas apguvē, sekmīgāko karjeru;
- Personīgā dzīve - emocionālais raksturojums, jūtas, spēja mīlēt, savstarpējā saderība;
- Jāatceras, ka cilvēka rokās var "izlasīt" tikai tik daudz, cik tajās "ierakstīts". Kreisajā rokā atspoguļojas mūsu iedzimtās vēlmes talanti, spējas, savukārt labajā – tas, ko mēs šajās dzīvē spējam realizēt (kreiļiem – pretēji). Tāpat hiroloģiskajā analīzē vienlīdz svarīgas ir abas rokas.
Hiroloģija palīdz izprast sevi, savas spējas, talantus un vēlmes, lai mēs spētu dzīvot harmonijā ar sevi, jo harmonisks, ar sevi saskaņā esošs cilvēks, ir laimīgs cilvēks. Mēs katrs esam individuāla, vienreizēja personība, tāpēc arī zīmes rokās ir katram savas un unikālas.
Vispārīgi kreisā roka atklāj iedzimtos dotumus, pašas raksturīgākās īpašības un spējas, kamēr labā norāda uz bieži novērojamām atšķirībām abu roku līnijās, formās un izskatā kopumā.
Par "labu" pieņemts uzskatīt tādu roku, kas ir elastīga – ne sevišķi cieta un ne pārāk mīksta. Jāpiebilst, ka cieta roka liecina par labām darbaspējām, kā arī talantu darboties ekonomikā, savukārt pārāk cieta roka var liecināt pat par trulumu, rupjību un māņticīgu dabu. Cieta āda uz plaukstas raksturīga arī ļoti darbīgiem cilvēkiem, kuri nespēj ne mirkli nosēdēt mierā.
Savukārt cilvēki ar mīkstām rokām ir poētiskāki, viņiem raksturīgas vairāk attīstītas un smalkākas jūtas. Tiesa, pārāk mīkstas un apaļīgas rokas var liecināt arī par slinkumu un izšķērdību.
Gaļīgas rokas liecina par ēdelīgumu, tieksmi uz iedzeršanu un jutekliskām baudām. Pārāk kaulainu roku īpašnieki, savukārt, ir skopi greizsirdīgi un aukstasinīgi.
Mazas rokas parasti ir cilvēkiem, kuri kaļ lielus plānus, iecer milzīgas idejas un kuriem ir spēja iedvesmot citus. Cilvēkiem ar lielām rokām piemīt tieksme analizēt, patīk sīks un precīzs darbs. Platu plaukstu īpašniekiem ir lielākas fiziskā un garīgā darba spējas, savukārt, šauras plaukstas liecina par spējām abstraktās jomās, kas saistītas ar prātu, dvēseli un mākslu.
Ir arī rokas, kam raksturīgas plēvītes pirkstu starpās, tos izplešot. Ja paraugāmies uz šādu roku no plaukstas puses, kas, kā minēts iepriekš, raksturo iekšējo cilvēku, varam spriest par dvēseles dzīves pārsvaru pār ārējām izpausmēm. Tādiem cilvēkiem raksturīga bagātīga iekšējā pasaule un viņus maz interesē apkārtējo viedokļi un ārējais veidols.
Protams, svarīgs ir arī roku izmērs. Tās var būt mazas, lielas, vidējas, kopumā harmoniskas pret ķermeni. Mazu roku īpašniekiem dominē stratēģiskā domāšana, neredz sīkumus. Turpretim, lielu roku īpašnieki spēj veikt precīzu smalku darbu, labi saskata sīkumus
Mūsdienu hiroloģijā rokas pēc to formas dala četrās stihijās, salīdzinot plaukstas formu ar pirkstu garumu.
- Zeme - kvadrāta plauksta, īsi pirksti;
- Gaiss - kvadrāta plauksta, gari pirksti;
- Uguns - taisnstūra plauksta, īsi pirksti;
- Ūdens - taisnstūra plauksta, gari pirksti.
Papildus šiem tipiem rokas mēdz iedalīt arī sešos apakštipos. Publikācijas turpinājumā piedāvājam to apkopojumu.
Primitīvā roka
Pazīmes: roka ir gandrīz tikpat plata, cik gara (no delnas līdz pirkstu galiem). Rokai ir raksturīgs raupjums,. Pirksti ir mazkustīgi. Īkšķis – strups un neveikls, neattīstītā kustīguma dēļ parasti novietots atstatus no plaukstas.
Nozīme: šāda roka raksturīga cilvēkam, kuram maz kopīga ar kultūras izpausmēm un kurš ērtāk jūtas, veicot fizisku darbu. Domāšana ir pragmatiska, savukārt jūtu pasaulē bieži vērojams bērnišķīgums, naivums, pat lētticība.