Kāpēc latviešu ģimenes izvēlas savās mājās uzņemt svešinieku, atklāj bijušās viesmammas. Daiga Klūģe savas mājas durvis viesskolēniem ir vērusi divas reizes - uzņēmusi jaunieti no Čīles un Taizemes. Viņa atzīst, ka skolēnu no Taizemes uzņēma, jo "bija vēlēšanās, lai bērni apgūtu labāk angļu valodu. Kopā būšana un ikdienas komunikācija noteikti uzlaboja valodas zināšanas. Namtal (viesskolniece) šodien studē Biznesa angļu valodu - tādēļ domāju, ka ieguvums bija gan Namtal, gan maniem bērniem."
Savukārt viesmamma Līga Peisiniece stāsta, ka viesskolēns uzņemts, jo ģimene vēlējās iegūt jaunu pieredzi un "tā kā meita gatavojās piedalīties AFS starpkultūras programmā, bija dubultmotivācija uzņemt viesskolēnu. Uzņēmām mums nezināmas un eksotiskas kultūras pārstāvi - taizemiešu meiteni Vissu," stāsta Peiseniece. Bet viesmamma Anita Krustiņa atzīst, ka lēmums uzņemt ārvalstu skolēnu bija nejaušs: "Viss sākās pirms diviem gadiem Cēsu pilsētas svētkos, kur mani un meitu uzrunāja AFS brīvprātīgie, tad arī pirmo reizi uzzinājām par iespēju uzņemt viesskolnieku. Meitai ideja iepatikās. Mājās apspriedāmies un izlēmām pieņemt izaicinājumu uz gadu kļūt par kāda skolēna viesvecākiem. Izvēlējāmies uzņemt ģimenē puisi no Čīles, Miguelu. Nākamajā gadā pie mums dzīvoja Opal no Taizemes."
Lai kādas būtu bijušas ģimeņu motivācijas uzņemt mājās ārvalstu skolēnu, ieguvumi visām ģimenēm ir līdzīgi. Sievietes atzīst, ka viesskolēns satuvinājis ģimenes locekļus un uzlabojis bērnu valodas prasmes. Krustiņa stāsta, ka gan pati, "gan bērni ļoti ātri sadraudzējās ar ārvalstu jauniešiem. Kopā pavadītais laiks ar viesbērniem satuvināja mūsu ģimeni - ir daudz vairāk kopīgu pasākumu, izbraukumu. Rādot Latviju mūsu viesbērniem, paši apskatījām daudzas vietas, kur līdz tam nesanāca pabūt. Bērni ir uzlabojuši valodas prasmes. To atzīst arī bērnu skolotāji. Ar abiem viesbērniem joprojām sazināmies internetā."
Bijusī viesmmamma Klūģe atzīst, ka pateicoties viesskolēnam no Taizemes, ģimene iepazinās ar taju ikdienas kultūru, "ēst gatavošanas kultu, iemācījāmies atpazīt taju garšvielas veikalos un sapratām, kā tās lietot, kristiešu un musulmaņu reliģiju kopējās un atšķirīgās lietas."
Stāstos par viesbērnu no Čīles, Klūģe atplaukst smaidā: "Benjamins bija mīļbērns, ko mājās lutināja mamma un vecmamma. Mēs viņam mācījām kārtot rakstāmgaldu, slaucīt istabu, sekot līdzi savām drēbēm, vienkārši būt patstāvīgam. Par viņu ir grūti stāstīt - viņš ir savs bērns, skumstam pēc viņa. Benjamins mums iemācīja, kā lietas/notikumus uztvert vienkāršāk, baudīt šo brīdi – vienkārši izbaudīt kopā būšanu."
"Tā ir kolosāla pieredze un iespēja dalīties mīlestībā ne tikai ar saviem bērniem, bet arī no citas valsts," tā Krustiņa. Ja arī tu vēlies iegūt pozitīvu un piedzīvojumiem bagātu pieredzi, sazinies ar AFS biroju!
AFS ir pasaulē lielākā un pieredzes bagātākā bezpeļņas apmaiņas organizācija skolēniem, kas darbojas vairāk nekā 50 valstīs. AFS kopš dibināšanas, kas bija nu jau pirms 100 gadiem, izaugusi par desmitiem tūkstošu brīvprātīgo organizāciju, kas izmainījusi dzīves miljoniem skolēnu un ģimeņu. Latvijā AFS programma ir pieejama kopš 1990. gada.