Privāts arhīvs
Foto: Privāts arhīvs
Reiz Cēsu pusē, Mores pagastā, dzīvoja Aina, viņai bija četras meitas, pēc tam piedzima vēl pieci bērni, un viņi dzīvoja… Prasītos pēc vārdiem "līdz mūža galam laimīgi", kā daudzās pasakās. Tomēr šis stāsts nelīdzināsies pasakai, drīzāk jau murgam, kuru nācies piedzīvot tik daudziem cilvēkiem. Šis būs stāsts par īstu "dzeguzi", kurai no vairākiem vīriešiem kopā dzimuši deviņi bērni, nevienu no viņiem sieviete pati neaudzināja, visi tika "izmētāti" pa visu Latviju. Tieši 50 gadi pagāja, kad beidzot satikās četras māsas. Saruna ar vienu no viņām - Rasmu.

Pirms 50 gadiem...

Bija 1965. gads, kad kādās lauku mājās Mores pagastā izcēlās ugunsgrēks. Viss tika nopostīts, pēc ugunsgrēka slimnīcā tika nogādātas četras māsas - toreiz septiņus gadus vecā Gunta, piecus gadus vecā Daina, trīs gadus vecā Rasma un divgadniece Līga (tagad Ligita). Daina slimnīcā nogulēja aptuveni gadu, pārējās bija cietušas mazāk. Meitenes, toreiz vēl bija mazas, daudz ko no visa notikušā neatceras un toreiz nesaprata, bet viņas pēc ugunsgrēka no mātes nošķīra - ievietoja bērnu namos, turklāt dažādos - divas vecākās māsas aizsūtīja uz Daugavpili, Līgu uz Cēsīm, bet Rasmu - uz Baldoni. Viņām sākās cita dzīve. Rasma stāsta, ka viņu audzināšanā kāda ģimene paņēma 1969. gadā, kad meitene bija septiņus gadus veca.

LasāmgabaliCilvēkstāsti

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit