LM neatteiksies no normas, kas ļauj nodot bērnu adopcijai bez vecāka vai aizbildņa piekrišanas

LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa norāda, ka jebkurai adopcijai ir jāatbilst bērna interesēm un bērna viedoklis ir noskaidrojams visos gadījumos, arī, ja bērns nav sasniedzis 12 gadu vecumu, kad viņam pašam ir jādod piekrišana adopcijai. Tāpat Liepiņa uzsver, ka tiesību normas, kuras ir piedāvāts grozīt, regulē divus specifiskus adopcijas gadījumus.

Pirmais no gadījumiem ir otra laulātā bērna adopcija, kur bērnu adoptē bērna faktiskais audzinātājs, kas nav bērna bioloģiskais vecāks, bet starp bērnu un adoptētāju jau ir izveidojušās patiesas bērna-vecāka attiecības. "Viens no bērna vecākiem šajā gadījumā nemainās, tātad var teikt, ka adopcija ir ģimenes ietvaros," skaidroja departamenta direktore.

Praksē visbiežāk šis ir gadījums, kad bērnu adoptē bērna mātes laulātais, kas bērnu jau faktiski gadiem ir audzinājis, savukārt bērna bioloģiskais tēvs īpašas rūpes vai atbalstu bērna audzināšanā nav izrādījis, tomēr piekrišanu bērna adopcijai nedot.

Otrs gadījums saistās ar to bērnu adopciju, kuriem ir iecelts aizbildnis. Šajos gadījumos nepietiek tikai ar to, ka bērna vecāks ir devis piekrišanu adopcijai vai viņam ir atņemtas bērna aizgādības tiesības, ir nepieciešams arī, lai bērna aizbildnis, kas aizstāj bērnam vecāku, šādu piekrišanu dotu.

Liepiņa atgādināja, ka šādos gadījumos, kad bērns kļūst adoptējams un adopcija atbilst bērna interesēm, aizbildnis ir tieši tā persona, kurai ir prioritāte bērna adopcijā, jo arī šajos gadījumos visbiežāk starp bērnu un aizbildni jau ir izveidojušās bērna - vecāku attiecības, kuras būtu vēlams arīdzan juridiski nostiprināt, lai bērns iegūtu pilntiesīgus vecākus, nevis tikai personu, kas vecāku aizstāj.

Abos minētajos gadījumos bāriņtiesa var dot piekrišanu adopcijai, ja persona bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju.

Šādi katra situācija tiek vērtēta individuāli, centrā liekot bērna intereses, nevis kāda vecāka vai aizbildņa intereses. "Pie tam, ja bāriņtiesa šādu piekrišanu dod, tā pieņem lēmumu, kurā arī tiek sniegts pamatojums tam, kādēļ bāriņtiesa uzskata, ka vecāka vai aizbildņa minētie iemesli atteikumam piekrist bērna adopcijai ir uzskatāmi par tādiem, kas neatbilst bērna interesēm," skaidroja departamenta direktore.

Vienlaikus Liepiņa uzsvēra, ka arī šāds bāriņtiesas lēmums ir pārsūdzams Administratīvajā rajona tiesā, kā arī, pat ja tas netiek pārsūdzēts, jebkuru adopciju, arī šo, apstiprina tiesa, kas kopā ar prokuroru pārliecinās, vai adopcijas prasības ir ievērotas un adopcija atbilst bērna interesēm.

Viņa arī vērsa uzmanību, ka tāpat nepatiess ir apgalvojums, ka šādā veidā bērnu var nodot ārvalstu adopcijai, jo pirmajā gadījumā runa ir par adopciju ģimenes lokā jeb otra laulātā bērna adopcija, un šādi bērnam sveši adoptētāji meklēti netiek, savukārt bērnu, kas atrodas aizbildnībā, adopcija uz ārvalstīm nemaz nav iespējama. Liepiņa norādīja, ka šai situācijai pastāv tikai viens izņēmums - ja bērnu uz ārvalstīm adoptē viņa radinieks.

Kopumā šādi grozījumi var radīt situāciju, kad bērns nevar iegūt par vecāku to personu, ko jau sauc par mammu vai tēti tikai tādēļ, ka viņam ir bioloģiskais vecāks, kuru bieži vien bērns gadiem nav redzējis, jo vecāks par bērnu nav interesējies, stāstīja Liepiņa.

Savukārt Latvijā šobrīd ir vismaz 161 persona, kas LM jau ir paudusi vēlmi bērnu adoptēt. Tomēr vairākiem bērniem, kura interesēm atbilstu adopcija, jauni vecāki meklēti netiks, jo aizbildnis pats adoptēt nevēlas, bet piekrišanu nedod.

Liepiņa arī atzīmēja, ka, sazinoties ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, kas metodiski vada un uzrauga bāriņtiesu darbu, ir saņemta informācija, ka līdz šim ir saņemta tikai viena sūdzība par šīm normām, bet arī šajā gadījumā bāriņtiesa pat nebija pieņēmusi lēmumu par piekrišanu aizbildņa vietā, šis jautājums tikai tika vērtēts.

Tāpat, sazinoties ar Rīgas bāriņtiesu, kas ir lielākā bāriņtiesa Latvijā, tika noskaidrots, ka pēdējo desmit gadu laikā bāriņtiesa piekrišanu otra laulātā bērna adopcijas gadījumā ir devusi tikai divos gadījumos.

Jau ziņots, ka vairāki Saeimas deputāti rosina no Civillikuma izslēgt normu, kas paredz tiesības bāriņtiesai bez vecāka vai aizbildņa piekrišanas izlemt nodot bērnu adopcijai.

Priekšlikuma pamatojumā norādīts, ka attiecīgā norma paredz tiesības bāriņtiesai bez vecāka vai aizbildņa piekrišanas izlemt nodot bērnu adopcijai. Turklāt šādā situācijā pat netiek ievērots bērna, kurš nav sasniedzis 12 gadu vecumu, viedoklis, emocionālās attiecības, kas izveidojušās starp bērnu un viņa vecākiem vai aizbildni un viņa aizbilstamajiem vai citi apstākļi.

Priekšlikuma iesniedzēji arī norāda, ka diemžēl pēc minētās normas ieviešanas dzīvē izskan arvien vairāk sūdzību par to, ka aizbildņi tiek spiesti un emocionāli šantažēti adoptēt savus aizbildnībā esošos bērnus, pretējā gadījumā piedraudot šos bērnus "atņemt" un atdot adopcijā svešām personām vai pat uz ārvalstīm.

Par deputātu priekšlikumu, skatot likuma grozījumus galīgajā lasījumā, vēl būs jālemj Saeimai.