Par mazo Moniku, kura slimo ar smagu ģenētisku saslimšanu - nefrotisko somu tipa sindromu - daudz rakstījām pavasarī. Meitene nu jau gandrīz četrus mēnešu dzīvo mājās un jūtas ļoti labi. Diagnoze ir smaga, bet dakteri grozot galvas, jo meitenei tomēr nav tipiski šīs saslimšanas simptomi. Par to, kā Monikai gājis, kopš vecāki viņu izņēma no Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) palātas, portālam "Cālis.lv" stāsta meitenes tētis Kaspars Kadzejs.
9. aprīlis bija diena, kad Monikas vecāki izlēma meiteni izņemt no BKUS, jo bija neapmierināti ar meitas ārstēšanas gaitu. Sākotnēji viņi devās uz klīniku Viļņā, Lietuvā, bet pēc atgriešanās Latvijā, meitenes ārstēšanu uzrauga nefroloģe no Viļņas klīnikas un ģimenes ārste.
Monika jūtas ļoti labi - atbilstoši noteiktajai diagnozei, taču joprojām ir neatrisināts jautājums - viņai nav tādu simptomu, kas ir raksturīgai šai nieru saslimšanai, uzsver Kaspars. Joprojām vairāki ārsti, kuri seko meitenes veselības stāvoklim, neizprot, kas īsti mazajai kaiš.
Kopš Monika dzīvo mājās, viņa ne reizi neesot bijusi sapampusi, kas bijis pastāvīgs stāvoklis, atrodoties BKUS. Olbaltumvielu trūkumu meitenes organismā vecāki mēģina kompensēt ar pārtikas uzņemšanu. Drīzumā arī tepat Latvijā tikšot veikts speciāls tests, lai noteiktu, kādus produktus izslēgt no mazās ēdienkartes, bet kādus dot vairāk. Tāpat Monika divas reizes nedēļā dodas uz Rīgas Dzemdību namu, kur viņai tiek ievadīta kārtējā albumīna deva, kas patlaban ir 100 ml.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
