"Mans piecus ar pusi gadus vecais dēlēns izlasa uz šokolādes "Pergale" un paziņo, ka tur taču nepareizi uzrakstīts, pareizi ir "Latgale". Tad nu mācīju atšķirības starp Pergali un Latgali."
"Kādu laiciņu jau dzīvojamies pa laukiem pie omes. Mazgājot zobus, manējais apcerīgi paziņo: "Cik labi tomēr ir laukos! Daudz labāk nekā mājās!"
Es: Nu kas tad te ir labāk?
Dēls: Nu, piemēram, te dators nav salūzis…"
"Brālis klausās sencīšu sarunu, kurā dzird jaunu vārdu "luterāņi" un painteresējas:
- Luterāņi ir tie, kurus lutina?"
"Puika iet ar vecmāmiņu pa dārzu, šī ierauga, ka kukaiņi visus kāļus noēduši (lapiņas) un paziņo: "Nu, mērkaķi, visu apēduši!" Puika jautā: "Baba, bet tev taču mērkaķu nemaz nav?!"
"Zini, baba, es esmu tāds kā Virsis (kaimiņu bezragu vērsis) - durt nevaru, bet spert gan..."
"Piecgadnieka atklāsme - putniņš sēž uz vadiem, lādē batarejas, lai varētu padziedāt."
"Mana piecgadnieka šodienas hīti:
Brokastīs pamanu, ka šis noslauka biksēs rokas. Pilnīgi šokēta uzsaucu: "Tu noslaucīji biksēs rokas?!"
Šis atbild: "Nē! Es tikai pieliku! Un paberzēju..."
Vakarā lasa grāmatu par ēzelīti Ēvaldiņu un poniju Putraimiņu.
Tētis: "Tu zini, kas ir ponijs?"
Dēls: "Jā, tas ir tāds meitenīgs zirgs.""
"Mēs taču esam viena ģimene, mums jau visiem kopā jāvāc mantas."
"Piecgadniece sadumpojusies uz tēti par kaut ko, soļo uz istabu. Tētis iet nopakaļ, lai paņemtu no istabas savus darba papīrus, tikmēr mazā apgriežas un saka šim: " Nu ko tu man staigā pakaļ kā tāds tūrists?!"
"Braucu mājās no meža , palasīju ogas utt. Autobusā sēž man pretim tāds trīs vai četrus gadus vecs bērnelis un jautā: " Tante, kāpēc tev rokas netīras? (lasīju mellenes) Uz ko pretim atskan: "Netīras ogas?" Teicu, ka no sulas palika pirksti lillā. Tālāk mazais saka savai mammai: "Tante lasīja saspiestas ogas". Puse autobusa pasažieru jau smejas, šoferis arī. Tālāk , man bija spainis ar gailenēm un ogām - tas sīcis prasa, kas ir tas un tas un tas? Nu tur gailenes, brūklenes un mellenes. Un tad sekoja kroņa jautājums: "Kāpēc gailenes ir sēnes, bet brūklenes un mellenes ogas?( tādā skaļā interesantā intonācijā ar uzsvaru uz vārda beigām). No manas puses pauze, domāju ko atbildēt - mazais prātvēders paspēja pirmais: "Tikai nesaki, ka tu tik liela un nezini!" Nu jau smējās viss autobuss. Vispār jau super, dienas pozitīvā noskaņojuma deva uzņemta. Foršais mazulis."
"Vakarā atnākam mājās, mājās gultā atpūšas mana mamma, iedegta tikai viena svece, gaismas izslēgtas. Meita: "Ome, ko tu te guli romantikā, tev taču nav vīra!" Bērnam seši gadi."
""Mmmmm, cik tev forši šallīte smaržo!"(nodomāju, ka puikam patīk manas Voyage d'Hermes)
- Pēc kā tad smaržo?
- Pēc kaut kāda dzīvnieka."
"Mammu! Es tevi mīlu vairāk nekā papu un pārējos dzīvniekus!"
"Dēls paosta savas paduses. Es:
- Smird?
- Nē, smaržo.
- Pēc kā?
- Pēc mīlestības.
- Un pēc kā tad smaržo mīlestība?
- Pēc čiršiem."
"Opis sasolījis vest peldēties. Puika priecīgs. Es brīdinu:
- Bet ūdens varētu būt auksts.
- Tas nekas!
- Nez vai tu ielīdīsi...
- Es uzvilkšu siltās peldenes!"
"Sīkais sēž virtuvē pie galda un izrīko omi - padod man to, padod man šito. Vienā brīdī ome neiztur un atbild: "Es tev neesmu nekāds oficiants!". Tās pašas dienas vakarā palūdzu puikam padot man dakšiņu, jo viņš turpat blakus stāv. Šis atbild: "Es tev neesmu nekāds pacients!""
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
